Dzejas stundā bērni gūst sirdsprieku

Jauno tehnoloģiju un informācijas laikmetā dzeja mudina ticēt labajam, liek šai ticībai uzplaukt ikvienā, kas tajā ieklausās. Dzeja kā gaismas stars atklāj pasauli ap mums un cilvēka iekšējo pasauli.

Jauno tehnoloģiju un informācijas laikmetā dzeja mudina ticēt labajam, liek šai ticībai uzplaukt ikvienā, kas tajā ieklausās. Dzeja kā gaismas stars atklāj pasauli ap mums un cilvēka iekšējo pasauli. Iepazīstot to, kļūstam bagātāki.
"Kornēlija Apškrūma ierosināja tikties ar mazajiem dzejas cienītājiem, lai iepazīstinātu tos ar "Poligrāfijas infocentra" tikko izdotajām septiņām viņas dzejas grāmatiņām. Tās ilustrējusi māksliniece Maija Brence, katru dzejoli attēlojot krāsainos attēlos. Tā dzejoļi kļuvuši arī vizuāli krāšņi un interesanti. Domāju, ka bērniem tie radīs tikpat lielu prieku kā dzejas autorei," stāsta Alūksnes bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas vadītāja Dzidra Bauere.
Viņa dzejas stundā tikties ar Kornēliju Apškrūmu aicināja sākumskolas klašu skolēnus.
Mājas gariņš aizved bērnībā
Dzejoļi ir Kornēlijas Apškrūmas sirdsprieks vairāk nekā desmit gadus. Dzejoļu rakstīšana kļuvusi par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Viņa saskaitījusi, ka šajā laikā iznākušas 22 dzejas grāmatas, no kurām desmit ir bērniem.
Pati pirmā bija "Vecmāmiņa un mājas gariņš", kas autorei ir sevišķi tuva. K.Apškrūma to rakstīja, ārstējoties slimnīcā. Tur bija arī bērni, kas kļuva pirmie klausītāji. Viņiem patika klausīties Kornēlijas dzejoļus, kuros ietvertas bērnības atmiņas.
"Kad biju maza meitene, dzīvoju laukos lielā mājā. Bijām daudz bērnu, kam patika darīt blēņas. Droši vien tāpēc vecāki stāstīja, ka aiz lielās bufetes dzīvo rūķītis - mājas gariņš. Ja mēs būšot klusi un rātni, tad viņš iznākšot laukā un varēšot to redzēt," atceras dzejniece. Uz maiņām četri pieci bērni visu laiku dežurēja pie bufetes un vēroja, vai neparādīsies mājas gariņš. Grāmatā tas atkal aizved Kornēliju Apškrūmu un viņas dzejas cienītājus bērnības pasaulē. Izdevniecība "Zvaigzne" piedāvājusi uzrakstīt otru daļu un izdot tās abas vienā grāmatā. Dzejniece atzīst, ka viņai ļoti gribas pastāstīt, kā tagad klājas mājas gariņam.
Raksta par Rūķiem, kaķi un suni
Grāmatiņai "Ziemassvētki Rūķu bodē" ir sava "vēsture". Kornēlijai ir divi mazdēli, kas mācījās Sikšņu pamatskolā. Kad bija vajadzīga ludziņa, ko skolā izrādīt Ziemassvētkos, skolotāja lūdza talkā dzejnieci. Viņa, protams, nevarēja atteikties. Tā bērni ne tikai Virešos, bet arī Alūksnē, Smiltenē, Lejasciemā un daudzviet citur varēja iestudēt jauku izrādi, kas visiem patika.
"Katrā vietā bija atrasta nedaudz atšķirīga pieeja iestudējumam. Raganiņa Spīgana bija gan grezni apģērbta, gan skrandās tērpta. Visefektīgākā tā bija Alūksnē, kur negaidīti parādījās skatītāju zāles aizmugurē un uz slotas "izlidoja" cauri rindām," secina K.Apškrūma.
Viņa laiku pa laikam uzrakstīja kādu dzejoli bērniem, ko paņēma izdevniecība "Poligrāfijas infocentrs". Tā īsteno ieceri izdot ilustrētas dzejoļu grāmatiņas, kas varētu būt pirmās pašiem mazākajiem lasītājiem. Tagad atsevišķā ilustrētā izdevumā ir arī dzejolis "Meža diskotēka", ko Kornēlija rakstīja Alūksnes meiteņu vokālajam ansamblim "Cielaviņas".
"Manam dēlam bija mazs melns sunītis Čārlijs, kas kopā ar runci darīja blēņas mājās. Tā radās dzejoļi par viņiem, kas droši vien arī iznāks grāmatā," atklāj dzejniece.
Visa dzīve ir skaists hobijs
Atbildot uz neskaitāmiem bērnu jautājumiem, atklājās dzejnieces daiļrades "virtuve" un atziņas. Viņai ir daudz hobiju. Ja veselība ļautu, Kornēlija audzētu visas iespējamās puķes. Tāpat viņa labprāt dotos mežā un no rīta līdz vakaram lasītu sēnes vai ogas.
"Man ļoti patīk lasīt grāmatas, zīmēt un viss, kas ir skaists. Laikam visa dzīve man ir hobijs," secina viņa. Dzejniece varētu rakstīt un rakstīt, bet var tam atlicināt tikai vakara vai pat nakts stundas. Viņai nepieciešams klusums, lai visu redzētu gara acīm. Kornēlija lieliski zīmē, bet spēj redzēto attēlot arī vārdos.
Pirmo dzejoli viņa sacerēja, kad nomira tēvs. To meitene norunāja mātei, bet pirmais publicētais dzejolis bija veltīts Staļinam. "Skolotāja lika nosūtīt dzejoli konkursam, ko organizēja laikraksts "Pionieris". Tas ieguva pirmo vietu un bija publicēts laikraksta pirmajā lappusē," atceras K.Apškrūma.
Dažu dzejoli viņa uzraksta piecās minūtēs, bet citam vajadzīgas vairākas dienas. Tāpat ir dienas, kad neuzraksta ne rindiņas. Tas ir atkarīgs no noskaņojuma un iedvesmas. Apmēram 100 dzejoļi izmantoti dziesmu tekstiem. Viņa aicina skolēnus pārbaudīt savas spējas dzejot un sūtīt dzejoļus viņai.
"Es visu pārdzīvoju. Turklāt varu to atklāt dzejā citiem, kas jūt to pašu, bet neprot izteikt," spriež dzejniece. Ar rudenīgu ziedu pušķiem par dzejas stundu viņai pateicās Alūksnes vidusskolas un sākumskolas skolēni.

