Dieva zaimošana vai atklāts populisms?

Pēdējās septiņas dienas sabiedrības un nacionālo ziņu dienestu uzmanības centrā bija zvejas kuģa “Astrīda” liktenis.

Pēdējās septiņas dienas sabiedrības un nacionālo ziņu dienestu uzmanības centrā bija zvejas kuģa "Astrīda" liktenis. Baltijas jūrā jāuztraucas ne tikai par cūkdelfīnu populācijas saglabāšanu vai nozvejas kvotām, bet arī par drošību kuģu satiksmē.
Baltijas jūru nevar uzskatīt par bīstamākajiem ūdeņiem pasaulē, tomēr ik pa brīdim jūra paņem savu tiesu. Prāmja "Estonia" bojāeja nav vienīgā nelaime, kas atgadījusies dzintara jūras ūdeņos. Vissatraucošākais ir tas, ka joprojām nav skaidrības, kā ir iespējama divu kuģu sadursme, kas paliek nepamanīta. Kā tas var būt mūsdienu augsto tehnoloģiju laikmetā? Nav svarīgi, cik plaša ir jūra vai debesis, tomēr kuģu un lidmašīnu sadursmes nav reta parādība. Tehnoloģijas nespēj glābt no cilvēka kļūmēm vai varbūt otrādi. Šobrīd turpinās vainīgo meklēšana starp kuģotājiem un Latvijas amatpersonām, kuras laikus neinformēja par zvejas kuģa "Astrīda" pazušanu Baltijas jūrā.
Vladimira Buzajeva nedienas Saeimā
Pagājušajā trešdienā par kārtības ruļļa pārkāpumiem uz turpmākajām sešām sēdēm Saeima izslēdza politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) frakcijas deputātu V.Buzajevu. Debatēs par Nacionālo bruņoto spēku dalību Irākā viņš vairākkārt pievērsās izglītības reformas jautājumiem. Droši vien deputāta nodoms bija izaicināt Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri un labējo partiju deputātus. Zinot, ka kreiso un labējo politisko partiju attiecības nekad nav bijušas labvēlīgas, šāda Saeimas vairākuma iniciatīva, izslēdzot V.Buzajevu no plenārsēdēm, nav pārsteigums. Kaislīgas runas no Saeimas tribīnes nav nekas jauns, bet debašu tēmas ignorēšana ir nepieņemama. Politiķiem, runājot par vienu problēmu, jāmāk akcentēt arī citus jautājumus. Diemžēl deputāts V.Buzajevs to neprot.
Izglītības reformas dēļ kreisie politiskie spēki ir nokaitējuši situāciju sabiedrībā. Jau pirms vairākiem mēnešiem valdība un Valsts prezidente noraidīja priekšlikumu par moratorija izsludināšanu likuma izpildei, tomēr kreisā spārna politiķi negatavojas padoties. Jo īpaši laikā, kad gaidāmas Eiroparlamenta vēlēšanas. Priekšvēlēšanu laikā etniska rakstura jautājumi ir atguvuši aktualitāti, tādēļ saasinās cīņa starp PCTVL līdzīgām politiskajām partijām un TB/LNNK uzskatu atbalstītājiem.
Satversmi vēlas grozīt daudzi
Kristīgi demokrātiskā savienība (KDS) savā 8.kongresā pieņēmusi aicinājumu augstākajām valsts amatpersonām, Saeimai un iedzīvotājiem, kas paredz Dievam simbolisku likumdevēja lomu Satversmē. KDS biedri uzskata, ka politiķi lēmumos nav apdomīgi, bet pieņemtie likumi Dieva vārdā liktu viņiem labāk pārdomāt savu rīcību. Šaubos, vai Dieva vārds palīdzēs pieņemt labākus likumus un samazināt korupciju. Nedomāju, ka paši politiķi rīkosies citādi, ja Satversmē dominēs Dieva vārds. Man liekas, ka Dieva vārda iesaistīšana politikā ir zaimošana vai atklāts populisms. Vēsture pierāda, ka karš un politika nevar būt balstīta uz kristīgām vērtībām.
Arī iepriekšējos gados ir bijušas vairākas iniciatīvas mainīt Satversmi, piemēram, ilggadējā sociāldemokrātu līdera Jura Bojāra pārrakstītā Satversme pirms vairākiem gadiem izraisīja lielas diskusijas, tomēr dzīvē nerealizējās. Nav šaubu, ka ikviens politiskais spēks labprāt iekļautu Satversmē to, kas viņu interesē, atliek atcerēties Einara Repšes dīvainās iniciatīvas par Ministru kabineta krišanu un jaunām Saeimas vēlēšanām. Iespējams, ka Eiropas Savienība (ES) ieviesīs korekcijas arī Satversmē. Iniciatīvu šajā jautājuma netrūkst, labi, ka tās visas nepiepildās.
Zemes pārdošana - delikāta lieta
Valdība nolēmusi, ka ES pilsoņi varēs iegādāties zemi bez ierobežojumiem. Tomēr tas attieksies uz gadījumiem, kad zemes pirkšanas mērķis nav uzņēmējdarbība lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā. Šobrīd situācija ir tāda, ka zeme Latvijā ir vairākus desmitus reizes lētāka nekā Rietumeiropas valstīs, tādēļ bez ierobežojumiem zemes pārdošanā ES pilsoņiem neiztikt. Domāju, ka daudzi zemnieki, kas piedzīvo vai vēl piedzīvos ES bargās prasības, labprāt pārdotu savu īpašumu. Pieckārtīga vai pat desmitkārtīga cena būtu labs stimuls lauksaimniecības zemes īpašniekam. Rīgā un tās apkārtnē zemes cenas ir augstākas nekā daudzviet Rietumeiropā, tomēr Latvijas lauku rajonos tās ir kritiski zemas.
Zemes pārdošanas un pirkšanas jautājumos brīvā tirgus principi pašreizējā situācijā Latvijā būtu bīstami. Protams, ja uzskatām, ka ar lauksaimniecību labāk māk nodarboties dānis vai vācietis, tad ierobežojumi nav vajadzīgi. Tā vai citādi - barotāji atradīsies, tomēr ir skaidrs, ka lauksaimniecība no latviešu ikdienas neizzudīs pat jaunajos apstākļos.

