Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Diploma, kvalifikācijas un darba derīgums

TAGAD. Jurģi (23.aprīlis) latviešiem ir bijusi aizgājēju un atnācēju diena. Jurģa dienā parasti beidzās līguma termiņš, un dzīvesvietas maiņa šai dienā ir bijusi visai izplatīta.

TAGAD
Jurģi (23.aprīlis) latviešiem ir bijusi aizgājēju un atnācēju diena. Jurģa dienā parasti beidzās līguma termiņš, un dzīvesvietas maiņa šai dienā ir bijusi visai izplatīta. Jurģu jeb Jura dienu svinējuši ne vien latvieši, bet arī vācieši, skandināvi, krievi un somi.
Taču šī tradīcija ieviesusies tikai 19.gadsimta sākumā. Toreiz kalpi gāja no mājas uz māju, no pagasta - uz pagastu, bet tagad - no valsts uz valsti. Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai dos iespēju bez darba atļaujām doties uz piecām valstīm (Lielbritāniju, Īriju, Nīderlandi, Zviedriju un Dāniju). Pārējās desmit dalībvalstīs paliks līdzšinējā kārtība. Tas ir, darba tirgus jomā Latvija būs tāda pati "trešā valsts" kā tagad. Tātad darbā pieņemšanas kārtība Vācijā vai Spānijā nemainīsies vēl septiņus gadus pēc Latvijas pievienošanās. Kā ir tagad?
Vienīgā biļete - kvalifikācija
Smiltenes pusē pierakstīts ticējums brīdina, ka "Jurģa dienā, jaunā dzīvesvietā nonākot, dzīvojamās telpas tūliņ jāizslaukot, tad nebūšot ar citiem mājas iedzīvotājiem jāķildojas." Kas šodien jādara, dodoties uz jaunu dzīves un darbavietu Eiropā?
Iespēju doties strādāt uz Eiropas valstīm, vispirms sagādājot darba un uzturēšanās atļauju nolūkotajā valstī, jau tagad izmantojuši simtiem Latvijas iedzīvotāju. Iespēja iegūt darbu var būt atkarīga no diploma, kvalifikācijas un darba pieredzes, kā arī no valodas zināšanām.
Var vērsties kādā no septiņām Nodarbinātības Valsts dienestā reģistrētajām firmām iedzīvotāju iekārtošanai darbā ārvalstīs. Šīs firmas saņēmušas ārvalstu firmu pasūtījumu un meklē strādniekus vai nu konkrētās specialitātēs, vai palīgstrādniekus bez kvalifikācijas. Piemēram, pamatojoties uz metinātāja apliecību, sertifikātu un darba grāmatiņu, vervētājfirma aizpilda viņa CV un ārvalsts darbadevējam ar to pietiek, lai pieņemtu darbā. Nekādu notariālu apliecinājumu kvalifikācijai līdz ņemt nevajag. Darbadevējs savā valstī parūpējas par darbatļauju un uzturēšanās atļauju. Blēdīties var tikai vienreiz, - ja CV ierakstīs aplamus datus, nākamreiz ar šo Latvijas firmu vairs nesadarbosies.
Ar vai bez darbatļaujas - ES ir vajadzīgs kvalificēts darbaspēks. Tieši to nodemonstrējusi Vācija - pieprasījusi septiņu gadu pārejas periodu kandidātvalstu viesstrādniekiem, ieviesusi "zaļo karti" un vienlaikus izsludinājusi datorspeciālistu rekrutēšanu. Kvalifikācija ir vienīgā drošā caurlaide līdz darba devējam caur imigrācijas dienestu sietiem. Kā pierādīt kvalifikāciju? Ar diplomu, ar darba pieredzi. Tikai - vai pietiks parādīt ar Latvijas ģerboni rotāto augstskolas diplomu? Un vai pietiks, ja darba grāmatiņā parādīs ierakstus par darba stāžu? Nepietiks.
Diploma un kvalifikācijas atzīšana
Eiropas Savienības valstīs pieņem trīs līmeņu kvalifikācijas apliecinājumus: izglītības diplomu, iegūto profesionālo kvalifikāciju un visbeidzot - darba pieredzi. Katram līmenim ir noteiktas prasības.
Katras valsts nacionālā likumdošana nosaka atšķirīgas prasības dažādām profesijām, ar kurām var iepazīties tikai attiecīgās valsts informācijas centros.
Latvijas pilsoņiem, kas brauc strādāt uz ārzemēm jau tagad, Akadēmiskās informācijas centra eksperte Solvita Siliņa iesaka Eiropas Komisijas mājas lapā (http://www.europa.eu.int/comm/internal_market/en/qualifications/index.htm) pārliecināties, vai viņa profesija nolūkotajā valstī ir reglamentēta. Zināms tikai tas, ka visā ES teritorijā vienādi reglamentētas ir astoņas profesijas - ārsta, zobārsta, medmāsas, veterinārārsta, vecmātes, arhitekta, farmaceita un advokāta. Pārējās reglamentācija var būt un var nebūt.
