Dvēselei meklē veldzējumu

Latvijas Pareizticīgās baznīcas priesteris tēvs Elizbārs savu dzīvi veltījis Dievam, kalpošanai un ir stingri pārliecināts, ka cilvēkam dzīvība ir dota ar nodomu - lielisku un varenu -, lai viņš vēlāk varētu dzīvot mūžīgi un satikties ar Kungu.

Latvijas Pareizticīgās baznīcas priesteris tēvs Elizbārs savu dzīvi veltījis Dievam, kalpošanai un ir stingri pārliecināts, ka cilvēkam dzīvība ir dota ar nodomu - lielisku un varenu -, lai viņš vēlāk varētu dzīvot mūžīgi un satikties ar Kungu.
"Ziemassvētki, kurus katru gadu svinam 7.janvārī, Pareizticīgo baznīcai ir otrie lielākie svētki aiz Lieldienām. Šajā laikā katrs saprot, ka dota iespēja saņemt pestīšanu. Katram ticīgam cilvēkam tas ir pats svarīgākais, ko viņš var apzināties un pieņemt. Novērtēt to, ka Jēzus pie mums ir nācis un cietis, lai mēs varētu piedzīvot prieku un Dieva žēlastību," saka garīdznieks.
Viņš atzīst, ka ir grūti, jo pārējā kristīgā pasaule svētkus svin ātrāk. Ar Latvijas Pareizticīgās baznīcas arhibīskapa svētību viņš svētku dievkalpojumus draudzēs, kurās kalpo, svin ātrāk. Tomēr pieņem un par pareizu atzīst baznīcas neatteikšanos no laika skaitīšanas pēc vecā kalendāra. "Arī jaunais gads tiek sagaidīts tad, kad pārējie jau ir divas nedēļas tajā nodzīvojuši. Labākais, kā cilvēks var pavadīt veco gadu un sagaidīt citu, ir kalpot, pienest bezasiņu upuri - svarīgāko, kas notiek katrā svētajā liturģijā. Draudzes cilvēkiem nepieciešama arī kopāsanākšana, kad var apjaust, kas labs un slikts bijis aizgājušajā gadā, ko katrs vēlētos sagaidīt un realizēt nākamajā," saka tēvs Elizbārs.
Ieiešana baznīcā - īpašs rituāls
Pirms dievlūdzējs ieiet pareizticīgo baznīcā, pie baznīcas apmet krustu un reizi paklanās, ieejot dievnamā trīsreiz apkrustās un paklanās. "Tad cilvēks dodas uz baznīcas centru, kur atrodas svētbildes, kas ir veltītas notikumam un svētkiem, pārkristās, noskūpsta svētbildi un tikai tad var teikt, ka ir pienācīgi ienācis dievnamā, sasveicinājies ar Kristu un godinājis Dievu," saka priesteris.
Baznīcā novietotas vairākas svētbildes, pie kurām aizdegtas liesmo sveces. Tēvs Elizbārs skaidro, ka svētie ir ticīgo aizstāvji, tādēļ pie viņiem vēršas, lai lūgtu palīdzību. Sveces dedzināšana ir upuris. Sirds upuris. Svece simbolizē arī gaismu. "Pēc ienākšanas baznīcā ticīgā tautas dodas pie svētā aizstāvja, kam lūdzis par sevi un tuviniekiem, un tieši pie viņa svētbildes aizdedzina vaska sveci," skaidro tēvs Elizbārs.
Ir lūgšanu krellītes
Arī Pareizticīgajā baznīcā ir lūgšanu skaitāmās krellītes līdzīgi kā katoļu baznīcā rožukronis. Tās ietver Jēzus lūgšanu: "Kungs, Jēzu Kristu, dzīvā Dieva dēls, apžēlojies par mani grēcinieku." Atkārtojot to desmit reizes, seko Dievmātes lūgšana: "Vissvētā Dievmāte, apžēlojies par mums", tad "Mūsu Tēvs debesīs" lūgšana.
"Jau kopš seniem laikiem pastāv šī lūgšana un to skaitīt var tikai ar priestera svētību. Bez uzraudzības lūgties nevar, jo daudzi var krist dažādos kārdinājumos. Šī ir Dieva lūgšana. Apustulis Pāvils mācīja, lai ticīgie Dievu lūdz bez mitēšanās. Tas nozīmē, ka šī lūgšana dod šādu iespēju. Cilvēks to var skaitīt, darot jebkuru darbu. No sākuma ir jāpierod pie lūgšanu vārdiem, bet tad tā sāk dzīvot sirdī. Un sirds lūdz nemitīgi. Tad ir sasniegts vēlamais," atzīst tēvs Elizbārs.
Izmanto Dieva dotu talantu
Pareizticīgo baznīcā neskan ērģeles, vēl jo mazāk sintezators vai ģitāra. Katrā kalpošanā dziedāšana notiek balsīs. "Baznīcā ir cilvēki, kas nopietni strādā, lai dziedāšana būtu baudāma, Dievam tīkama. Ja cilvēks vēlas izdarīt kaut ko labu, tad ar Dieva palīdzību tas arī izdodas. Pareizticīgo baznīca ievēro tos likumus, kādi bija apustuļu laikā. Arī viņi, dziedot Dieva slavai un godam, neizmantoja ērģeles un vēl jo mazāk ģitāru. Šo stingrību esam saglabājuši, un domāju, ka saglabāsim līdz pat Jēzus Kristus otrajai atnākšanai," secina garīdznieks.