Citu datumu laikraksti

  • Mediķi turpina dumpoties

    Arī pagājušajā nedēļā mediķi turpināja cīnīties par algas palielināšanu. Šobrīd anesteziologiem pievienojušies arī ķirurgi, kas pieprasa palielināt...

  • Oktobra beigās pārgriezīsim pulksteņus

    Naktī no 31.oktobra uz 1.novembri Latvijā pulksteņa radītājus vajadzēs pagriezt par vienu stundu atpakaļ. Šāda kārtība noteikta arī Lietuvā un...

  • “Optimisti” atsāk nodarbības

    Alūksnes pensionāru kluba “Optimisti” dalībnieki pirmajā nodarbībā tiksies 17.oktobrī pulksten 9.30 sporta skolas angārā. Tā vadītāja Gaida Gozeviča...

  • Alūksne - pilsēta, kuru mēs mīlam

    Cik daudz tu zini par savu novadu, pilsētu, ciematu? Vai esi izpētījis visu savā apkārtnē tikpat rūpīgi, kā to esam izdarījuši mēs - “Latvijas...

  • Balsosim par alūksnietēm bērnu “Eirovīzijā”!

    Kristīne zaharova: dziesmā izdziedās visas emocijas. Šovakar alūksniete Kristīne Zaharova kopā ar Līvu Zariņu un Ievu Bistrovu uzstāsies 2....

  • Precizē sadarbību

    Tikšanās ar Alūksnes rajona padomes priekšsēdētāju Jāni Ceļmilleru deva iespēju Alūksnes Nevalstisko organizāciju atbalsta centra brīvprātīgajai no...