Domes deputāti atskatās uz 100 dienās paveikto

Ap Jāņiem apritēja 100 dienas, kopš darbu sākusi jaunā Alūksnes pilsētas dome, tādēļ tika rīkota preses konference vietējo laikrakstu pārstāvjiem, lai pastāstītu par paveikto un iecerēm.

Ap Jāņiem apritēja 100 dienas, kopš darbu sākusi jaunā Alūksnes pilsētas dome, tādēļ tika rīkota preses konference vietējo laikrakstu pārstāvjiem, lai pastāstītu par paveikto un iecerēm.
Uz tikšanos bija ieradušies 6 no 11 deputātiem - Armands Musts, Vija Puzule, Valdis Vīksna (Tautas partija), Edvīns Fricis Svars (Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija), Intars Zitāns (Jaunais laiks) un Jānis Cīmiņš (Konservatīvā partija). Pārējie pieci domes deputāti - Ainars Melders (partija "Mūsu zeme"), Aigars Aizups (apvienība "Tēvzemei un brīvībai/LNNK"), Viktors Litaunieks, Jānis Liepiņš (Jaunais laiks) un Dainis Svarups (savienība "Latvijas ceļš") - nebija ieradušies.
Pilsētas domes priekšsēdētājs A.Musts uzsvēra, ka šajā laikā gandrīz pilnībā ir iepazīta situācija pilsētā, domes pakļautībā esošajos komercuzņēmumos, organizētas tikšanās ar pašvaldību iestāžu darbiniekiem, uzņēmējiem, iedzīvotājiem. Alūksni apmeklējuši Čehijas, Beļģijas un Krievijas vēstnieki, bijušas arī citas vizītes. Ir iesniegti pieteikumi Valsts investīciju fondam par finansējuma nepieciešamību pilsētas ielu sakārtošanai un tautas namam, projekta pieteikums Eiropas Savienības līdzekļu saņemšanai - Alūksnes Jaunās pils renovācijas turpinājumam.
"Šogad mums izdevās apvienot divus lielus pasākumus – "Keggi Velo" un Senioru koru svētkus. Te jāsaka paldies iedzīvotājiem par sapratni laikā, kad bija slēgta ielu satiksme. Mūsu darbības laikā ir saskatītas daudzas problēmas saistībā ar pakalpojumiem, ko cilvēki saņem no pašvaldības uzņēmumiem "Simone" un "Alūksnes nami". Tiek domāts, kā palielināt māju apsaimniekošanas līdzekļus, lai iegūtu lielāku efektu dzīvojamā fonda sakārtošanā un cilvēki savos mājokļos justos komfortabli. Par maksu, kāda ir šobrīd, ņemot vērā preču, pakalpojumu sadārdzināšanos, neko daudz izdarīt nevar. Maksas palielināšana nenotiks strauji. Par šo jautājumu būs diskusijas ar iedzīvotājiem," stāsta A.Musts.
Viņš atzīst, ka dome vēlētos lielāku vietējo uzņēmēju atsaucību. "Kad dome vairākiem sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem izsūtīja piedāvājumus darboties Senioru koru laikā un 4.jūnijā jauniešu pasākuma laikā, no uzņēmējiem nebija gandrīz nekādas iniciatīvas. Tajā pašā laikā citu rajonu uzņēmēji labprāt brauc. Ir grūti izprast, kādēļ tā," saka A.Musts.
E.F.Svars uzsver, ka iedzīvotājus noteikti interesē, kā deputāti pilda savus priekšvēlēšanu solījumus. Viņš vērtē, ka tas tiek darīts – uz domes sēdēm var iet ikviens interesents, arī par domes darbu tiek stāstīts sabiedrībai ar laikrakstu starpniecību. Pensionāri var lētāk braukt sabiedriskajā transportā, bet vēl jārisina jautājums par pilsētas pensionāru padomes biroja telpām. "Esmu saņēmis pārmetumus, ka pansionāta iemītnieki ir aizmirsti, tādēļ esmu tur viesojies. Ir izveidota jauna sistēma: pilsētas dome pansionāta iemītniekiem, kas ir no Alūksnes, nosūta apsveikumus jubilejās. Veidojam sakoptu vidi, lai visi mūsu pilsētā justos labi. Šovasar veidojam Alūksnei raksturīgu noformējumu, uz katriem svētkiem izliekot kādu simboliku. Šajā jautājumā gaidām arī iedzīvotāju ierosinājumus," atzīst E.F.Svars.
Kā šajā laikā ir risinājies jautājums par pilsētas sabiedrisko pirti?