Arī tēvam Elizbāram bijis garš ceļš, līdz nokļuvis pareizticīgo baznīcā, bet viņš tagad stingri apliecina, ka katrs cilvēks atrod vietu, kur viņam ir jābūt. "Es vēlētos, lai cilvēki meklētu vienīgo patiesību. Taisnība var būt katram sava. Ja cilvēks meklē nevis savu taisnību, bet īsto patiesību, viņš to atradīs. Es arī to meklēju un jau astoņus gadus esmu priesteris. Un nu man vairāk nav vēlēšanās kaut ko meklēt. Es varu papildināt zināšanas, bet to garīgumu, pēc kura ilgojos un ko meklēju dzīvē, esmu atradis un saņēmis," saka priesteris.
Priesterim var būt ģimene
Kad par pareizticīgo priesteri mācījās tēvs Elizbārs, nebija semināra un četrus gadus viņš zināšanas apguva pie labākajiem priesteriem Rīgas baznīcās. Zināšanas sniedza pieredzējuši garīdznieki, kas kalpojuši jau trīsdesmit piecus gadus. Tagad garīdzniekus sagatavo seminārā, kur jāstudē četri gadi. "Tur mācās arī meitenes. Viņas apgūst mūzikas iemaņas, zināšanas, kas nepieciešamas svētdienas skolā. Tas rada iespēju jaunajiem puišiem atrast piemērotas dzīvesbiedres un palīdzes draudzes darbā," atzīst tēvs Elizbārs.
Puisis var stāties laulībā, līdz viņš kļūst par priesteri. Priesterība ir pēdējā un augstākā svētība. Ja viņam nav sievas, viņš automātiski pieņem celibātu un var stāties arī mūka kārtā. Par bīskapu vai arhibīskapu var tikt iecelts tikai priesteris, kas ir mūks.
"Jaunam cilvēkam vienam pašam dzīvot ir grūti līdz zināmam vecumam, kad cilvēks ir nobriedis, un tas, ko daba devusi, iet jau uz otru pusi. Daba cilvēku tomēr ir tā iekārtojusi, ka viņam sieva ir vajadzīga. Viņa ir palīgs. Un tas ir nenovērtējami," uzskata tēvs Elizbārs.
Viņaprāt, priesterim, kam ir ģimene, ir daudz vieglāk izprast draudzes locekļu problēmas. "Pie priestera ierodas arī jaunas meitenes. Ja daudzas jūtas un problēmas pats neesi piedzīvojis un izlasījis tikai grāmatās, tad var vēsi pamācīt un dot norādījumus. Tas, kas nāk no sirds, no pieredzes, ir daudz svētīgāk," spriež garīdznieks.
Grēksūdze ir atklāta
Kad cilvēks nožēlo grēkus, grēksūdze - saruna ar priesteri notiek atklāti. Starp ticīgo un garīdznieku nav ne šķēršļa, ne sienas. "Norobežošana nav svarīga, jo cilvēks grēkus nesūdz priesterim, bet Dievam. Priesteris ir starpnieks vai arī palīgs. Viņa uzdevums ir uzklausīt. Un tad, ja cilvēks sevī kaut ko nevar pārvarēt, baidās izklāstīt, ar neuzbāzīgiem jautājumiem palīdzēt atklāties Dievam. Priesterim tad jāzina vārdi, kas spēj uzrunāt otra cilvēka sirdsapziņu. Tomēr Dievs ir tas, kas spēj dot īstos vārdus, kas nepieciešami attiecīgajā situācijā. Katrs cilvēks ir personība. Viņam ir sirds, un tajā vesela pasaule. Tajā ir kaut kas labs un arī tas, ko nepieciešams labot. Grēksūdzes brīdī Dievs sasaista grēku sūdzētāju un priesteri. Tikai Viņš var dot spēju izjust blakusesošo cilvēku un viņa sirdi," saka tēvs Elizbārs.
Pareizticīgo baznīcā svētā liturģija sastāv no trijām daļām. Pirmā ir svēto dāvanu sagatavošana, kurā piedalās tikai priesteris un diakons, un darbība notiek altārī. Otrajā daļā piedalās visi, kas ir ieradušies dievnamā, un trešā ir svētā sakramenta iestādīšana un saņemšana. "Senākos laikos brīdī, kad tika uzstādīts sakraments, tie, kas nebija kristīti, izgāja koridorī. Šobrīd visi atrodas baznīcā un neviens laukā vairs nedodas," skaidro garīdznieks.
