Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Depresija daudziem rudens tumšajos mēnešos ir biežāka sabiedrotā

Rudens ir laiks, kad daļai cilvēku vairāk vai mazāk raksturīgas skumjas pārdomas, nostalģija pēc kaut kā pagājuša.

Rudens ir laiks, kad daļai cilvēku vairāk vai mazāk raksturīgas skumjas pārdomas, nostalģija pēc kaut kā pagājuša. Cilvēkus tumšajos gada mēnešos biežāk māc nomāktība, ir slikts garastāvoklis un tieksme uz depresiju, ko pierādījuši arī pētījumi pasaulē.
“Depresija nav slikts garastāvoklis, kā to nereti uzskata, bet tā ir slimība. Nedrīkst to jaukt ar īslaicīgu depresijas stāvokli, ko ietekmē konkrēta situācija, piemēram, tuva cilvēka nāve, kas ir pārejošs,” laikrakstam stāsta psihiatre - narkoloģe Irēna Greivule.
Depresijas attīstību sekmē pārmantojamība, ja ģimenē kāds no vecākiem vai radi ir slimojuši ar depresiju vai kādu citu psihisku, vai nervu saslimšanu, tad ir lielāks risks ar to saslimt. Psihosociālie faktori, sabiedrības attieksme arī var sekmēt depresijas attīstību. Dažādi hormoni - jaunām meitenēm pubertātes vecumā un sievietēm menopauzes laikā. Ja cilvēks slimo ar hipertoniju, saslimst ar miokarda infarktu, kuņģa čūlu, ja ir onkoloģiskas saslimšanas, galvas traumas, tad arī var rasties šāda kaite. Gan atkarībai no alkohola, gan narkotiskām vielām raksturīgi depresīvi traucējumi.
Saslimst pat zīdaiņi
Riska faktori - vardarbība ģimenē bērnībā, mātes zaudējums pirms vienpadsmit gadu vecuma, tā aktuālāka ir arī bezdarbniekiem un pilsētniekiem. “Laucinieki vairāk dzīvo svaigā gaisā, ir fiziski aktīvāki, bet pilsētnieki bieži vien laiku pavada, sēžot istabā un skatoties televizoru,” apgalvo I.Greivule.
To var izraisīt arī vientulība un tuva cilvēka zaudējums. Depresija biežāk raksturīga sievietēm, īpaši pēc 70 gadiem, vecums mēdz būt visdažādākais. Tā var būt arī bērniem pat zīdaiņa vecumā, un simptomi mēdz būt atšķirīgi. Bērni līdz septiņu gadu vecumam mēdz būt saguruši, nevēlas rotaļāties, ir čīkstulīgi, nevēlas ēst, viņiem ir miega traucējumi. I.Greivule atceras gadījumu, ka diagnoze - depresija noteikta pat divu mēnešu vecam zīdainim. Slimības cēlonis bija māte, kas lietoja narkotikas.
Domā par pašnāvību
Bērniem pēc septiņu gadu vecuma saslimšanas gadījumā novērojama vienaldzība, tukšums un skumjas dvēselē. Viņi sūdzas par garlaicību, viņus var ātri sakaitināt, raksturīga arī vainas sajūta. “Šādā vecumā bērniem rodas domas par pašnāvību un pat mēģinājumi. Rajonā tādi nav bijuši,” apstiprina ārste. Pēc desmit līdz četrpadsmit gadu vecumā domas par pašnāvību ir izteiktākas, notiek arī mēģinājumi.
“Bērns ar grūtībām uztver to, ko viņam skolā jautā, pasliktinās sekmes, lai gan var stundām sēdēt pie mājas darbiem un pūlēties to veikt, taču veltīgi. Var būt somatiski traucējumi - sāp galva, kuņģis vai vēders. Bērnam sākas uzvedības traucējumi - sāk klaiņot, citi viņu nesaprot,” apgalvo ārste.
Slikti ir no rīta
Depresija ir vienīgā slimība pasaulē, kam mēdz būt diennakts svārstības. Tas regulāri var turpināties mēnešiem ilgi. “Ar šādu slimību saslimušais vissliktāk jūtas no rīta, nav ēstgribas, vēlēšanās celties no gultas un ir slikta dūša. Jo dziļāka depresija, jo depresīvais stāvoklis 24 stundu laikā saglabājas ilgāk. Cilvēkam pašsajūta tad var uzlaboties tikai vēlu vakarā,” skaidro I.Greivule.
Bieži vien depresijas stāvoklī cilvēki mierinājumu meklē, lietojot alkoholu vai narkotikas. “Tas ir pašapmāns, ka iedzerot kļūs labāk, jo nākamajā rītā viss būs tāpat. Rodas atkarība no alkohola vai narkotikām, un situācija tikai pasliktinās,” atgādina ārste. Viņa uzskata, ka daudzi cilvēki nepamatoti lieto nomierinošus līdzekļus, kas rada atkarību, tāpēc tos vajadzētu lietot tikai pēc ārstu norādījuma un īslaicīgi. “Ja tos lieto gadiem, un pēkšņi pārtrauc lietot, rodas tā dēvētais abstinences sindroms - trauksme, garastāvokļa maiņa, emocionālā nomāktība, naidīgums pret apkārtējiem, sāpes un citas,” norāda viņa.
Atstāj vēstuli