Ja profesija ir reglamentēta, tad EK mājas lapā jāsameklē attiecīgās valsts profesionālās kvalifikācijas atzīšanas kontaktpunkta adrese, jāsazinās ar viņiem, lai noskaidrotu tieši kur katrai konkrētai profesijai ir nepieciešams iesniegt dokumentus.
(http://www.europa.eu.int/comm/internal_market/en/qualifications/contact.htm)
Ja profesija nav reglamentēta, tad jāseko darba devēja norādījumiem un prasībām.
Neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav reglamentēta profesija, darba devējs var pieprasīt Latvijā iegūtās izglītības atzīšanu viņa valsts institūcijās. Tādā gadījumā izglītības dokumenti jāiesniedz attiecīgās dalībvalsts diplomatzīšanas centrā NARIC (Network of National Academic Recognition Information Centres) vai attiecīgajā profesionālajā organizācijā. Piemēram, Somijā jāvēršas pie "Suomen ENIC/NARIC ja korkeakoulututkintojen tunnustaminen" un jārēķinās ar apmēram 50 eiro izdevumiem kvalifikācijas atzīšanai. Jebkurā gadījumā ieteicams laikus sagatavot izglītību apliecinoša dokumenta notariāli apstiprinātu tulkojumu šīs valsts valodā vai angļu valodā.
Dažādu profesiju (piemēram, skolotāja, inženiera) diplomu atzīšana var ilgt līdz četriem mēnešiem, jo iespējams, ka abu valstu izglītības programmas ir atšķirīgas.
Tādā gadījumā izglītību salīdzina, un ja, piemēram, mācību ilgums atšķiras par vienu gadu, komisija var noteikt papildus prasības - veikt pārbaudes testu vai arī gūt darba pieredzi, kas būtu divreiz ilgāka par trūkstošo izglītības posmu. Ja, piemēram, Latvijas skolotājs (reglamentēta profesija) vēlas doties strādāt uz Dāniju, tad izglītības dokumenta tulkojums angļu vai dāņu valodā jāiesniedz Dānijas kompetentajā iestādē (CVUU - Center for Vurdering af Udenlandske Uddannelser). Dānijas iestāde izlems, vai kvalifikācija ir pietiekama. Latvietim vēl var arī atteikt, ko nedrīkstētu izteikt ES pilsonim. Latvijas Profesionālās izglītības likumā noteiktie profesionālās kvalifikācijas līmeņi atbilst ES prasībām un tādējādi nerada problēmas profesionālo kvalifikāciju savstarpējas salīdzināšanas jomā. Solvita Siliņa gan atgādina, ka profesionālās kvalifikācijas atzīšana tikai paver ceļu uz darba tirgu, bet tā neuzliek nevienam par pienākumu kādu obligāti pieņemt darbā. Savukārt salīdzināšana nenozīmē automātisku atzīšanu.
Arī darba pieredze ir atzīstams arguments
"Latvijas celtnieks var nebūt gājis augstskolā. Viņam nav izvirzītas speciālas prasības, lai varētu strādāt ES valstīs. Ja celtnieks ir ieguvis profesionālās skolas diplomu, to atzīs. ES par izglītību neatzīst vienīgi dažādos kursos gūtos diplomus," informē Nodarbinātības Valsts dienesta (NVD) ārzemju sakaru daļas vecākā inspektore Ilze Haberlinga. Bet darba devējam tie derēs kvalifikācijas apliecināšanai.
Svarīgi, ka ES valstīs akceptē arī padomju laikā celtniekiem piešķirtās kategorijas. Uzsākot darbu konkrētajā ārzemju firmā, ir iespējamas papildu prasības. Bieži vien sertifikāts ir jāiegūst, lai varētu darboties ar kādiem konkrētiem materiāliem. Piemēram, Zviedrijā pieprasa īpašas prasības metinātājiem, kuriem nepieciešams starptautiski atzīts sertifikāts MIG, MAG vai DIG. Ir jāapgūst kurss, ko iespējams veikt arī Latvijā. To par apmēram trīssimt latiem organizē vai nu lielās kompānijas vai privātās apmācību firmas.
NVD pakalpojumu attīstības un statistikas daļas vadītāja Grieta Tentere apliecināja, ka izziņu par darba pieredzi cilvēks var dabūt no esoša (vai bijušā) darba devēja. Izziņa būs vajadzīga ārzemēs, tāpēc visdrošāk ir sagatavot oficiālu tulkojumu un notariāli apstiprināt izziņas tulkojumu. Dažādās valstīs ārvalstnieku nodarbināšanas noteikumi atšķiras, bet ar šādu notariāli apstiprinātu izziņu vajadzētu pietikt jebkurā valstī, uzskata NVD speciāliste. Tomēr visu nosaka ārzemju darba devējs, kurš tagad drīkst atteikt ar jebkādu aizbildinājumu.
