Dziesmu un deju svētku vidū

No 5. līdz 12.jūlijam Latviju pāršalks ilgi gaidīti svētki.

No 5. līdz 12.jūlijam Latviju pāršalks ilgi gaidīti svētki
Katros Dziesmu un deju svētkos no Alūksnes rajona ir vairāk vai mazāk dalībnieku, bet grūti tos iedomāties bez valsts galvenās kultūras inspektores Alūksnes rajonā Astrīdas Bēteres un Alūksnes rajona padomes padomnieces kultūras jautājumos Sanitas Eglītes. Viņas uz saviem pleciem iznes visu organizatoriskā darba smagumu, lai labi justos dejotāji, dziedātāji, muzikanti un lietišķās mākslas meistari.
Vai esat skaitījušas, kuri svētki šie ir jums pašām?
Astrīda: - Svētku dalībniece esmu kopš 1966.gada, bet organizatore - kopš 1978.gada. Ja organizators svētku sagatavošanā ir ieguldījis daudz darba, visu labi saplānojis, tad svētku laikā viss ir kārtībā. Tiesa, neesam pasargāti no emocijām, kas ne visiem ir tikai pozitīvas. Manuprāt, svētku veiksmīga norise ir vienlīdz atkarīga gan no organizatora, gan no pašiem dalībniekiem.
Sanita: - Man šie ir sestie svētki, kuru organizēšanā esmu iesaistīta. Ir bijis arī tā, ka vienlaikus esmu gan organizatore, gan dejotāja "Jukumā". Apvienot ir grūti, tāpēc šoreiz nedejošu. Nevar kārtot dažādus sadzīves un citus jautājumus, ja jābūt mēģinājumos. Tiesa, būdama dejotāja, varu labāk izjust svētkus. Organizatoram tā ir nedēļa smaga darba. Ēdināšanas plāns vien ir uz astoņām lapām, jo katram kolektīvam ir mēģinājumi citā laikā. Taču viss ir jāpaspēj, tāpēc šī plāna izstrāde ir smags mājas darbs. Dalībnieki to neredz, jo viņiem viss ir sagatavots.
Kādi svētki labāk patīk - ar mūsdienīgāku vai tradicionālu ievirzi?
Astrīda: - Domāju, ka ir jāsadzīvo tradicionālajam ar novitātēm. Dažkārt izvēloties svētku repertuāru, nodara pāri dalībniekiem. 2003.gada svētkos bija skaista ideja - visas dziesmas dziedāt "a cappella". Ja dziedātāji skolas laikā un vēlāk to nav apguvuši, tad ir grūti iet uz svētkiem un dziedāt bez pavadījuma. 2001.gadā, kad bija Rīgas astoņsimtgades svētki, Mežaparkā nevienu neredzēja pie desiņām un šašlikiem. Visi sēdēja un klausījās koncertu. Protams, tur no tradicionālā repertuāra bija ļoti maz. Tie bija skaisti sadziedāšanās svētki ar šoviem, bet dziedātāji tos atceras ar patiku. Kad Ķīpsalas zālē iznāk tautas deju ansambļi ar "Gatves deju", kas ir tradicionāla, arī tad skudriņas skrien pār kauliem.
Ko gaidāt no šiem svētkiem?
Astrīda: - Šoreiz svētki ienāk ar kaut ko jaunu un atšķirīgu. Uzskatu, ka mākslinieciskais vadītājs, veidojot programmu, nav domājis par lauku pašdarbniekiem. Tas nenozīmē, ka pret tiem būtu jābūt mazākām prasībām. Taču nevar noliegt, ka gan koriem, gan deju kolektīviem, gan orķestriem ir sarežģīts repertuārs. Kolektīviem Dziesmu un deju svētki ir notikums, kuram tie gatavojas vairākus gadus. Manuprāt, viņiem latiņa ir uzcelta pārāk augstu, tāpēc baudījuma var arī nebūt.
Ko noteikti gribētos svētkos redzēt?
Astrīda: - Par spīti iepriekš teiktajam katra aktivitāte svētkos ir īpaša, jo visi dalībnieki ir īpaši. Tās ir mūsu brūklenītes, kora "Brūklenājs" dziedātājas, tie ir dejotāji un folkloras kopas. Aiz katra kolektīva zinām tā stāstu. Ar svētku dalībniekiem Rīga kļūst latviskāka un smaidīgāka. Arī mazākumtautību kolektīvi, starp kuriem ir Pededzes "Labā oma", tiek iekļauti svētkos. Ir skumji, kad saproti - svētki drīz beigsies. Tā ir īpaša sajūta.
Vai dalībniekiem gaidāma liela kopmēģinājumu slodze?