Neviens nevar saņemt svēto vakarēdienu, ja nav bijis grēksūdzē. Priesteris no biķera ar karotīti katram ticīgajam pasniedz dievmaizīti, kas ir piesūkusies ar vīnu. "Agrāk bija stingri likumi. Ja cilvēks reizi gadā nebija gājis pie grēksūdzes, viņu varēja izslēgt no draudzes. Nožēlot grēkus reizi gadā bija minimums. Tagad mūsdienu cilvēkam tos nožēlot reizi gadā šķiet daudz. Jo cilvēks regulārāk iet pie sakramentiem, jo viņam ir tuvākas attiecības ar Dievu. Tas ir atkarīgs no katra cilvēka, cik bieži viņam nepieciešama satikšanās ar Kristu. Skaidrs ir viens: jo ticīgais vairāk to darīs, jo viņa garīgā dzīve būs stiprāka," saka tēvs Elizbārs.
Ievēro stingru gavēni
Baznīcas gadā pareizticīgie ievēro divus gavēņus - pirms Ziemassvētkiem un Lieldienām. Pirms Kristus dzimšanas svētkiem tas ilgst četrdesmit dienas, pirms Augšāmcelšanās svētkiem tas ir nedēļu garāks vai īsāks. Visu to, kas saistās ar dzīvnieku pasauli, nav atļauts ēst nevienā gavēnī. Ziemassvētkus gaidot, uzturā drīkst lietot arī zivju ēdienus. Ne olas, ne pienu, ne sieru un krējumu uzturā šajā laikā nelieto. Tikai augu valsts piedāvāto.
"Gavēnis šķīsta ne tikai cilvēka miesu, bet arī dvēseli. Nav jēgas gavēt miesiski, ja to pašu nedara arī viņa dvēsele. Daudzi svētie ir teikuši, ka katrs cilvēks atbild pats par sevi, un gavēnis ir domāts ticīgajiem, nevis cilvēki gavēnim. Cik katrs nopietni gavē, atkarīgs no viņa paša. Tur slēpjas būtība," uzsver priesteris.
Kristībās gūst jaunu vārdu
Ja bērns tiek kristīts līdz sešpadsmit gadiem, viņam ir nepieciešami krustvecāki, kas atbild par viņa garīgo dzīvi. Kristībās cilvēks saņem kāda svētā aizbildņa vārdu. Ja pirms tam cilvēkam dots cits vārds, kas nav kristīgs, baznīca kā sev tīkamu un pieņemamu uzskata kristībās gūto. Priesteris norāda, ka daudzi draudzes locekļi nemaz nezina citu pasēs vai dzimšanas apliecībās ierakstītos vārdus, bet tikai tos, kā viņus sauc dievnamā.
Kad kristījās tēvs Elizbārs, draudzes priesteris ieteicis izvēlēties svētā vārdu, kas sāktos ar burtu "E" tāpat kā vecāku dotais vārds Edvīns. Baznīcas svēto sarakstā tikai vienam bijis vārds ar šādu burtu. Tā kristībās viņš pieņēmis vārdu Elizbārs. Priesteris izlasījis par savu aizbildni un iepazinis to.
Bārda nav jāaudzē obligāti
Neviens likums stingri nenosaka, ka pareizticīgo priesterim jāaudzē bārda. "Vecās Derības laikā dzīvoja nazīrieši. Askēti, kas deva šķīstības solījumu. Viņiem bija gari mati, bārdu tie nedzina. Arī priesterim jāievēro askētisms un šķīstība. Tomēr Latvijas arhibīskaps vienmēr ir uzsvēris, ka garīdzniekiem jābūt koptiem. To arī cenšamies ievērot," saka tēvs Elizbārs.
Svaida ar eļļu un mirrēm
Pareizticīgo baznīcā ir septiņi sakramenti, svētie noslēpumi - kristība, svaidīšana ar mirrēm, grēku nožēla, svētais vakarēdiens, laulības, svaidīšana ar eļļu un priesterība.
"Agrāk apustuļi svētot un kristījot ticīgajiem lika rokas uz galvas. Ar to cilvēki saņēma svētību. Tagad šo rituālu mūsu baznīcā aizstāj svaidīšana ar mirrēm, svaidīšana ar Svēto garu. Savukārt svaidīšana ar eļļu ir īpašs noslēpums, kuru cilvēks saņem reizi gadā. Pirms tam cilvēkam septiņas reizes jālasa evaņģēlijs, septiņas reizes jālasa apustuļu darbi, un tikpat reizes svaida arī ar eļļu. Šis noslēpums paredz, ka cilvēks saņem grēku, kurus viņš ir aizmirsis, piedošanu. Jo Dievs prasīs arī par tiem grēkiem, kurus ticīgais nav izsūdzējis. Apslēptie grēki ar Dieva žēlastību tiek dzēsti. Šis noslēpums palīdz arī tiem cilvēkiem, kas ir uz nāves gultas un gatavojas aiziet no šīs pasaules," skaidro garīdznieks.
Ģimenes dzīve ir jākopj
"Ģimenē pie visa ir jāstrādā. Ja cilvēks ceļ māju, viņš iegulda darbu. Līdzīgi ir ar laulību. Tie nav tikai vieni prieki. Tur ir viss kopā. Jāstrādā, lai izprastu otru cilvēku un arī sevi pašu. Diemžēl mūsdienās rezultāti ir bēdīgi. Cilvēki balsta savas attiecības it kā mīlestībā, kas patiesībā ir tikai savstarpēja pieķeršanās. Mīlestība nāk no Dieva. Viņš ir tās avots. Bet cilvēki dzīvo kopā bez Dieva svētības, bez laulību nokārtošanas baznīcā," secina tēvs Elizbārs.