Akadēmiskās informācijas centrs
ES valstīs darba devējs parasti lūdz uzrādīt izglītību apliecinošu diplomu, sertifikātu vai citu kvalifikācijas dokumentu. Zināšanu un prasmju atzīšana var būt sarežģīta atšķirīgo izglītības sistēmu dēļ katrā valstī. Tāpēc ES ir izveidots savstarpējās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas tīkls NARIC. Akadēmiskās informācijas centrs ir tā Latvijas posms. Tā galvenais uzdevums ir izsniegt atzinumu ES valstīs izdotiem izglītības dokumentiem. Nesen pēc medmāsas un vecmātes izglītības apliecinājuma bija atnākusi zviedriete, kura jau desmit gadus dzīvo Latvijā, apguvusi latviešu valodu un nu vēlas strādāt.
Nepieciešamības gadījumā AIC sazinās ar NARIC birojiem citās ES valstīs un sniedz informāciju izbraucējiem, kādus dokumentus nepieciešams sagatavot līdzņemšanai. Piemēram, vecajās ES valstīs - Lielbritānijā un Vācijā - viss ir sīki reglamentēts, vajag daudz dokumentus. Turpretim Ziemeļvalstīs birokrātija ir daudz mazāka.
Kāda konkrētajā valstī ir kārtība, to var uzzināt vai nu internetā minētajās adresēs, vai interneta portālā (www.ploteus.org), vai NARIC kontaktpunktos. Nepieciešamības gadījumā to var lūgt arī NARIC pārstāvniecībā Latvijā - Akadēmiskās izglītības centrā.
TAD
Eiropas Tiesas izskatītās atsevišķās sūdzības liecina, ka reizēm darbu atsaka ar aizbildinājumu par citā valstī gūto nepietiekamo kvalifikāciju, kaut gan nevienam nav tiesību darbu ar šādu iemeslu atteikt ES pilsonim.
Ķildas Eiropā gadās, un tad ar pasludināto principu slotu "kopējās mājas" izslauka Eiropas Tiesa.
Bez ierunām atzīs astoņus diplomus
ES valstis ir saskaņojušas mācību ilgumu, programmas un savstarpēji atzīst profesionālās izglītības diplomus. Reglamentētas profesijas veikšanai ir nepieciešami likumā paredzētie atbilstoši izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti (tam papildus cita valsts var pieprasīt vēl sertifikātu). Ar "Likumu par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" tiem pieskaņojusies arī Latvija. Neraugoties uz saskaņojumu, tur tos ņems vērā tikai pēc tam, kad Latvija būs oficiāli iestājusies ES.
Kaut arī ES garantētās personas brīvas pārvietošanās tiesības dod speciālistam iespēju atrast kvalifikācijai atbilstošu darbu citā valstī, tomēr atgadās atteikumi, pamatojoties uz neatbilstošu izglītību. Pēdējos divos gados Eiropas Komisija, aizstāvot ES pilsoņus, kas darbu meklējuši citā valstī, Eiropas tiesā iesūdzēja un uzvarēja sešas dalībvalstis. Tā Itālija tiesā zaudēja par slēpošanas instruktora kvalifikācijas neatzīšanu, Francija - par psihologa diploma neatzīšanu, Spānija par arhitekta diploma neatzīšanu.
Eiropas tiesā sūdzējušās arī privātpersonas. Beļģijas likumi augstskolu beidzējiem atļauj prasīt valsts pabalstu, kamēr atrod pirmo darbavietu. Beļģietei Marijai Natālijai D’Hopai Nacionālais nodarbinātības birojs ONEM atteica bezdarbnieka pabalstu tikai tāpēc, ka neieskaitīja viņas Francijā gūto izglītību. Viņa iesūdzēja valsti Eiropas Tiesā un vinnēja.
Garantēti atzīs pēc iestājas ES
Kas būs jādara pēc Latvijas pievienošanās ES, dodoties uz jaunu dzīves un darbavietu Eiropā? Pats pirmais, kas interesē darba devēju - meklējamā darbinieka kvalifikācija. ES kvalifikācijas atzīšanas direktīvas attiecas tikai uz ES un Eiropas ekonomiskās zonas valstīm (Norvēģiju, Islandi, Lihtenšteinu un Šveici) un nosaka to diplomu savstarpējās atzīšanas kārtību.
Automātiska atzīšana un atzīšana profesionālām darbībām, balstoties uz profesionālo pieredzi, attieksies uz LR pilsoņiem tikai pēc iestājas ES un tikai tajās valstīs, kas nenoteiks pārejas periodu darbaspēka kustībai. Eiropas vienoto diploma pielikumu ES valstīs un kandidātvalstīs sāka ieviest tikai 2001.gadā. Aizpildīts vienota parauga pielikums ietilpst sešās lapās. Vienā tā daļā ietverti gan augstskolas akreditācijas parametri, gan attiecīgās programmas apraksts, gan kredītpunktu sadalījuma sistēma un cits. Otrā daļa jau attiecas uz konkrēto absolventu un viņa sekmēm.