Sanita: - Gan jā, gan nē. Ir dažādas pašdarbības kolektīvu grupas deju kolektīviem un koriem. Dejotāju B grupas kolektīvi ir noslogoti, bet C grupas dejotājiem ir diezgan daudz brīva laika. Tiesa, mēģinājumi notiek visu nedēļu. Arī kori ir noslogoti, bet tiem mēģinājumi ir tikai 10. un 11.jūlijā. 12.jūlijā jau ir noslēguma koncerts. Šajā datumā ir arī tautas tērpu skate. Vislielākā slodze un atbildība ir tiem kolektīviem, kuri piedalās finālā - korim "Atzele" un pūtēju orķestrim. Kopumā var teikt, ka kolektīviem būs mēģinājumi, tomēr tie varēs arī apmeklēt citus pasākumus un aktivitātes, ne tikai tās, kuru dalībnieki tie ir. Šoreiz nevarēs teikt, ka neko citu neredzēja.
Pastāstiet arī par citu kolektīvu dalību svētkos!
Astrīda: - Alūksnes Tautas lietišķās mākslas studijas "Kalme" dalībnieku darbi būs skatāmi izstādē, ko atver 6.jūlijā. Tajā pašā dienā Vērmaņdārzā būs amatnieku tirdziņš, kur arī būs studijas dalībnieki. Dzelzceļnieku muzejā, kur ir lietišķās mākslas izstāde, varēs klausīties arī vokālo ansambļu uzstāšanos. No rajona pieteikušies Gaujienas, Veclaicenes, Mārkalnes, Apes un Ziemeru ansamblis. Viena diena paredzēta mazākumtautību kolektīviem, tāpēc "Labā oma" uzstāsies ar plašu programmu. Šim kolektīvam ceļa izdevumus sedz Integrācijas fonds, kas atbalsta mazākumtautību kolektīvus, kuri iesaistās Dziesmu svētkos. Arī Jaunlaicenes folkloras kopai "Putnis" ir dota diena Brīvdabas muzejā, kurā tā uzstāsies ar savu programmu.
Kādas izredzes ir alūksniešiem gūt panākumus finālskatēs?
Astrīda: - Šie kolektīvi ir ieguldījuši ļoti lielu, mērķtiecīgu darbu, gatavojoties svētkiem. Tomēr konkurence ir liela un spēcīga. Koris "Kamēr" ir konkurents mūsu "Atzelei", jo abi ir amatierkolektīvi. Savukārt Alūksnes ģimnāzijas pūtēju orķestrim jāsacenšas ar Rīgas 6.vidusskolas audzēkņiem, kuri mācās skolā ar mūzikas novirzienu.
Nevajadzētu tomēr ļauties pesimismam, jo šie kolektīvi jau ir sevi pierādījuši. Kad ir jātur īkšķis, lai tiem viss izdodas?
Sanita: - Finālskates ir 7. un 8.jūlijā. "Atzele" dziedās 8.jūlijā pulksten 19.00. Tautas tērpu vērtēšana notiek aizmuguriski, bet skates noslēgums ir 12.jūlijā, kad jau būs zināmi laureāti un tiks paziņoti uzvarētāji.
Alūksnieši atkal dzīvos ierastajā Teikas vidusskolā?
Sanita: - Jā, šīs skolas iemītnieki esam jau daudzus svētkus. Bet pirmo reizi pieaugušo svētkos visi kolektīvi ir vienuviet, nevis kori vienā un dejotāji citā skolā. Teikas vidusskolai ir uzcelta jauna piebūve, tāpēc ir šī iespēja. Tas organizatoriski ir sarežģītāk, bet arī vieglāk, jo nav vajadzīgas divas darba komandas.
Naktsmītnes un ēdināšana ir saistīta ar izdevumiem. Kas tos sedz?
Sanita: - Ēdināšanai ir paredzēti 6 lati dienā. 3,50 latus sedz valsts un 2,50 latus - rajona padome. Uzturēšanās maksa ir 1,50 lati par diennakti, arī to sedz valsts. Tas nozīmē, ka dalībniekiem pašiem nav ne par ko jāmaksā, jo pašvaldības sedz transporta izdevumus. Tiesa, tie mums ir lielāki nekā Pierīgas rajoniem, jo esam tālu. Rajona padome maksā arī par policistu un mediķu darbu un viņu uzturēšanos, kā arī rūpējas par kopējo transportu, kad ir jābrauc uz Rīgu tikai kolektīvu pārstāvjiem. Alūksnes rajona padome svētkiem atvēlējusi vairāk nekā 20 000 latu. Ceru, ka būsim gandarītas, kad svētki beigsies, jo mūsējie būs sevi gana labi pierādījuši. "Jukums" jau ir uzvarētājs, un arī divu kolektīvu dalība skates finālā ir lielisks panākums.
***
fakti
Dziesmu un deju svētkos piedalās 12 Alūksnes rajona pašvaldības ar 16 iestādēm. 27 pašdarbības kolektīvos ir 765 dalībnieki.
Alūksnes rajona kolektīvi svētku gājienā būs redzami 6.jūlijā pulksten 13.00.

