Dievs slimu bērnu uztic mīlošiem vecākiem

Liepnas pagasta iedzīvotāji sen vairs nebrīnās, ka Laila Gorkija no rīta ved piecpadsmit gadus veco Leldi uz pirmsskolas audzēkņu mācību grupu vidusskolā.

Liepnas pagasta iedzīvotāji sen vairs nebrīnās, ka Laila Gorkija no rīta ved piecpadsmit gadus veco Leldi uz pirmsskolas audzēkņu mācību grupu vidusskolā. Tā meitene nepaliek viena mājās un var vērot bērnu nodarbības. Diemžēl Lelde spēj vien sēdēt un gulēt. Tā tas ir kopš viņas dzimšanas.
"Ja man kāds teiktu, ka jāatdod meita bērnunamā, nespēju to pat iedomāties. Esmu sapratusi, ka Dievs izvēlas cilvēkus, kam var uzticēt nedziedināmi slimus bērnus. Viņš zina, ka tie par viņu rūpēsies," atzīst māte. Viņai neliekas, ka tas būtu smagi vai grūti. Laila neprot to izskaidrot, bet, jau gaidot Leldi, intuīcija teica, ka viņas bērns nebūs vesels. Tolaik Alūksnē nebija ultrasonogrāfa. Meita dzima Balvu slimnīcā, ārsti teica, ka viņa nedzīvos, un pat nerādīja mātei. "Kad kritiskās dienas bija pagājušas, tikai tad pirmo reizi redzēju viņu. Mazulīti vajadzēja vest uz operāciju Rīgā, pēc tās teica, ka viņa staigāšot," stāsta L.Gorkija.
Kas atņemts vienai, ir dots otrai
Neviens neizteica domu, ka vajadzētu atteikties no bērna. Tikai krietni vēlāk kāda mediķe brīdināja, ka būs grūti, kad meitene izaugs liela. Var teikt, ka viņai izdevās vecākus pārliecināt meiteni atdot bērnunamā. "Tas bija tieši pirms Lieldienām. Televīzijā skatījāmies Bērnu fonda rīkoto "Žēlsirdības maratonu". Tajā varēja redzēt iestādes, kurās ievietoti slimie bērni. Vīrs pateica - uz turieni meitu nesūtīsim," atceras Laila. Tā jautājums bija izlemts, tāpēc vairs par to nekad nav pat runāts. Varbūt vajadzēja atteikties no pirmās meitas pirms dzimšanas? Tas nebija iespējams, jo uzmācīgās domas par bērna slimību radās tad, kad Laila bija jau dekrēta atvaļinājumā. "Nometnē tikos ar citu māmiņu, kurai arī pirms bērna dzimšanas radusies doma par bērna slimību un pēc tam tā arī bija," stāsta Laila.
Toties pēc pusotra gada, gaidot otru meitu, viņa zināja - bērns būs vesels. Apkārtējie biedēja, ka otrs mazulis var būt tāds pats, bet māte bija nesatricināmi pārliecināta, ka viss būs labi. "Ja vienam Dievs kaut ko atņēmis, tad otram tas ir dubultā. Jutai padodas angļu valoda, viņa labi zīmē un mācās mākslas skolā, dejo tautiskās un sporta dejas" uzsver māte. Lai gan māsas ir tik dažādas, viņas labi saprotas. Leldi mājinieki lutina. Kad viņa izrāda neapmierinātību, tad citi ģimenes locekļi cenšas noskaidrot, ko meitene vēlas. Dzirdot nosaucam viņas vēlmi, meitene iesmejas. "Parasti Lelde ir smaidoša. Viņai reti ir slikts garastāvoklis. Ļoti patīk klausīties mūziku. Kad Sandra dzied "Vēji aizpūš gadus", Lelde raud. Vēl viņu ļoti aizkustina grupa "Dakota"," atzīst L.Gorkija. a
Pirmsskolas bērni iemīļojuši Leldi
Piedaloties nometnēs un semināros bērnu ar īpašām vajadzībām vecākiem, Lailai vairākkārt gadījies dzirdēt neizpratni, ka meita neapmeklē skolu. Tagad atzīts, ka nav tādu bērnu, kurus nav iespējams mācīt. Tiesa, Liepnas vidusskolā nav speciālas programmas, kāda vajadzīga šādām mācībām. Māte ir pateicīga par skolas atbalstu. Tiesa, Leldei kaut ko iemācīt ir par vēlu. Ja tas būtu noticis agrāk, tad droši vien viņa iemācītos pati ēst ar kreiso roku. Ar to meitene var satvert priekšmetus un spēlēties ar tiem, kā arī ēst cepumus vai šokolādi, kas meitenei ļoti garšo. "Pēdējos divus gadus Lelde dzīvoja viena mājās. Tas, protams, ir slikti, taču nebija izvēles. Kad meita bija mazāka, es viņu ņēmu līdzi uz darbu. Vēlāk vairs nespēju iznēsāt," saka māte. Pēc vīramātes nāves nebija pie kā atstāt Leldi, tāpēc visur gāja abas.