Arī Latvijā 2002.gada absolventi augstākās profesionālās izglītības dokumentam saņēma pielikuma veidlapu arī angļu valodā. Obligātuma kārtā tas pagaidām skar tikai pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Tāpēc, ja rodas nepieciešamība, diploma angliskotu variantu apstiprina notārs.
Biznesa augstskolā "Turība" pielikumu angļu valodā absolventiem izsniedz jau trīs gadus, Latvijas Universitāte divvalodu pielikumu izsniedz tikai divu Eiropā pieprasītāko specialitāšu absolventiem - datorzinātniekiem un vidusskolu informātikas skolotājiem. Pārējiem, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes bakalauriem diploma Eiropas parauga pielikumi speciāli jāpieprasa.
"Tajās valstīs, kurās ir augsta mācību maksa, attieksme ir tāda: "lūdzu, nāciet, jūs mums derat!" Tajās valstīs, kur augstākā izglītība tiek uzskatīta par cilvēka tiesībām un mācību maksa nav augsta, iespējas ir tik daudz, cik atvēlētas stipendijas Baltijas vai jaunattīstības valstīm. Tikko studētgribētājs uz turieni aizbrauc individuāli, viņam "piesienas" pie diploma, jo viņi nevar atļauties pateikt: "piedodiet, mums jau kvota pilna!" Tas pats attiecas uz augstskolu beidzējiem un profesionāļu atzīšanu. Ir valstis, kur trūkst ārstu - piemēram, Dānijā - tur Baltijas ārsti der brīnišķīgi, tikai gada laikā jāiemācās dāņu valoda. Turpretim Nīderlandē mūsu ārstam paskaidros, ka tāda viņa izglītība vispār nekam nav derīga," par diplomu atzīšanas praksi saka Eiropas diploma atzīšanas konvencijas priekšsēdētājs Andrejs Rauhvargers.
Pēc Latvijas pievienošanās ES šādi aizbildinājumi Nīderlandē vairs nedrīkstēs skanēt.
Katrā valstī savs reglaments
Katras valsts nacionālā likumdošana nosaka vēl citas reglamentētās profesijas - ar atšķirīgām prasībām, ar kurām var iepazīties tikai attiecīgās valsts informācijas centros. Arī NARIC pārstāvniecībā Latvijā var gūt ziņas par citu valstu prasībām pret diploma uzrādītāju. Klāt pie ES noteiktajām astoņām profesijām Skandināvijas valstis reglamentē visai nelielu profesiju skaitu, piemēram, Somija tikai kādas četras, bet Latvija vairāk līdzinās sīki reglamentētajām "veceiropas birokrātijas valstīm" - pie mums reglamentētas ir 76 profesijas, kas dod tiesības ārvalstniekam pieprasīt izglītību, kas jāsalīdzina ar pie mums iegūstamajām zināšanām.
Ja profesija ir reglamentēta - jaunajā mītnes valstī jāuzrāda tikai notariāli apstiprināts diploma tulkojums. Ja tā nav reglamentēta, tad ES pilsoni nedrīkstēs noraidīt neatbilstošas izglītības dēļ. Katras valsts nacionālā likumdošana nosaka atšķirīgas prasības dažādām profesijām, ar tām var iepazīties tikai attiecīgās valsts informācijas centros.
"Ja dodaties studēt uz kādu ārvalstu universitāti, ir jānoskaidro, vai konkrētā augstākās izglītības iestāde ir akreditēta šai valstī. Ja profesija nav reglamentēta, tad jāseko darba devēja norādījumiem un prasībām. Tikai viņš var pieprasīt diplomatzīšanu ENIC birojā.
Piemēram, ja skolotāja profesija ir reglamentēta - un tāda tā ir visās dalībvalstīs - ir jāsazinās ar kompetento institūciju un jānoskaidro, kādas ir prasības, lai varētu veikt diploma atzīšanu," piekodina Akadēmiskās informācijas centra eksperte Solvita Siliņa.
Automātiski... trīs mēnešu laikā
Reglamentēto profesiju mācību programmas izglītības diplomi ir saskaņoti, tāpēc kvalifikācijas apstiprināšana notiek automātiski... triju mēnešu laikā.
Nav iespējama situācija, kad, piemēram, pēc iestāšanās ES Latvijā akreditētas augstskolas diploms netiktu atzīts Francijā. Iestāšanās sarunās Latvija ir panākusi to, ka ES dalībvalstis atzīs arī PSRS laikā iegūtos diplomus. Dažādu citu profesiju (piemēram, skolotāja, inženiera) diplomu atzīšana var ilgt līdz četriem mēnešiem, jo iespējams, ka abu valstu izglītības programmas ir atšķirīgas.
