Divas taisnības - viena vēsture

Pagājušajā nedēļā bija vairāki politiski sabiedriski notikumi. Pēkšņās premjera Induļa Emša problēmas ar veselību neietekmēja Latvijas politikas veselību. Joprojām Saeimas gaiteņos klīst korupcijas un valsts nozagšanas baciļi.

Pagājušajā nedēļā bija vairāki politiski sabiedriski notikumi. Pēkšņās premjera Induļa Emša problēmas ar veselību neietekmēja Latvijas politikas veselību. Joprojām Saeimas gaiteņos klīst korupcijas un valsts nozagšanas baciļi.
Kamēr Latvijā viesojās Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) augstais komisārs minoritāšu jautājumos Rolfs Ekeuss, tikmēr kā oficiāla organizācija reģistrējās "Krievu kopienas kongress". Iespējams, ka Latvijas krievu valodā runājošo etniskā grupa, redzot, ka viņus pārstāvošās politiskās partijas nespēj aizstāvēt savu vēlētāju intereses, mēģina konsolidēties kā vienots spēks. Tādēļ nav brīnums, ka "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) vēlas uzņemties patronāžu pār šo organizāciju, tādējādi kārtējo reizi mēģinot monopolizēt savu ietekmi šajā etniskajā grupā. Daļa labēji noskaņotu politiķu jau izteikuši bažas, bet nekas pretlikumīgs šajā organizācijā nav atklāts.
Atšķirīgā izpratne
Kamēr daļa atzīmēja 60.gadadienu kopš Padomju armijas ienākšanas Rīgā 1944.gadā 13.oktobrī, tikmēr Latvijas augstākās amatpersonas bažījās par R.Ekeusa vizīti. Daļai Latvijas iedzīvotāju 13.oktobris ir svētku diena, atmiņas par jaunu šausmu sākumu 1949. gadā. Lielākajai daļai iedzīvotāju 13.oktobris neasociējas ar kāda karaspēka vēsturisko ienākšanu Rīgā, bet gan vienkāršu dienu vai ne visai laimīgu ciparu - trīspadsmit. Skaidrs, ka daļa sabiedrības neizprot bijušos Sarkanās armijas karavīrus, bet citiem liekas pretīgi pat pieminēt leģionārus un meža brāļus. Tādēļ maz ticams, ka daļa vecākās paaudzes cilvēku, kas karojuši pretējās pusēs, spēs saprast viens otru, varbūt jaunās paaudze to izdarīs viņu vietā.
Runājot par R.Ekeusa vizīti Latvijā, jau iepriekš bija skaidrs, ka augstais viesis neko nepārmetīs par krievu valodā runājošo stāvokli mūsu valstī un izglītības reformu, tomēr šis apciemojums labējiem politiķiem lika nervozēt, tādējādi satricinot viņu pašapmierinātības un pašpārliecinātības oreolu par savas rīcības neapstrīdamību. Taisnības labad jāmin, ka EDSO komisārs ieteica Latvijai ratificēt strīdīgo mazākumtautību aizsardzības konvenciju, tomēr šis aicinājums bija vairāk formalitāte, nevis aicinājums uz konkrētu rīcību.
HIV Latvijas veselības aprūpē
Nepietiek ar briestošajiem ārstu nemieriem, izrādās, ka arī asins pārliešanas procedūrās var inficēties ar imūndeficīta vīrusu (HIV). Pacienti nevar būt droši ne tikai par procedūrām, bet arī par medicīnas personālu. Situācijā, kad ārstiem ir jāstrādā vairākas slodzes, jo pietrūkst kvalificēta personāla, neviens nevar garantēt, ka ārsts nekļūdīsies, inficējot sevi vai pacientu ar HIV. Vismaz ārstiem ir drosme atzīt, ka HIV izplatās ne tikai starp narkomāniem vai izlaidīgu dzīves stilu piekopjošām personām, bet ar HIV var saslimt arī slimnīcā vai medpunktā. Jājautā, cik kvalitatīvs ir asins donoru apkalpošanas process, lai kāds ar HIV inficēts donors ar savām asinīm neinficē kādu pacientu, kam nepieciešama asins pārliešana.
Šis ir kārtējais piemērs, cik lielas pārmaiņas nepieciešamas veselības aprūpes sistēmā. Nedomāju, ka tikai mediķu algu palielināšana pasargās ierindas pacientu no nekvalitatīvas medicīniskās palīdzības. Situācija, kad pacients nevar būt drošs, ka pēc operācijas nav ieguvis HIV, nav normāla. Vai tiešām ir pamats bērnības bailēm no zobārsta vai potes? Domāju, ka šo baiļu pamats ir daudz nopietnāks, nekā rūcošais zobārsta urbis.
Ne sports, bet gan "tusiņš"
Jau ilgāku laiku nelegālas ātrumsacīkstes ir kļuvušas par neatņemamu jaunatnes izklaides sastāvdaļu. Īpaši iecienīts šāds brīvā laika pavadīšanas veids ir lielpilsētu jauniešiem, kuri šo izklaižu rīkošanai izvēlas sabiedriskas vietas, piemēram, veikala "Spice" autostāvvietu, tādējādi apdraudot ne tikai savas dzīvības, bet arī daļu sabiedrības.
Latvijā notikušas vairākas "Drug race" sacensības, tomēr "Spices" naksnīgie braucēji neietilpst šo sacensību dalībnieku lokā. Domāju, ka jauniešiem joņošana pa autostāvvietu nav sports, bet gan izklaide, tādēļ nav lietderīgi salīdzināt šo situāciju ar legālām autosacīkstēm. Viņus kārdina "aizliegtais auglis", proti, ka viņu darbība ir nelikumīga un izaicinoša sabiedrībā pieņemtajām uzvedības normām. Šajā situācijā būtu nepieciešams šādiem priekiem atvēlēt speciālas vietas, kur pulcēties jaunatnei. Protams, jāatceras, ka teiciens: "No acīm prom - no sirds laukā" šajā situācijā nav piemērojams.
***
Atvainojos par iepriekšējā rakstā pieļauto kļūdu, kur "Latvenergo" trīs miljonu afēras vietā bija minēts "Lattelekom" vārds.

Citu datumu laikraksti