Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Dīdžeji izdabā publikai un alkst konkurences

Alūksnieši Salvis Orlovs un Juris Marinovs dīdžeja darbu uzskata par interesantu vaļasprieku.

Alūksnieši Salvis Orlovs un Juris Marinovs dīdžeja darbu uzskata par interesantu vaļasprieku. Abi var lepoties ar lielu pieredzi dīdžeja arodā.
Salvim interese par dīdžeja darbu radusies, mācoties Alūksnes ģimnāzijā. "Tur izveidojās dīdžeju pulciņš, ko vadīja Kārlis Zēģele. Bijām desmit jaunieši, kas sākām apgūt dīdžeja iemaņas - runāt ar publiku un miksēt ierakstus. Pirmā diskotēka bija Alūksnes bērnu un jauniešu sporta skolā. Apmēram pēc gada jau sāku vadīt diskotēkas plašākai publikai, ne tikai skolēniem," laikrakstam stāsta dīdžejs Salvis Orlovs. Vēl pēc pāris gadiem iepazinies ar Juri Marinovu, un tad sākusies abu sadarbība.
"Man dīdžeja pieredze sāka veidoties 1991. gadā. Kopā ar draugu vācām dažādu aparatūru. Mana pirmā diskotēka bija 1991.gada 30.oktobrī," stāsta dīdžejs Juris Marinovs. 1994. gadā, kad viņš pārgājis mācīties uz Rezakas humanitāro ģimnāziju, sācis aizrauties arī ar pasākumu apskaņošanu. Šajā jomā viņu izglītojuši skolotāji Viktors Andrejevs un Māris Liepiņš. Iegūtās iemaņas gan šajā, gan dīdžeja darbā praksē izmantojis, vadot diskotēkas Māriņkalna kultūras namā.
Meklē vecos ierakstus
Salvis atzīst, ka publika vairāk nekā desmit gadu ilgajā dīdžeju darbības laikā kļuvusi izvēlīgāka.
"Jaunatnei patīk daudzveidīga mūzika. Tā klausās arī to, ko mēs agrāk klausījāmies, tāpēc meklējam vecus ierakstus - astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados populāru mūziku. Alūksnē ir vairāki klubi, tāpēc jaunieši izvēlas, uz kurieni doties, nevis kā bija agrāk, kad bija tikai viena diskotēka. Apmeklētāju diskotēkās agrāk bija vairāk un arī atsaucīgāki," skaidro Salvis.
Jaunieši klausoties repu, metālu un breiku. Alūksnē iecienīta esot arī housenmuzika. Juris atzīst, ka dīdžeja darba pirmsākums esot bijis visaizraujošākais.
"Sākām spēlēt, izmantojot magnetofona lentes, pēc tam - audiokasetes. Tagad šis process ir daudz sarežģītāks, un mēs izmantojam profesionālu dīdžejtehniku," saka Juris. Kad Salvis un Juris iepazinušies ar alūksnieti Ilgvaru Staldi, kas aizrāvies ar gaismas un skaņas tehnikas lietām, pamazām pašu spēkiem sākuši iegādāties aparatūru.
Veic arī aptauju
Dīdžeji cenšoties izdabāt publikai. "Tas ir pats galvenais," uzsver Salvis. Juris piemetina, ka daļai tas nepatīkot. "Viņi pārmet, ka ejam publikas pavadā. Prakse pierādījusi, ka ņemt vērā tikai dīdžeju gaumi nedrīkst. To var darīt, piemēram, Rīgas klubos, kas piedāvā mūziku dažādām gaumēm. Mēs spēlējam to, ko publika prasa," domā Juris. Tie, kas viesojušies šādos klubos, nereti arī esot kaprīzāki mūzikas izvēlē.
"Esam novērojuši, ka tie, kas uz Alūksni atbrauc ciemos un apmeklē diskotēkas, ir atraisītāki un viņus nemāc kompleksi. Protams, izņēmums ir tad, ja jaunieši ir lietojuši alkoholu," ir pārliecināts Salvis. Dīdžeji veicot arī aptaujas, lai noskaidrotu, kāda mūzika un kādas grupas klausītājiem patīk. Lielākais gandarījums esot tad, ja publika esot labi atpūtusies pasākumā un vēloties nākt vēlreiz.
Nospiež pogu un ieraksta
"Tagad ir plašs mūzikas ierakstu klāsts. Agrāk bija pāris tā saucamās pagrīdes ierakstu studijas. Ko tās piedāvāja, tādu mūziku arī diskotēku apmeklētāji varēja klausīties," saka Juris. Salvis piemetina, ka ierakstus nemaz neesot bijis tik viegli sameklēt. Viņš atminas, ka, vadot diskotēkas skolās, līdztekus klausījušies radio.
"Tiklīdz izdzirdējām kādu jaunu dziesmu, nospiedām ieraksta pogu un uzreiz arī "laidām" diskotēkā," saka Salvis.
Agrāk ar mūzikas jaunumiem pasaulē iepazīstināja populārie raidījumi "Varavīksne"un "Būsim pazīstami". "Tagad informācija par mūzikas aktualitātēm ir ļoti plaša," ir vienisprātis abi puiši. Pēdējos gados abu dīdžeju vadīto diskotēku līmenis esot krietni audzis.