Citu datumu laikraksti

  • Jaunā gadā jaunu dzīvi!

    Jauna gada sākums vienmēr ir mazliet trauksmains neziņas un cerību pilns laiks, kad tiek novilkta robeža, aiz kuras palicis viss sasniegtais un...

  • Izteicieni

    Glupība kā caureja, kura neturas iekšā. Iebāz galvu spainī!Glupība kā caureja, kura neturas iekšā. Iebāz galvu spainī! Šiten nav ko ilgi...

  • Dzīvot, dzīvot un vēlreiz dzīvot

    Viktorija Prokofjeva ir 12.klases skolniece vidusskolā. Viņa aktīvi darbojas skolas domē, bieži apciemo arī E. Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas MK un...

  • Gulbenes - Alūksnes bānītim jauns saimnieks

    Darbu sācis jauns pašvaldību dibināts uzņēmums - bezpeļņas organizācija SIA "Gulbenes - Alūksnes bānītis".Darbu sācis jauns pašvaldību dibināts...

  • Mācības visas dzīves garumā iekaro pozīcijas

    Astrologi pareģo, ka Zirga gads esot īpaši labvēlīgs izglītībai. Viņiem piebalsot Saeimas vēlēšanu gadā mēģina arī valsts, pērn budžetā apstiprinot...

  • Lauku darbi

    6. janvāris. Mēness fāzes maiņa pulksten 5.56 (pēdējais ceturksnis.6. janvāris. Mēness fāzes maiņa pulksten 5.56 (pēdējais ceturksnis). 8.-12....

  • Cerību vārti ir atvērti

    Dzejniece Kornēlija Apškrūma ir apmierināta ar aizvadīto gadu, jo tas bijis darbīgs. Decembrī iznāca dzejoļu krājums "Cerību vārti", ko sagatavoja un...

  • Mežāzis būs gandrīz nenogurdināms

    AUNS. Ja esat nolēmis šķirties un veidot jaunas partnerattiecības, nogaidiet, lai otrs cilvēks nedaudz attopas, nesāpiniet viņu vēl vairāk.AUNS. Ja...

  • Izvērtē kultūras aktualitātes

    Žurnāla „Dziesmusvētki" novembra – decembra numurā: intervija ar arhibīskapu Jāni Vanagu.Žurnāla „Dziesmusvētki" novembra – decembra numurā:...