Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Digitālie prieki un rūpes

Divdesmit pirmais gadsimts Latvijā ienācis ar vispārēju digitalizācijas zīmi. Digitālās fotokameras, videokameras, mūzikas atskaņotāji un cita tehnika. Digitalizācija iezagusies arī televīzijas pārraides sistēmā.

Divdesmit pirmais gadsimts Latvijā ienācis ar vispārēju digitalizācijas zīmi. Digitālās fotokameras, videokameras, mūzikas atskaņotāji un cita tehnika. Digitalizācija iezagusies arī televīzijas pārraides sistēmā.
Kopš 2000. gada Latvijā realizē digitālās televīzijas projektu. Šobrīd digitālā televīzija ir sabiedrības un valdības uzmanības centrā. Valdības saceltā ažiotāža ap šo projektu liek jautāt - kas ir digitālā televīzija jeb ciparu televīzija un kādēļ nepieciešamas pārmaiņas?
Digitālās televīzijas pārākums
Digitālā Latvijas televīzijas un radio centra informācija liecina, ka ciparu televīzija uzlabos skaņas un attēla kvalitāti, būs plašāks televīzijas programmu klāsts. Ciparu tehnoloģijas pārraides signāls ir stabilāks pret ārējiem traucēkļiem un ārvalstu televīzijas un radiosignāliem, kas brīžiem traucē vietējās televīzijas pārraides. Izmantojot digitālās tehnoloģijas, ar televizora palīdzību varēs veikt daudz funkciju, kas līdz šim nebija pieejamas. Papildus pārraides valodai būs iespējams saņemt subtitrus valodā, kādā vēlaties. Izmantojot digitālās televīzijas iespējas, varēs apskatīties televīzijas raidījumu programmu un raidījumu anotācijas, neatejot no ekrāna. Ciparu pārraides sistēma varēs nodot gan informāciju, tekstu, attēlu, gan nodrošināt ar e-pastu un citiem pakalpojumiem. Ar ciparu tehnoloģijas palīdzību pārraides tiešraidē varēs nobalsot. Ar elektronisko TV programmu būs iespējams pasūtīt preces un pakalpojumus, skatīt informāciju par raidījumiem, ko rāda dotajā brīdī, kā arī, nepārtraucot raidījuma skatīšanos, uzzināt detalizētāku informāciju par konkrētu raidījumu. Tālākā nākotnē televīzijas skatītājam būs iespējams izvēlēties, kādu filmas iznākumu vēlas, kā arī tiešraides laikā izvēlēties to kameru, no kuras puses vēlas redzēt notiekošo.
Ciparu dekoderu ikvienam
Lai digitālais signāls būtu pieejams, nepieciešams televizoram pieslēgt ciparu dekoderu. Arī padomju gados ražotam televizoram iespējams pievienot dekoderu, bet tagad ražo televizorus, kuros tie jau ir iebūvēti. Šobrīd digitālo uztvērēju vidējā cena ir apmēram 100 lati, nākotnē cenas samazināsies.
Līdz 2006.gadam ir plānots nodrošināt digitālās televīzijas pārraides visā Latvijā. Lauku iedzīvotājiem šāda iespēja būtu vilinoša, jo ne visās Latvijas vietās iespējams uztver vismaz četras analogajā tīklā raidošās televīzijas. Savukārt līdz 2010.gadam plānots slēgt televīzijas programmu translāciju analogajā tīklā.
Digitālās televīzijas izveide būtu apsveicama, ja nevaldītu nelabvēlīgā atmosfēra, kas raksturīga liela mēroga projektiem Latvijā. Kā vienmēr - ideja ir laba, bet realizācija nekam neder. Atklāts paliek jautājums, vai valdība kompensēs ciparu dekoderu iegādi, kā arī, vai pašreiz redzamie televīzijas kanāli būs pieejami bez maksas. Šobrīd ne katrs valsts iedzīvotājs var atļauties 100 latus šādas ierīces iegādei. Tomēr kompensēt visus dekoderus ir neiespējami, jo, kas izstrādās procedūru, kurā godīgi tos sadalītu? Kā adekvāti novērtēt, cik televizoru ir Latvijā? Cik televizoru ir vienā mājsaimniecībā? Varbūt vienai mājsaimniecībai subsidēs vienu dekoderu, bet, ja, tur dzīvo divas vai vairāk ģimenes? Ir ļoti daudz neskaidrību, kas skar fundamentāli svarīgus jautājumus.
Būt vai nebūt
Domāju, ka vismaz dažiem televīzijas kanāliem jābūt bezmaksas, jo nav daudz lietu, par ko mums nevajadzētu maksāt. Nav godīgi iegūt peļņu no vientuļas večiņas, kura dzīvo meža vidū, kurai jāmaksā, piemēram, par "Panorāmas" noskatīšanos. Tas līdzinātos viduslaiku nodokļu ievācēju metodei. Ikvienam ir grūti pieņemt to, ka par pakalpojumu, kas ir par brīvu, būs jāmaksā. Telekomunikāciju attīstības tendences pieprasa arī televīzijas attīstību Latvijā. Projekta realizētāji ir pasteigušies ar līgumu slēgšanu, neatrisinot fundamentāli svarīgus jautājumus. Kārtējo reizi potenciāls sabiedrības ieguvums var pārvērsties valsts budžeta zaudējumos.

Citu datumu laikraksti

  • Lauku darbi

    12. augusts. Ar ceru dalīšanu pavairo ziemcietes - peonijas, astilbes, īrisus.12. augusts. Ar ceru dalīšanu pavairo ziemcietes - peonijas, astilbes,...

  • ES atbalsta «ābece» un «aritmētika»

    Latvijas lauku attīstības galvenais mērķis ir konkurētspējīgas lauksaimniecības, spēcīgi attīstītu lauku, daudzveidīgi bagātas un ilgtspējīgas lauku...

  • Jūlijā eiroatbalstītāju skaits samazinās

    Firmas «Latvijas fakti» nesen veiktās aptaujas dati liecina, ka pēc pēdējos mēnešos reģistrētā stabilā pilsoņu atbalsta paaugstinājuma Latvijas...

  • Tauriņam pa pēdām

    - Jūs runājāt ar Fredi Bremzi? - Nē. Fredi es labi pazīstu, tas bija cits, - Maigonis sasprindzināja atmiņu.9. - Jūs runājāt ar Fredi Bremzi? - Nē....

  • Dziedātāji izbauda karstu prieku un sirsnību

    Trešo gadu Alūksnes koris "Atzele" pieteicās starptautiskam koru konkursam Katalonijas pilsētā Cantonigros. Un beidzot saņēma uzaicinājumu tajā...

  • Saldais ēdiens - viegls un atsvaidzinošs

    Piedāvājam augļu un ogu laikam piemērotu saldo ēdienu. Tam garšu un izskatu papildinās pavisam neliels daudzums meža ogu. Atliek tikai apbruņoties ar...