Tādā gadījumā izglītību salīdzina, un ja, piemēram, mācību ilgums atšķiras par vienu gadu, komisija var noteikt papildu prasības - veikt pārbaudes testu vai arī gūt darba pieredzi, kas būtu divreiz ilgāka par trūkstošo izglītības posmu. Šajā gadījumā jāpierāda divu gadu darba pieredze, bet to nedrīkst prasīt ilgāku par četriem praktiska darba gadiem. Tas nozīmē, ka pēc četru gadu nostrādāšanas savā profesijā nav formālu iemeslu ES pilsonim atteikt darbu viņa īsākas skološanās dēļ.
Palielināsies kvalificēto darbinieku kustība
Iespējams, no 2004.gada 1.maija Latvijas pilsoņi varēs strādāt citā dalībvalstī tajā profesijā, ko viņi ieguvuši Latvijā.
Kvalificēto profesiju pārstāvju kustība Eiropas valstīs patlaban ir visumā zema, taču eksperti uzskata, ka nākotnē samazināsies nekvalificētā darbaspēka plūsma, bet pieaugs kvalificētu darbinieku kustība.
Atsevišķos gadījumos, ja nereglamentētas profesijas pārstāvis dosies strādāt uz valsti, kur šī darbība ir reglamentēta, tad komisija var pieprasīt dokumentu, kas apliecina vismaz trīs gadu profesionālo pieredzi savā valstī. Tātad trūkstošo izglītību varēs aizvietot ar profesionālo darbību. Protams, ka astoņu gadu darbs nevarēs aizstāt četros gados iegūto bakalaura grādu, bet darba stāžs izlīdzina atšķirības mācīšanās ilgumā.
***
Visiem vienāds CV?
– Vai taisnība, ka Eiropas Savienība (ES) pieprasa vienotu CV formu?
– Ja kādreiz bija jāraksta autobiogrāfija, tad tagad, stājoties darbā vai skolā, jāiesniedz CV (Curriculum Vitae). Bez autobiogrāfiskiem datiem CV jāiekļauj darba un izglītības pieredzi.
Pirms gada (2002.gada 21.februārī) laikraksts "Daily Mail" rakstīja, ka "eirokrāti grib piespiest visus darba meklētājus lietot standartizētu CV. Eiropas Komisija grib, lai katrs iesniedzējs ikvienam darbam Eiropas Savienībā izglītību un darba pieredzi norādītu identiskā formātā. ... Brisele esot brīdinājusi, ka darba meklētāji citās dalībvalstīs var tikt diskrimēti, ja viņu CV būs nepareizā formātā..."
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Lielbritānijā uzreiz noraidīja šādu traktējumu: "Nav ne runas par to, ka kādu varētu piespiest lietot vienādu Eiropas CV. Iespēja lietot kopīgu CV formu tikai palīdzētu cilvēkiem visā Eiropā uzrādīt kvalifikāciju daudz efektīvāk, tādējādi paplašinot mācīšanās un nodarbinātības iespējas. Cerams, ka darba devējiem būs vieglāk salīdzināt dažādu valstu pretendentu kvalifikāciju. Bet tā ir katra paša izvēle."
"Universāla CV forma nepastāv. Bet pats par sevi saprotams, ka, izsludinot konkursu uz ierēdņu vietām ES institūcijās, topošo dalībvalstu pārstāvjiem prasa iesniegt vienotā Eiropas CV formu, un 316 Latvijas pretendenti tādu aizpildīja. Jaunievedumi Eiropas CV atļauj atspoguļot tās zināšanas un prasmes, ko cilvēks ieguvis ne tikai formālajā izglītības sistēmā, ko apliecina ar atzītu izglītības dokumentu, bet arī citos veidos," papildina Profesionālās orientācijas informācijas centra (POIC) programmu koordinatore Aleksandra Joma:
– CV var uzrādīt mūža garumā iegūtās papildu spējas un kompetences:
1. sociālās prasmes (dzīvošana un strādāšana multikulturālā vidē, ieņemot amatus, kuros komunikācijai, darbam komandā ir liela nozīme, piemēram, kultūrā, sportā);
2. organizatoriskās prasmes - cilvēku vadīšana un darba koordinēšana, projektu vadīšana darbā, brīvprātīgajā darbā, mājās;
3. tehniskās prasmes un kompetences;
4. mākslinieciskās prasmes un kompetences;
5. personiskās prasmes un kompetences.
Aleksandra Joma uzsver, ka cilvēka zināšanas un prasmes turpmākajā dzīvē netiks vērtētas tikai pēc formālajā izglītībā iegūtajām.
Ar CV aizpildīšanas variantiem latviešu valodā var iepazīties internetā http://www.cv.lv, bet Eiropas CV veidlapa atrodama internetā http://www.cedefop.eu.int/transparency/ vai http://www.eurescv-search.com/.>