Depresijas stāvoklī veikto pašnāvības mēģinājumu skaits katru gadu valstī ir liels - cilvēki mēģina pakārties, noindēties, pārgriezt vēnas un citādi. “Bieži pašnāvības mēģinājumus izdara jaunas meitenes apmēram 16 gadu vecumā, kurām neveicas personiskajās attiecībās,” atklāj I.Greivule. Biežāk pašnāvības izdara vīrieši (trīs reizes biežāk nekā sievietes), tipiski - alkohola reibumā. Vīrieši parasti nevēlas atzīt, ka viņiem ir depresija, to cenšas slēpt ar alkohola lietošanu un pašārstēšanos - azartspēlēm un aizraušanos ar riskantiem sporta veidiem.
Nereti arī veci cilvēki, kas paliek vientuļi un kuriem parasti ir finansiālas problēmas, domā par pašnāvību. “Ja cilvēkam ir dziļa depresija un nosliece uz pašnāvību, tad viņš nekad par to citiem nesaka. Viņi parasti atstāj pirmsnāves vēstuli,” norāda ārste. Skaļš izteikums “Es padarīšu sev galu!” vairāk raksturīgs histēriskiem cilvēkiem, bet tas galvenokārt ir tikai emociju izpausme bez reālas darbības.
Ir grūti ārstējama
Ja cilvēkam vairāk nekā divas nedēļas ir depresija - viņš jūtas slikti, ir nervozs, sāp galva, miega traucējumi, tad noteikti jādodas pie ārsta, lai noteiktu diagnozi. Depresija ir grūti ārstējama, it sevišķi vecāka gadagājuma cilvēkiem, jo līdztekus raksturīgas arī somatiskas saslimšanas, piemēram, galvassāpes un miokarda infarkts. Depresijai ir trīs smaguma pakāpes - viegla, vidēja un smaga, no kā arī atšķiras ārstēšana. I.Greivule norāda, ka nepareizs esot uzskats, ka depresija nav ārstējama. Medikamentu klāsts tāpat kā ārstēšanas iespējas mūsdienās ir plašas, lai gan tie ir dārgi. Ārstēšana ir ilgstoša un katram slimniekam individuāla.
“Ja cilvēkam ir dziļa depresija, tad viņš nekam netic, arī ārstam. Tiklīdz viņš sāk lietot zāles, tā situācija, protams, uzlabojas,” apgalvo mediķe.
Mainās arī āriene
Ilgajā psihiatres - narkoloģes praksē neesot grūti jau pēc cilvēka ārienes pateikt, vai viņam ir depresija vai nav. Pie viņas katru dienu nāk vismaz pieci pacienti, kam ir depresija. Pēdējā laikā nākot pusaudži, kam ir depresija, kas nespēj tikt ar sevi galā. Slimības gadījumā mainās cilvēka āriene - plakstiņi ir nolaisti, skumjš skatiens, galva nodurta, balss ir monotona, nav žestu.
Vecumā mirstība sešas reizes palielinās tiem, kam ir depresija, tāpēc tā ir jāārstē. “Pasaule tā ir iekārtota, ka dzīvojam un pēc tam aizejam. Jāprot dzīvot un novērtēt, kas ir skaists un kādi labi cilvēki apkārt, un sevi noskaņot uz labām domām,” aicina I.Greivule.
Fakti:
Pagājušogad Latvijā pašnāvību izdarīja 672 cilvēki, kas ir uz pusi mazāk nekā pirms desmit gadiem. Taču katru gadu pašnāvības mēģinājumu skaits Latvijā pārsniedz trīs tūkstošus.
Pērn no dzīves šķīrās 5322 stiprā dzimuma pārstāvji un šajā pašā laikā tikai 122 sievietes. 2002.gadā pašnāvības izdarījuši trīs pusaudži vecumā no 10 līdz 14 gadiem un 16 cilvēki vecumā virs 85 gadiem.
Visbiežāk pašnāvības izdara cilvēki vecumā virs 60 gadiem. Pērn tādi bija 182.
No BNS materiāliem
Kas ir depresija?
Daļa cilvēku lieto vārdu “depresija”, kad jūtas noskumuši un nelaimīgi. Šīs izjūtas parasti pāriet dažu stundu vai dienu laikā. Taču tā vēl nav slimība, bet pamatota reakcija uz ikdienas notikumiem. Ja bez īpaša iemesla cilvēks ir nomākts, skumjš vai bezpalīdzīgs, domas ir gausas, nav spēju veikt ierastos ikdienas darbus un šāds stāvoklis ilgst ilgāk par divām nedēļām, tad ir pamatotas aizdomas, ka cilvēks ir saslimis ar depresiju.
Depresijas izpausmes:
* miega traucējumi;
* vainas sajūta;
* ēd pārāk daudz vai pārāk maz;
* fiziskas sāpes, slikta pašsajūta;
* enerģijas trūkums un pastāvīgs nogurums.
Kas izraisa depresiju?
Par depresijas iemesliem pieņemts uzskatīt pārdzīvojumus, pastāvīgu spriedzi, sliktu veselību, alkohola, narkotiku vai medikamentu nekontrolētu lietošanu. Slimības bioloģiskais iemesls parasti ir nepieciešamo neiroķīmisko vielu līdzsvara traucējumi galvas smadzenēs.
Lielākajai daļai pacientu, kas slimo ar depresiju, vienlaikus ir trauksmes simptomātika. Depresija var būt kombinācijā ar izteiktas trauksmes (panikas) lēkmēm, ko pavada bailes no nāves, bailes zaudēt kontroli pār sevi, sirdsklauves, smakšanas sajūta, svīšana un dažāda rakstura sāpes. Panikas lēkmes biežāk ir bez kāda acīmredzama cēloņa un prasa neatliekamu ārstēšanu.