Citu datumu laikraksti

  • Kļūdas labojums

    8.maija laikrakstā “Alūksnes Ziņas” 3.lappusē rakstā “Pašvaldību vadītājiem maz papildu ienākumu” nepareizi minēts, ka Mālupes pagasta priekšsēdētājs...

  • Atklāta un aizturēta svētbilžu kontrabanda

    Ceturtdien Pededzes robežpārejas punktā atklāta un aizturēta 20 svētbilžu kontrabanda vairāku tūkstošu latu vērtībā. Pēc iepriekšējas informācijas...

  • Rajonā atzīmē Ģimenes dienu

    Alūksnes rajona pašvaldībās notiek ANO Ģenerālās Asamblejas izsludinātajam Starptautiskajam Ģimenes gadam un Starptautiskajai Ģimenes dienai, kas...

  • Nepaliek tikai savā lauku sētā

    Lāčplēšu mājas saimnieci Ritu Gorbāni, bijušo kolhoza “Umara” lopkopības speciālisti, satiekam pagalmā.Lāčplēšu mājas saimnieci Ritu Gorbāni, bijušo...

  • Kazai Mušai piedzimst četrīši

    Inresesants un visai negaidīts notikums pārsteidzis “Sprekstu” mājas saimieci Ināru Ķeseli. Viņas četrgadīgajai kazai Mušai 27.martā piedzimuši...

  • Katrs saimnieks pēc savām iespējām

    Pārmaiņas valstī vairāk vai mazāk skārušas katru pagastu un tā cilvēkus. Noteikušas likteņus, ražošanas iespējas, ievilkušas vaibstus katrā lauku...