Drošība vispirms, pārticība - vēlāk

Pagājušās nedēļas lielākais notikums bija Latvijas uzņemšana Ziemeļatlantijas militārajā aliansē.

Pagājušās nedēļas lielākais notikums bija Latvijas uzņemšana Ziemeļatlantijas militārajā aliansē (NATO). Vairāki politiķi, to skaitā arī prezidente Vaira Vīķe - Freiberga un bijušais premjers Einars Repše paziņoja, ka iestāšanās NATO garantē Latvijas valsts neatkarības neatgrieziskumu.
Jau esot NATO dalībvalstij un 1.maijā iestājoties Eiropas Savienībā (ES), Latvija būs sasniegusi savus sen izvirzītos ārpolitikas mērķus. Kādas būs Latvijas nākotnes prioritātes ārpolitikā, to vēl politiskā elite nezina, tomēr atsevišķi paziņojumi nonāk sabiedrības redzeslokā. Manuprāt, ar pārspīlētu apgalvojumu vienā no intervijām klajā nāca premjers Indulis Emsis, sakot, ka Latvijas nākamajam mērķim jābūt iekļaušanās industriāli attīstītāko valstu apvienībā (G-8). Droši vien NATO paplašināšanās ceremonija Vašingtonā ietekmēja I.Emša racionālo domāšanu. Latvijas iestāšanās šajā lielvalstu "klubā" būtu cienīgs sižets zinātniskās fantastikas romānam.
Realitāte un sajūsma par NATO
Kamēr lielākā daļa Latvijas politiskās elites ir sajūsmā par iekļaušanos varenākajā pasaules militārajā aliansē, tikmēr Lietuvā piekauj divas NATO militārpersonas. Var jau aizbildināties ar "citu" valstu specdienestu provokāciju šajā notikumā, bet atzīsim, ka daļa Baltijas valstu sabiedrības nav sajūsmā par ārvalstu militārpersonu atrašanos Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Vairāk vai mazāk arī Latvijā būs NATO militārās vienības no citām dalībvalstīm, tas ir laika jautājums. Tādēļ Latvijas politiķiem laikus jārūpējas par sabiedrības izpratnes veicināšanu pret jaunajiem sabiedrotajiem, jo vēl ir dzīvas atmiņas par PSRS militāro spēku klātbūtni.
Mūsu sabiedrība var justies drošāka, nekā pirms iestāšanās NATO, tomēr nevajadzētu šo drošības sajūtu pārspīlēt, kā to dara daudzi politiķi. Tāpat kā iekšpolitikā arī ārpolitikā vienmēr ir jābūt nomodā, citādi atradīsies kāds vai kādi, kas nelietīgi izmantos mūsu neuzmanību. Bailes no kaut kā ir dabisks stāvoklis, turpretī bezbailība ir ceļš uz iznīcību. Šobrīd ASV ir lielākais pārējo NATO dalībvalstu garants, tādējādi šis lielvalsts nedienas var cieši ietekmēt Latvijas drošības līmeni.
Politiķi zeķē naudu neglabā
Balstoties uz politiķu un dažādu amatpersonu nodokļu deklarācijām, izriet, ka alga nav nozīmīgākais šo personu ienākuma avots. Latvijas tautas ganiem un aizstāvjiem vispopulārākie darījumi ir vērtspapīru pirkšana - pārdošana, darbības nekustamā īpašuma tirgū un naudas aizņemšanās - aizdošanas operācijas. Jā, varasvīriem ir arī daudz citu rūpju, ne tikai tiešie darba pienākumi. Protams, ka šādas finansiālās aktivitātes ir apsveicamas, ja vien netraucē veikt darba pienākumus un nenonāk konfliktā ar likumu.
Šobrīd nav lietderīgi meklēt politiķu "neatmazgāto" naudu kādā no pasaules malas bankām, jo nauda atrodas nepārtrauktā apritē, tam izsekot var tikai finanšu jomas kompetentākie eksperti. Tādējādi ir ļoti grūti noskaidrot īsteno politiķa vai valsts amatpersonas finansiālo stāvokli un naudas izcelsmi. Šajā situācijā korupcijas apkarotājiem klājas grūti. Jau par leģendu Latvijas politikā ir kļuvuši E.Repšes finansiālie darījumi. Tomēr izrādās, ka E.Repše nemaz nav tik bagāts, viņš parādā aptuveni 700 000 latu. Biznesa jomā parāds vai aizņēmums nenozīmē, ka konkrētai personai ir slikts finansiālais stāvoklis. Bieži uzņēmējiem ir izdevīgāk izmantot dažāda veida aizņēmumus, nekā savus finansiālos līdzekļus.
Pavasaris - kūlas dedzināšanas laiks
Saulainais laiks kārtējo reizi ir aktualizējis kūlas dedzināšanas problēmu. Visā Latvijā deg ne tikai kūla, bet arī saimniecības ēkas un meži. Bez ugunsdzēsējiem karu kūlas dedzinātājiem piesaka arī masu mediji un politiķi, tomēr par tradīciju kļuvusī dedzināšana turpinās. Domāju, ka šajā gadījumā nelīdzēs tērzēšana, ka kūlu dedzināt ir kaitīgi dabai un bīstami dzīvībai. Līdz šim likumsargājošās iestādes ir bijušas kūtras sodot nesakopto lauksaimniecības zemju īpašniekus, jo pērnā zāle vilina ne tikai īpašnieku, bet arī svešiniekus pielaist uguni. Sodu sistēmu var uzskatīt par neefektīvu līdzekli pret kūlas dedzināšanu, jo lielākā daļa dedzinātāju nevar tos samaksāt. Valdībai būtu jādomā par šā jautājuma finansiālo pusi, jo nopļaut zāli ir daudz dārgāk, nekā nodedzināt.
Droši vien vēl turpmāko desmitgadi kūlas dedzināšana būs aktuāla pavasara problēma Latvijā, varbūt derētu apdomāt, kā šo parādību izmantot, piemēram, tūrisma attīstības jomā.

Citu datumu laikraksti

  • Kļūdas labojums

    Laikraksta “Alūksnes Ziņas” 25.marta numurā rakstā “Vokālie ansambļi ieskandina pavasari” ir kļūda. Veclaicenes pagasta jauktais ansamblis vokālo...

  • Uzņēmēju dienās notiks seminārs

    Alūksnes Uzņēmēju dienu laikā paredzēts organizēt semināru “Par Eiropas Reģionālā attīstības fonda izmantošanas iespējām uzņēmējiem”.Alūksnes...

  • Bērni projektēs atpūtas laukumus

    Alūksnes rajona bērni varēs piedalīties konkursā “Bērnu rotaļu, atpūtas vai sporta laukuma iekārtošana”, izstrādājot un iesniedzot savus...

  • Skrodera amats palīdz iepazīt šejieniešus

    Mājās uz galda novietota Nemitīgās palīdzības Dievmātes fotogrāfija. Apkārt valda ideāla kārtība - neraksturīga vīrietim, kas mūža nogalē saimnieko...

  • Politiskie vēji pagaidām pieklusuši

    Latvijas politiskā dzīve pagājušās nedēļas laikā bija mierīga. Nemanīja ne krievu valodas aizstāvju aktivitātes, ne kreisā politiskā spārna...

  • Alūksnē svinēs Eiropas dienu

    Valsts galvenās kultūras inspektores Alūksnes rajonā Astrīdas Bēteres projekts “Ar mums sākas Eiropa” saņēmis Kultūrkapitāla fonda finansiālu...