4.maijs būs svētku diena Latvijas neatkarības deklarācijai.
4.maijs būs svētku diena Latvijas neatkarības deklarācijai. Par tās pieņemšanas laiku palikušas tikai skaistas atmiņas. Par ko tagad būtu iespējama Saeimas deputātu un vēlētāju vienotība? Varbūt par valsts valodas statusu, bet deputāti lemj, ka no Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likumiem svītrojama norma, kas paredz deputātu amatu kandidātiem uzrādīt apliecību par valsts valodas zināšanām augstākajā līmenī. Var jau dot svinīgu solījumu kā pionieri, ka godam pildīs savus pienākumus un darba valoda būs latviešu. Tomēr smieklīgi, ka ir jāapzvēr pašsaprotamas lietas.
1988.gadā Latvijas Tautas forumā vienbalsīgi pieņēma noteikumu, ka pilsonība atjaunotajā Latvijā pienākas visiem valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Tad bija cita izpratne par demokrātiju. "Vēlāk nacionālais tika izmantots pret Latviju un pret latviešu tautu. To izspēlēja, lai tiktu vaļā no nelatviešiem kā konkurentiem politikā. Padomājiet, kāpēc tieši tad, kad mēs atjaunojām savu neatkarību, sākās tie paniskie bļāvieni, ka latviešu tauta iet bojā!" aicina Latvijas Universitātes žurnālistikas pasniedzējs Ābrams Kļeckins. Ko sabiedriskā doma sāk uztvert par patiesību, par patiesību arī kļūst.
Bieži esmu dzirdējusi spriežam, ka nav vērts piedalīties vēlēšanās un balsot, jo tas neko nemainīs. Dažs pat iesaka radikālus līdzekļus – apšaut visus jaunievēlētos politiķus. Tas liecina, ka cilvēku ticība iespējai ietekmēt varu ir vēl mazāka nekā padomju varas gados. Mēs neesam demokrātiska valsts ne jau pēc likumiem, bet pēc realitātes. Un tā ir tāda, ka ar katras jaunas Saeimas vēlēšanām ir grūtāk atrast partiju, par ko varētu balsot vismaz cerībā uz pozitīvām izmaiņām. To ideoloģija ir tik neskaidra, ka grūti manīt atšķirību kreiso, labējo un centrisko partiju politikā. Turklāt pēc vēlēšanām tās ir gatavas ielaisties kompromisos, kas liecina tikai par vēlmi ieņemt valdības ministru krēslus.
Un tomēr, kā apgalvo Ā.Kļeckins, muļķi ir vēlētāji, nevis politiķi. Mēs viņus ievēlējām, bet esam neapmierināti ar to, kā izdod un pēc tam bezgalīgi groza likumus, kā tos realizē vai neievēro. Masu mediji ir ceturtā vara, kas cenšas informēt sabiedrību par valstī notiekošo. Tāpēc satrauc simptomi, kas liecina, ka Latvijā palielinās nekontrolējamas politiskas spiegošanas draudi. Laikraksta "Kriminālā Latvija" galvenais redaktors Edmunds Vanags apgalvo, ka viņa rīcībā ir dokuments, kas pierāda – vismaz viens slepenais dienests mūsu valstī nesankcionēti izspiego masu mediju darbību. Tātad tiek apdraudēta vārda brīvība, kas ir viena no demokrātijas pamatvērtībām. Arī tās ir sekas tam, ka vēlētāji sevi nenovērtē, jo demokrātija nozīmē tautas varu.