"Spēlējam arī kopīgi ar dažādām populārām grupām, vienlaikus mūsu pārziņā ir tehniskā apskaņošana, kad šīs grupas uzstājas," stāsta puiši. Latvijā esot maz tādu grupu, ar ko dīdžejiem neesot bijušas kopīgas uzstāšanās.
"Tā vienlaikus ir laba iespēja iepazīties ar interesantiem cilvēkiem, nodibināt jaunus kontaktus un iespējas uzstāties ārpus Alūksnes rajona robežām," prāto Salvis. Laba sadarbība izveidojusies ar kompāniju "Diogēns Audio" Balvos. Dīdžeji sevi reprezentējuši arī Igaunijā, uzstājoties kopīgi ar igauņiem.
Nevar tikai papļāpāt
Salvis uzskata, ka Alūksnē, kur esot daudz pazīstamu cilvēku un draugu, dīdžejiem esot lielāks prieks uzstāties.
"Ja kāds atnāk uz diskotēku un vēlas dzirdēt kādu konkrētu dziesmu, tad var izmantot viņa kompaktdisku vai arī to pārrakstīt turpmākajām diskotēkām," saka dīdžejs. Puiši bilst, ka nākoties strādāt katru nedēļu, tāpēc to nogales ir saspringtas un atpūsties iznākot reti.
"Būt par labu dīdžeju kļūst aizvien grūtāk. Agrāk varēja tikai likt mūziku un nedaudz papļāpāt, tagad jādomā kāds knifs, kā publiku piesaistīt. Vienu daļu ir grūti izkustināt, jo daži izvēlas mūziku klausīties mājās. Ir jārīko dažādi konkursi, jādomā par ieejas atlaidēm," spriež viņi.
Dīdžeji atzīst, ka neesot diskotēkas, kad nenotiku kāds kuriozs. "Māriņkalnā 1994. gadā bija diskotēka, ko vadījām ar dīdžeju Miglu. Viņš pats, kāpjot no skatuves, netīšām ieskrēja aparatūrā. Visas tumbas gāzās lejā no skatuves. Problēmu pēc tam bija daudz, " atceras Juris. Reizumis diskotēkās esot problēmas ar iereibušiem jauniešiem, kas aplej aparatūru ar alkoholu.
"Tas ir ne tikai kluba vadības, bet arī policijas kompetencē, jo neviens nekontrolē, kāds ir jauniešu vecums un vai viņi var šeit atrasties. Ar jauniešiem, kas ir kunga dūšā, ir grūti," saka Salvis.
Konkurences mazpilsētā nav
Dīdžeji Salvis un Juris norāda, ka Alūksnē viņiem konkurentu neesot. "Mēs vēlētos, lai būtu konkurence. Tas palīdzētu pilnveidot darbu un profesionālo izaugsmi. Alūksnē ir interesenti, kas vēlētos kļūt par dīdžejiem. Dažiem pietrūkst uzņēmības, ja gadās pirmās neveiksmes. Šajā darbā ir vajadzīgs fanātisms," atklāj alūksnieši. Viņi nenoliedz, ka arī pašiem reizumis gadoties melnais periods, kad vēloties iesākto mest malā.
"Taču tas pāriet. Bez dīdžeja darba vairs nevarētu iztikt," saka viņi. Abi atzīst, ka Latvijā agrāk organizēti dažādi konkursi dīdžejiem, notikušas tarifikācijas. Tagad tā pietrūkstot. Dīdžeju saieti notiekot galvenokārt Rīgā, kur pulcējas profesionāļi. "Mēs sevi par tādiem nesaucam," kritiski vērtē puiši.
Viņu pašmērķis neesot nopelnīt, bet gan iepriecināt publiku.
"Dīdžejam primārais nevar būt naudas pelnīšana. Mazpilsētā to būtu grūti izdarīt. Mums dīdžeja darbs ir hobijs. Lai tas būtu kvalitatīvs, tad vairāk naudas nākas iztērēt, nekā nopelnīt," saka viņi.
Salvim un Jurim esot grūti pateikt, vai pēc 20 gadiem viņi vēl būšot dīdžeji.
"Varbūt tādi vairs nebūs vajadzīgi. To laiks rādīs. Dažreiz vēlamies paši dziedāt, piemēram, "Dziesma manai paaudzei". Agrāk to darījām arī diskotēkās. Ir jau arī tādi dīdžeji, kas 40 un 50 gadu vecumā dara šo darbu. Fredis un Ufo taču arī joprojām ir populāri," saka Salvis, kas diskotēkās esot lielākais runātājs un uzstāšanos papildinot ar humoru.
Vizītkarte
Vārds un uzvārds: Salvis Orlovs (dīdžejs Urulis) un Juris Marinovs (dīdžejs Jurka).
Vecums: 26 un 24 gadi.
Dīdžeja stāžs: abiem kopš 1991. gada.
Kopīgais: abi klausās dažādu mūziku un ir draugi.
Atšķirīgais: Juris absolvējis mūzikas skolu. Spēlē trompeti, ģitāru un klavieres. Interesējas par skaņu režiju. Salvis diskotēkās ir "lielais runātājs" un uzstāšanos papildina ar labu humoru.

Citu datumu laikraksti