Citu datumu laikraksti

  • Piedāvā dažādus kultūras un atceres pasākumus

    Atpūtas pasākums.Atpūtas pasākums 11.oktobrī no pulksten 14.00 – 16.00 Gulbenes rajona Staru kultūras namā – rudens ziedu un kompozīciju izstāde,...

  • Es vēlos tavu foto zeltītā ietvarā!

    Fotogrāfija ir sastindzis dzīves mirklis, kas saglabājas gadiem ilgi. To var glabāt lielākā vai mazākā fotoalbumā.Fotogrāfija ir sastindzis dzīves...

  • Baudi rudens smaržu un garšu!

    Vasara jau aizgājusi, sev līdz aiznesdama saules siltumu. Bet tā tāpat kā augļu salduma bijis pavisam maz.Vasara jau aizgājusi, sev līdz aiznesdama...

  • Iedzīvotājus neapmierina dabas lieguma ierobežojumi

    Veclaicenes pagastā Latvijas dabas fonda pārstāvji tikās un diskutēja ar iedzīvotājiem, kuru īpašumi atrodas dabas lieguma Korneti - Peļļi...

  • Policija informē

    Apzog lauku mājas. Alsviķu pagastā naktī uz 7.oktobri uzlauzta māja, nozagtas dažādas mantas un pase.Apzog lauku mājas Alsviķu pagastā naktī uz...

  • Reģistrēti dzimušie septembrī

    Alūksnes pilsētā - Edgars Voroņins, Laura Zitāne, Margita Lancmane, Ričards Tarantenkovs, Daniela Dantiņa, Reinis Liepiņš, Emīls Nils Hamanis, Alise...