Citu datumu laikraksti

  • Baltkrievus Latvijas sabiedrībā jūt

    Baltkrievu diaspora 25.martā atzīmēja Baltkrievijas neatkarības proklamēšanas 85.gadadienu, lai gan etniskajā dzimtenē šī diena jau vairākus gadus...

  • Kādi logi ir lētāki

    Žurnāls "DEKO" aprīlī: rezumē 2002.gada Latvijas arhitektūras sasniegumus un kopā ar arhitektu Ingurdu Lazdiņu runā par privātmāju apbūvi...

  • Zemledus makšķernieki sacenšas uz pēdējā ledus

    Uz Alūksnes ezera sestdien bija ieradušies 65 kaislīgākie zemledus makšķernieki no vairākām Latvijas pilsētām - Cēsīm, Rēzeknes, Madonas, Valmieras,...

  • Ministrs vēlas redzēt ražojošus laukus

    Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze pārliecināts, ka laukos cilvēkiem biežāk jāsanāk kopā, lai dalītos pieredzē un paustu viedokli par lauksaimniecības...

  • Kā labais kartupelis kļūst par slikto

    Šonedēļ žurnālā "Ieva": intervija ar Valkas pilsētas domes priekšsēdētāju Ventu Kraukli.Šonedēļ žurnālā "Ieva": intervija ar Valkas pilsētas domes...

  • Būs jauns pielikums "Citādie Lauki"

    Klajā nācis informatīvā lauku politikas biļetena "Agro Pols" 6.numurs.Klajā nācis informatīvā lauku politikas biļetena "Agro Pols" 6.numurs. Tajā...

  • Zupas dēļ galu nedarīs

    Kādā rītā radio Ufo un Fredis jokojās, kāpēc mēdz būt tā, ka cilvēki izdara pašnāvību nelaimīgas mīlestības dēļ, bet to nedara, ja zupa ir negaršīga...

  • Laimīga nejaušība ved uz Itālijas Alpiem

    Edgars Riekstiņš, kuram pēc trīs nedēļām paliks 18 gadi, ir aktīva dzīvesveida atbalstītājs, kam netīk stundas un dienas vadīt dīkdienībā.Edgars...

  • Gājputni atgriežas sargātā zemē

    Kopš neatminamiem laikiem dabas atmoda pavasarī ir neiedomājama bez gājputnu atgriešanās.Kopš neatminamiem laikiem dabas atmoda pavasarī ir...