A.M.: - Pirts ēka tagad pieder privātuzņēmējam Jurijam Popovičenko, tāpēc pašvaldība nevar ietekmēt viņa darbību, jo tā ir komercdarbība. Ir mutiska vienošanās, ka pilsēta vēlētos šo pakalpojumu saņemt, turklāt pienācīgā kvalitātē, un tam uzņēmējs piekrīt. Līdz maijam viņš kārtoja dokumentus, kas saistīti ar šo īpašumu. Ir zināms, ka uzņēmējs ir sagatavojis dokumentus, lai pretendētu uz ES līdzekļiem un varētu izveidot labu pirti un ne tikai. Jūlijā viņš zinās, vai saņems līdzekļus. Ja ES līdzekļus neizdosies gūt, tad šovasar uzsāks pirts telpu kosmētisko remontu, lai varētu iedzīvotājiem atvērt vienu pirts daļu. Tad pirti vienā dienā varētu apmeklēt vīrieši, citā – sievietes.
Dome ir runājusi arī ar "Simones" un "Alūksnes namu" vadību, kā izveidot sistēmu, lai iedzīvotājiem būtu iespēja nomazgāties dušā. Uz šo uzņēmumu bāzes būtu iespējamība to darīt, bet diemžēl attiecīgie dienesti prasa ievērot pārāk augstas higiēnas prasības publiskai dušai, to pašlaik reāli nevaram izdarīt, jo tas prasa ilgtermiņa ieguldījumus. Izstrādājot projektus un piesaistot līdzekļus, to var izdarīt, lai cilvēkiem būtu vismaz vieta, kur nomazgāties dušā, ja nav pirts.
Vai ir izdevies gūt lielāku kontroli pašvaldības iestādēs, konkrēti pirmsskolas izglītības iestādēs? Nereti ir tā, ka bērnus no tām audzinātājas liek izņemt jau pulksten 16.00, lai gan darba laiks šīm iestādēm ir līdz pulksten 18.00.
A.M.: – Šajās iestādēs ir noteikts darba laiks, kas arī būtu jāievēro. Galvenokārt tas ir jāņem vērā iestāžu vadītājiem. Disciplīnai ir jābūt, un audzinātājs nedrīkst aiziet no darba, kamēr bērnudārzā uzturas bērni un tiem pakaļ nav atnākuši vecāki vai kāda pilnvarota persona.
J.C.: – Par šādiem gadījumiem vecāki ir aicināti vērsties domē. Varbūt šī problēma jau sen būtu atrisināta, ja domē būtu iesniegts vismaz viens iesniegums par šādu gadījumu. Šobrīd šādas informācijas nav bijis.
Kā jūs komentētu pašreizējo situāciju Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejā un tās vadītājas aiziešanu no amata?
A.M.: – Uz vairāku iesniegumu pamata, kas bija arī no muzeja darbinieku puses, tika veikta kompleksā muzeja pārbaude. No Muzeju pārvaldes vēl neesam saņēmuši informāciju par profesionālo pārbaudi. Jāuzsver, ka arī muzejs ir pilsētas vizītkarte. Problēma, kas saistās ar muzeja formu un saturu, pilsētai, it īpaši vasaras sezonā, ir ļoti būtiska. Viesiem un jebkuram interesentam gribam parādīt, kāda bijusi pilsētas vēsture, tam visam jābūt atspoguļotam muzejā, un ekskursijām tajā ir jābūt pieejamām. Protams, ir problēmas muzeja kolektīvā, kas traucē šīs iestādes kvalitatīvam darbam, jo ir nesaskaņas. Šobrīd muzeja direktore domē ir iesniegusi iesniegumu par darba attiecību pārtraukšanu.
Pārbaude muzejā liecina, ka kopš 2002.gada ir diezgan rupji pārkāpumi administrēšanas darbā, darba grafika noteikumos, ugunsdrošības noteikumos un citviet. Neviens neapstrīd, ka direktore ir labs darbinieks, bet ir jāspēj administrēt iestādi, vadīt kolektīvu, organizēt to konkrētam mērķim un nodrošināt iekšējo disciplīnu, nevis veidot "tirgu". Risinājums būs tāds, ka izsludināsim pretendentu pieteikšanos uz muzeja vadītāja amatu. Ir jāpanāk, lai nebūtu tā – uz muzeju neviens negrib iet, jo tur nekā nav.
V.V.: – Šo jautājumu aktualizēja jau iepriekšējā sasaukuma dome, kurai arī bija nopietnas pārrunas ar muzeja direktori par darba kvalitātes uzlabošanu. Šī problēma nav parādījusies pēkšņi, vienkārši šai domei vajadzēja rast risinājumu.
Kā ir ritējis darbs pilsētas attīstības nodaļā?
J.C.: – Cenšamies uzlabot nodaļas darbu, izmantojot esošos resursus, mainīt esošo sistēmu, lai visi darbi ritētu plūstoši. Īsā laikā esam izstrādājuši vairākus projektu pieteikumus un iesnieguši līdzekļu saņemšanai. Pašlaik lielākā problēma ir tā, ka pilsētai nav galvenās arhitektes, jo viņa ilgstoši slimo, bet mēs tiksim galā arī ar šo problēmu.
