Divatā vieglāk radīt un attīstīt idejas

Apes nomalē bijušās arodvidusskolas telpās nu jau vairākus mēnešus bāzi savai uzņēmējdarbībai veido Nauris Teters un Valdis Zass. Lai gan katrs izvēlējies savu uzņēmējdarbības veidu – metāla un kokapstrādi –, viņi lieliski sadarbojas, apvienojoties veiksmīgā tandēmā.

“Tiek veidota darbnīca metāla izstrādājumu pulverkrāsošanai. Tā ir ekoloģiski tīra un nekaitīga tehnoloģija, kas ļauj sasniegt augstas kvalitātes krāsojuma pārklājumu. Tāpēc izstrādāju projektu, prezentēju savu biznesa ideju un arī saņēmu finansiālu atbalstu no Lauku atbalsta dienesta ieceres īstenošanai. Pašlaik daļa iekārtas tiek gatavota Vācijā, bet krāsns – Somijā.  Paredzams, ka tās būs gatavas pēc Jāņiem,” stāsta N.Teters.

Piedāvās metāla
pulverkrāsošanu
Krāsošanas tehnoloģija ir vienkārša – ar polimēra pulveri apsmidzina metāla izstrādājumu un liek speciālā krāsnī, kurā temperatūra sasniedz 140 līdz 220 grādus pēc Celsija. Pulveris izkūst, un krāsas pārklājums iegūst augstas kvalitātes dekoratīvās un aizsargīpašības - tas ir izturīgs pret ārējās vides iedarbību, mehāniskiem bojājumiem un eroziju. N.Teters informē, ka projekta finansējums ir paredzēts tikai iekārtu iegādei, taču telpu remontam tiek izmantoti personiskie līdzekļi. Daudz jau ir paveikts, piemērojot telpas ražošanas procesam. Pašlaik vienā telpā tiek likta apsildāmā grīda, kas nebūt nav dārga un ekskluzīva, ja visu dara paši.  
Ideja par pulverkrāsošanu radās, kad Nauris vēlējās nokrāsot dārza apgaismojumam izgatavotās metāla daļas. Izrādījās, ka Cēsis ir tuvākā vieta, kur var pasūtīt pulverkrāsošanu. “Šis pakalpojums ir vajadzīgs daudziem, kuri nodarbojas ar metālapstrādi. Ja detaļas jāved uz Cēsīm, tas pakalpojumu sadārdzina. Apē ir labs meistars, kurš restaurē mopēdus, bet to pulverkrāsošanu veic Rīgā. Drīzumā to varēs darīt tepat,” skaidro Nauris. Turklāt paredzams, ka viņš pats izgatavos dažādus metāla izstrādājumus, piemēram, vārtus, kurus arī krāsos. Jaunais uzņēmējs joko, ka top darbnīca SIA “Visdaris”. “Mēs esam unikāli, jo protam daudz ko,” atzīst N.Teters.

Izmanto jaunajiem pavērtās iespējas
Citā ēkā, kas ilgu laiku netika izmantota jau tad, kad te vēl bija arodvidusskola, top kokapstrādes darbnīca. “Galvenā ideja bija izgatavot pirts kubulu, kas ir jau tapis. Pats izgatavoju tam pievienojamu krāsniņu ūdens sildīšanai. Pagaidām kubuls nav paredzēts pārdošanai, bet izmēģināšanai. Kamēr neesmu drošs, ka tas labi funkcionēs, visu gatavoju sev,” stāsta V.Zass. Viņam ir ieceres, kā konstrukciju uzlabot. Ir gatavs arī šūpuļkrēsls, top lielas koka šūpoles. Valdis rāda, ka tagad katra dēļa vai koka detaļas apstrādei ir vajadzīgi vairāki instrumenti. Ar Lauku atbalsta dienesta finansiālu atbalstu projektam tiks iegādāta četrpusīga elektriskā ēvele, ar ko strādāt būs ērtāk un arī drošāk. “Ar to varēs sagatavot gan spundētos dēļus, gan dažāda profila līstes, kalibrētas brusas... Paredzēts gatavot arī nelielas guļbūves ēkas, kuru baļķiem varēs izgriezt savienojuma vietas,” klāsta Valdis.
Pirms gada viņi abi ar Nauri bija ekskavatoristi, kuri piedalījās Karvas hidroelektrostacijas būvdarbos. Tas rosināja domāt, cik ilgi viņi turpinās šādu darbu. “Secinājām, ka ir jāmeklē un jādara kaut kas cits. Braucām uz Lauku atbalsta dienestu, uz biznesa inkubatoru Valmierā. Labs stimuls bija tikšanās ar vides un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu un autobraucēju Māri Saukānu “Latvijas Avīzes” dienās Apē. Bija arī Lauku atbalsta dienesta darbinieces, kurām sākām klāstīt savas idejas, savukārt viņas informēja, kas un kā būtu jādara to īstenošanai,” atceras N.Teters. Tika izmantota iespēja saņemt 70 procentus finansējuma projektam.