Tagad māte Leldi no rīta aizved uz skolu. Tur viņa sēž ratiņkrēslā un vēro, ko dara bērni. Meitene ir siltumā, pabarota, turklāt ap viņu ir bērni un skolotāji. Kad Lelde dzīvoja viena mājās, viņa reizēm ļoti pārdzīvoja un dusmojās. To varēja redzēt, jo roka bija sakosta. Kopš viņa ir skolā, nekad tā nav bijis. Tiesa, kad piecgadīgie un sešgadīgie bērni pirmo reizi ieraudzīja Leldi, viņi bija kā sastinguši no pārsteiguma un neizpratnes. Tik liela meitene (februārī būs 16 gadu), bet nerunā un nestaigā! Tagad viņi ir ne tikai pieraduši, bet arī iemīļojuši meiteni. "Aizbraucu un saku, ka ņemšu Leldi prom, jo jāved pie daktera. Puiši nostājas durvīm priekšā, tur ratiņus un saka, ka nelaidīs Leldi," stāsta L.Gorkija.
Māte apgūst sociālo darbu
Tomēr vienu nedēļu mēnesī mammai ir jāatstāj Lelde mājās, jo viņa studē. Pirmo reizi viņa tik ilgi atstāj Leldi. Laila nolēmusi iegūt atbilstošu augstāko izglītību sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolas "Attīstība" Smiltenes filiālē, lai varētu būt pagasta sociālā darbiniece.
"Kad pagājušajā ziemā uzzināju, ka pagastā vajadzēs sociālo darbinieku, un pieteicos šim darbam, apzinājos, ka būs vajadzīga augstākā izglītība. Pašlaik ir pārejas periods, tāpēc līdz 2008.gadam vēl varu strādāt bez tās," skaidro Laila. Nebija pārliecības, ka viņu izvēlēsies, tāpēc kolēģiem pastā vēl neko neteikusi. Kad maijā Laila saņēma piedāvājumu ar jūliju sākt strādāt, viņa bija pārsteigta.
Iespējams, tā bija liktenīga sagadīšanās, ka meita no skolas bibliotēkas atnesa grāmatu "Kur mācīties tālāk?". Atšķirot to, Laila uzreiz pamanīja, ka augstskolai "Attīstība" ir filiāle Smiltenē. Tagad ir pirmā kursa studente. Šajā darbā viņai ir iespēja apmeklēt arī organizācijas bērniem ar īpašām vajadzībām "Saulstariņi" nodarbības, jo sestdienas un svētdienas ir brīvas. Tas nozīmē, ka var uzzināt jauno un arī relaksēties. Darbs pastā viņai patika, bet tas bija ierobežots "četrās dienās". Tagad liekas, ka pasaule kļuvusi plašāka. "Pirmos mēnešus staigāju it kā nedaudz virs zemes. Labprāt stundām klausos cilvēku stāstus par to, kas viņus nomāc un uztrauc. Daudzus tas pārsteidz, bet dažreiz arī tā varu palīdzēt. Ne jau vienmēr ir vajadzīgs finansiāls atbalsts, bieži kļūst vieglāk, ja uzklausa," saka L.Gorkija.
Ziemassvētku vecītim lūdz tikai nieku
Laila un Aleksandrs svinēja kāzas 1988.gada 24.decembrī. Toreiz viņa pirmo reizi dzirdēja par šiem svētkiem.
"Sarakstījāmies Liepnas pagasta padomē, svinības bija Mālupē. Man ir trīs vecāki brāļi un trīs jaunākas māsas. Gandrīz visi dzīvo Mālupē, tāpēc parasti pulcējamies tur. Turklāt Ziemassvētkos vairākiem ir dzimšanas dienas," stāsta Laila. Viņai liekas, ka prieka dzīvē ir vairāk nekā skumju. Protams, gadās rūgti brīži, tomēr par dzīvi Laila nesūdzas. Enerģijas pietiek, lai arī brīvdienās paveiktu mājas darbus un paspētu uz atbalsta grupas nodarbībām vecākiem Alūksnē. "Gribētos daudz ko, bet nav nekā īpaša, ko vienu varētu izcelt. Ziemassvētku vecītim palūgtu kādu sīku nieciņu, kas liecinātu, ka viņš mūs ir atcerējies. Ir labi tā, kā ir," uzskata Laila. Viņa satikusi tikai labus cilvēkus, tāpēc gribētu visiem pateikties par atbalstu un vēlēt gaišus svētkus.
Grūti ir tad, ja sevi nemīl. Laila cenšas atrast laiku sev, lai aizietu pie friziera un manikīra. Ko vēl sievietei vajag, ja viņa labi izskatās un tā arī jūtas? Var arī jaunu smaržu vai apģērbu nopirkt. Reizēm brīvdienās Aleksandrs un Juta kaut kur aizbrauc. Tad Laila paliek ar Leldi, un abas var atpūsties mierā, klusumā.