Citu datumu laikraksti

  • Lai apturētu patvaļu

    Iniciatīvas grupas vārdā izsaku sirsnīgu pateicību par sniegto nesavtīgo atbalstu parakstu vākšanā referenduma ierosināšanai par pensiju...

  • Aktīva vasara bibliotēkā

    Virešu pagasta bibliotēkā vasaras mēnešos ir liels pusaudžu, bērnu un jauniešu apmeklējums.Virešu pagasta bibliotēkā vasaras mēnešos ir liels...

  • Rajonā ir jauna futbola komanda

    Ikkatru nedēļas nogali Alūksnes Pilssalas stadionā savus treniņus aizvada 15 futbola komandas “Ozoli AZ/ Jaunlaicene” spēlētāji. Komandas treneris ir...

  • Dejā ieliek sevi visu

    Pededzes jauniešu deju kolektīvs daudz koncertē.Pededzes jauniešu deju kolektīvs daudz koncertē Pededzes pagasta jauniešu deju kolektīvā dejo ne...

  • Skolēnu favorītei - granātu kaklarota

    Inguna Vilemsone ir vismīļākā skolotāja bijušajiem un pašreizējiem audzēkņiem.Inguna Vilemsone ir vismīļākā skolotāja bijušajiem un pašreizējiem...

  • Ienīdu naktis

    Sākšu ar to, ka abi bērni ir plānoti un gaidīti. Jau kopš pusaudzes gadiem zināju, ka man viņi būs – tieši divi un tieši meitiņa un dēliņš.Baiba,...

  • Receptes

    Ceptas zivis mīklā Kilograms zivju, citrona sula, 15 g augu eļļas, pētersīļu zaļumi, 200 g miltu, 5 olas, 200 g piena, eļļa cepšanai, sāls.Ceptas...

  • Copes dienas

    18.jūnijs. Nekādi dižie lomi nav gaidāmi.18.jūnijs. Nekādi dižie lomi nav gaidāmi. 19. - 21.jūnijs. Teicamas copes dienas. 22.jūnijs. Lomi gaidāmi...

  • Viss par un ap līņiem

    Tuvojas tas brīdis, kad Latvijas ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra sasniegs 20 un vairāk grādu virs nulles.Tuvojas tas brīdis, kad Latvijas...