Ir beigusies pilsētas teritoriālā plānojuma sabiedriskā apspriešana, un visi ieteikumi tiks izvērtēti. Apzinām situāciju pilsētas attīstībā, lai nākamā gada pašvaldības budžetā varētu pretendēt uz finansējuma saņemšanu. Panāksim, lai līdzekļi, ja tie paredzēti konkrētam mērķim, tam arī tiek tērēti, nevis mistiski "pazūd". Piemēram, par novadgrāvju tīrīšanu, kur gadiem nekas nav darīts, ielu posmu asfaltēšanu. Manuprāt, attīstības nodaļā vajadzētu vēl vienu projektu rakstītāju, lai vēl vairāk varētu piesaistīt līdzekļus.
A.M.: - Runājot par pilsētas attīstību, dome Alūksnes ģimnāzijas jubilejas laikā šovasar vēlas organizēt diskusiju ar kādreizējiem absolventiem, kā viņi varētu veicināt pilsētas attīstību. Ja tam atsauktos vismaz desmit procenti absolventu, arī tas būtu labi. Perspektīvā attīstības nodaļai būs jādomā arī par novadu izveidi un to, kas teritoriālās reformas laikā notiks ar Alūksni.
Kas reāli notiek "Alūksnes namos", kopš strādā jaunais vadītājs?
A.M.: - Pilsētas dome kā akcionārs ir uzsākusi pārrunas par šā uzņēmuma koncepciju. Domāju, ka jaunais vadītājs izveidos labu komandu un noteiks, kuri būs primārie uzņēmuma darbības veidi un kuri tiem pakārtoti.
V.V.: – Uzņēmumam jaunā redakcijā tiek pārstrādāti statūti, kas reglamentē tā darbību. Pilsētas iedzīvotājiem ir svarīgs jautājums par ūdens starpību maksājumiem. Arī tas ir aktualizēts, lai novērstu nelikumības. Tiks veikts neatkarīgs tehnisks novērtējums, kā var rasties ūdens starpība pie māju ievadiem un dzīvokļu ūdens skaitītājiem, kas ir verificēti (pārbaudīti), lai novērstu, ka šo starpību iedzīvotājiem liek samaksāt. Pašlaik mēs nevaram formulēt, kā šāda situācija ir radusies, tādēļ tiks veikta izpēte.
J.C.: – "Alūksnes namos" pašlaik tiek mainīta līdzšinējā nostāja, turpmāk klienta problēma būs arī "Alūksnes namu" problēma. Visiem pašvaldību uzņēmumiem jādomā, kā attīstīties kopīgi, nevis katram par sevi.
A.M.: - Runājot par "Simoni", tikšanās laikā ar Gulbenes pilsētas vadību spriedām arī par siltumapgādi, ir pieļauta iespējamība uzsākt sarunas ar "Latvijas gāzi". Varbūt nākotnē Alūksnes un Gulbenes pašvaldības kopīgi varētu risināt jautājumu par gāzes vada izbūvi uz Alūksni un tālāk uz Gulbeni. Jāņem vērā, ka koksne, šķelda un katlumāju apkalpošana nākotnē kļūs dārgāka. Ar tarifu maksas palielināšanu to nevarēs kompensēt. Kā rezerve tiktu atstāts šķeldas katls. Šāda pieredze ir skandināviem.
Kā tiek veicināta sadarbība ar dažādām iedzīvotāju grupām?
A.M.: - Jau ir rasta iespēja pensionāriem braukt lētāk pilsētas sabiedriskajā transportā, un ir gandarījums, ka tas tiek pozitīvi novērtēts. Diemžēl pilsētai trūkst dzīvojamā fonda un apmēram 200 cilvēku gaida rindā. Meklēsim iespēju veikt revīziju esošajā dzīvojamajā fondā, analizējot, vai dzīvokļi ir privatizēti, vai nav parādsaistību, kāda varētu būt iespēja cilvēku pārvietošanai no lielāka uz mazāku dzīvokli, ja nespēj nomaksāt maksājumus. Domāsim arī par sociālajām mājām, piesaistot ES līdzekļus.
Pirmajās 100 dienās ir novērots, ka daudziem iedzīvotājiem ir negatīva attieksme pret valsts svētkiem un valsts karoga izkāršanu. Pārsteidz, ka Alūksnes iedzīvotājiem ir grūti izkārt pie mājas valsts karogu atceres dienās. Turklāt to dara ne jau tie, kam ir veselības problēmas vai nav naudas karoga iegādei. Uzskatu, ka tā ir klaja necieņa pret valsti un savu tautu, jo ne vienmēr sankcijas pret tiem, kas karogu neizkar, dod rezultātu.

Citu datumu laikraksti

  • Dārza darbi jūnija otrajā pusē

    Mitruma apstākļi labi, dažviet pēc pērkona negaisa arī pārmitrs, vislabākie apstākļi nezāļu attīstībai, vēl pēdējais piegājiens to apkarošanai,...

  • Lauksaimniekiem - izdevīgāki kredīti

    Lauksaimnieki joprojām var pietiekties divās kreditēšanas programmās ar zemākām procentu likmēm - Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju...

  • Senču optimisms palīdz uzvarēt pārbaudījumus

    Mālupiete Ināra Garā it nemaz neatgādina rūpju nomāktu sievieti, lai gan pārbaudījumu dzīvē droši vien bijis vairāk nekā citiem.Mālupiete Ināra Garā...