Ražos maz, bet ļoti labā kvalitātē
Jaunie uzņēmēji ir vienisprātis, ka Latvija ir maza, tāpēc nevar un arī nevajag sacensties ar Ķīnas ražojumu apjomiem. “Mēs varam ražot maz, bet visam ir jābūt ļoti labā kvalitātē, lai varētu konkurēt. Ir jādara, tad arī izdosies. Un tas ir iespējams tepat Apē,” uzsver N.Teters. Tiesa, ir jādomā par transportu. Nauris gadu braucis ar kravas automašīnu pa dažādām Eiropas Savienības valstīm, gūstot iedvesmu un ticību, ka viss ir iespējams. Piemēram, mazā Vācijas ciematiņā ražo automašīnām jumta bagāžniekus. Nauri un Valdi nebaida, ka līdz ar uzņēmējdarbības paplašināšanos varētu netikt galā divatā, piepalīdzot brālim. “Ja labi maksā, tad labs strādnieks brauks šurp arī no Alūksnes vai citas vietas. Var arī apmācīt jaunos strādniekus, lai viņi spētu strādāt labā kvalitātē,” atzīst Valdis. Jauno uzņēmēju iecere ir radīt lielu pievienoto vērtību, pašiem gatavojot produktus no A līdz Z. Tas nozīmē, ka tiks ieekonomētas transporta izmaksas.

Citu datumu laikraksti

  • Horoskopi

    19. – 25.aprīlisAuns Nedēļas nogalē radīsies nepieciešamība gūt ātrus rezultātus tagad un tūlīt. Nepārcentieties savās darbībās. Sporta nodarbības...

  • Vai tikai bailes uzņemties rūpes?

    Inga Ozoliņa, Alūksnes pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētāja  Pērn bijuši divi adopcijas gadījumi Lēmums par adopciju ir ļoti nopietna, bet svētīga...

  • “Mutes aizlīmēšana” neko nemainīs

    Pēc domes darbu kritizējošās intervijas ar Kuldīgas novada domes priekšsēdētāju pēkšņi slēgta mājas lapa “kabile.lv”. Lapas veidotāji to sauc par...

  • Vai puišiem jābūt zilā, meitenēm – rozā?

    Jaundzimušie zēni jāģērbj puišu krāsas drēbēs, bet meitenes – sievišķīgajās. Šāds krāsu sadalījums ir stereotips vai tam ir pamatojums? “Tas ir...

  • Ape īsumā

    Gaujiena Gaujienas Jāzepa Vītola fonds saņēmis finansējumu Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu oriģinālmūzika”. Fonda iniciētajam...

  • Neatbalsta satiksmes ministra ideju

    Apes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju tāpat kā vairums citu pašvaldību vadītāju neatbalsta satiksmes ministra Anrija Matīsa ieceri nodot...

  • Varēs saņemt kompensācijas

    Zemes īpašnieki beidzot varēs saņemt kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās dabas teritorijās. To paredz Vides...