Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Dienesactā dodas trešdaļa jauniesaucamo

Alūksnes rajonā 2002. gadā uz Militārā dienesta iesaukšanas centru Rīgā devušies 175 jaunieši, no kuriem valsts militārajā dienestā iesaukts 61 jaunietis (33 procenti).

Alūksnes rajonā 2002. gadā uz Militārā dienesta iesaukšanas centru Rīgā devušies 175 jaunieši, no kuriem valsts militārajā dienestā iesaukts 61 jaunietis (33 procenti). No dienesta sakarā ar veselības problēmām pērn mājās atgriezušies divi puiši.
"Pēdējos gados jauniesaucamo veselības stāvoklis ir uzlabojies. Vislielākā krīze veselībā bija vērojama no 1994. līdz 1998. gadam," laikrakstam stāsta Vidzemes Valsts militārā dienesta pārvaldes Alūksnes rajona nodaļas ārsts - eksperts Jānis Žīgurs.
Ārsts - eksperts norāda, ka viņa pienākums ir sadarbībā ar ģimenes ārstiem apkopot informāciju par jauniesaucamo veselību un nosūtīt viņus veikt nepieciešamās analīzes. "Pēc tam jaunieši dodas uz militārā dienesta iesaukšanas centru Rīgā, kur iziet ārstu komisiju. Ja iesaucamajam ir nopietnas veselības problēmas un saprotams, ka dienestam viņš nebūs derīgs, tad ārsta slēdzienu apstiprina komisija Rīgā," skaidro J. Žīgurs.
Viņš nepiekrīt apgalvojumam, ka tikai trešā daļa jauniešu iesaukšanas vecumā derīgi dienestam. "Šobrīd iespējas nedienēt ir daudz lielākas, nekā tas bija padomju armijā. Ar augstāko izglītību dienestā neiesauc nevienu jaunieti. Desmit gadu laikā, kopš es strādāju ar jauniesaucamajiem, iesaukti tikai trīs vai četri šādi jaunieši. Laukos puiši parasti agri nodibina ģimeni un viņi klūst par apgādniekiem vai arī saimniecības attīstībai paņem kredītu, kā dēļ parasti atliek iesaukumu," skaidro J. Žīgurs. Likums paredz, ka dienestā neiesauc arī sodītas personas, reliģiskas pārliecības dēļ un, ja izglītība ir zemāka par deviņām klasēm.
Viņa praksē neesot daudz gadījumu, kad jaunieši simulētu sliktu veselību, lai neiesauktu dienēt. "Simulēšana parasti ir primitīva - sāp mugura vai galva, bet ārstu jaunietis nav apmeklējis. Ja es redzu, ka jaunietim ir apkopota dokumentācija par veselības stāvokli - Rīgas slimnīcu ārstu noteikta diagnoze, paraksti un zīmogi, tad man un komisijai tas atvieglo darbu," apgalvo ārsts - eksperts.
Galvenās veselības problēmas, kāpēc jauniešus neiesauc dienestā, ir psihiskās slimības. Gadā ir daži gadījumi, kad jauniešiem iesaukumu atliek atkarības no alkohola dēļ. Otrajā vietā ir kaulu un muskuļu slimības. "Divus jauniešus no Alūksnes rajona pērn neiesauca, jo viņiem trūka zobu. No dienesta atbrīvo, ja mutē vienā žoklī trūkst desmit zobu vai, ja apakšējā žoklī trūkst četru zobu un arī augšējā žoklī nav četru zobu," apgalvo J.Žīgurs.

Citu datumu laikraksti

  • Mīlestība dažādos laikos

    Vēsturi allaž ir veidojuši aktīvi un darbīgi cilvēki, un tiem blakus ir atradies partneris, kam bieži vien ir liela nozīme lēmumu pieņemšanā.Vēsturi...

  • Darbarīki sniega tīrīšanai

    Sinoptiķi solīja, ka šajā nedēļā sniegs nokusīs visā Latvijā. Tomēr Alūksnes un Gulbenes rajonā par tā trūkumu nevar sūdzēties, turklāt vakar atkal...

  • Šovā cīnīsies par balvu

    Pirmdien, 27. janvārī, LNT kanālā pulksten 22. 00 sāksies “Mūzikas video 2003” atklāšanas šovs, kurā piedalās desmit grupas, kas sacentīsies par...