Citu datumu laikraksti

  • Zeltinieši izbauda vairāku svētku prieku

    Jana un agris šuksti: ikdienā svarīgākā ir mīlestība. Zeltiniešu Janas un Agra Šukstu ģimenei decembris ir īpašs laiks, jo jāgatavojas Ziemassvētkiem...

  • Ielūdz uz koncertu “Baltie Ziemassvētki”

    Tuvojas brīnišķīgākie svētki gadā - Ziemassvētki. Mainīgais laiks un straujais dzīves ritms šogad neļauj izbaudīt katru Ziemassvētku gaidīšanas...

  • Pagastā rīko tradicionālu akciju

    Pededzes pagastā piekto gadu pirms Ziemassvētkiem rīko labdarības akciju “Palīdzēsim viens otram!”.Pededzes pagastā piekto gadu pirms Ziemassvētkiem...

  • Darina darbus jubilejas gada izstādēm

    Nākamais ir Alūksnes Tautas lietišķās mākslas studijas “Kalme” 40.jubilejas gads. Gatavošanās svinībām saistīta ar citiem nozīmīgiem pasākumiem un...

  • Par ko jāmaksā?

    Loģiski, ka par apkuri vairāk maksā tad, kad ārā ir aukstāks. Taču Alūksnē Helēnas ielas 55.nama 2.korpusa iemītniekiem nākas pārdzīvot paradoksu -...

  • Nauda var ceļot vairākas dienas

    Latvijā arvien vairāk cilvēku regulāri veic naudas pārskaitījumus, jo līdztekus ierastajiem maksājumiem par īri, elektrību, gāzi un citiem...