Dzimšanas dienā slēpo kalnos

Skaistāki par kalniem var būt tikai kalni, kuros vēl nav būts. Tā atzīst alūksnieši Jolanta un Mairis Arāji. Viņi vairākkārt devušies uz kalnu slēpošanas kūrortiem Itālijas Alpos.

Skaistāki par kalniem var būt tikai kalni, kuros vēl nav būts. Tā atzīst alūksnieši Jolanta un Mairis Arāji. Viņi vairākkārt devušies uz kalnu slēpošanas kūrortiem Itālijas Alpos. Slēpotāji tur jūtas kā mazi knišļi uz balto milžu pleca. Bet virs viņiem - bezgalīgi zilas debess. Tās sola brīnišķas dienas aktīvai atpūtai.
"Esmu dzimusi ziemā. Varbūt tāpēc šajā gadalaikā tik labi jūtos. Itālijas slēpošanas kūrortā Livinjo bijām janvārī, kad man ir dzimšanas diena. No ceļojumu biroja "Impro" dāvanā saņēmu T - kreklu ar firmas logo. Pirms diviem gadiem tur bijām Maira dzimšanas dienā martā. Slēpot kalnos labāk var ziemā, bet pavasarī iespējams agrāk baudīt kalnu sauli un citas izklaides iespējas: doties uz diskobāru, restorānu, boulinga zāli, baseinu, slidotavu vai izjādē ar zirgiem," stāsta Jolanta.
Protams, dzimšanas dienu svinēja restorānā. Tajā viesus pie galdiņa apkalpo trīs oficianti. Jolanta atzīst, ka itāļu ēdieni ir ļoti garšīgi. "Radušās idejas, ko varētu piedāvāt mūsu kafejnīcas apmeklētājiem. Diemžēl maz ir tādu, kas vēlas izmēģināt kaut ko jaunu un neparastu. Ēdienkartē ir interesanti piedāvājumi, tomēr izvēlas tik pierasto šniceli vai karbonādi. Iespējams, ka rīkosim degustācijas," pauž kafejnīcas "Jolanta" īpašniece.
Jūtas labi saulainā ielejā
Jolanta atzīst, ka Itālija ir zeme, kur labprāt uzkavētos ilgāk. Visvairāk saista kalnu apvidus. Pēc nedēļas slēpošanas trasēs, kur mākoņus var gandrīz ar roku aizsniegt, alūksnieši uzņēmuši "dopingu" vismaz trim četriem mēnešiem. "Kalnu skaistums un gaiss nav aprakstāms. Turklāt Latvijas slēpošanas bāzēs ir daudz cilvēku. Rindas pie pacēlājiem ir garas, bet trases ir īsas. Toties Livinjo zilās, sarkanās un melnās trases kopgarums ir 110 kilometri. Ja rēķina izdevumus, tad iznāk apmēram tas pats - braukt kaut kur tepat vai nedēļu uz Itāliju, kur var kārtīgi izslēpoties," atzīst J.Arāja. Turklāt Livinjo, kas ir viens no visaugstākajiem (1800 metru virs jūras līmeņa) kalnu slēpošanas kūrortiem Eiropā, ir arī Tax Free zonā, tātad izmaksas ir mazākas nekā citur.
Alpu kalnu ieleja Itālijas ziemeļos pie Šveices robežas stiepjas 12 kilometrus dienvidrietumu - ziemeļaustrumu virzienā, tāpēc tā visu dienu ir saules apspīdēta. Tas ir viens no retajiem kūrortiem, kas spējis saglabāt dabas, kultūras un arhitektūras vērtības. Droši vien tāpēc Jolanta un Mairis tur jūtas vislabāk, lai gan ir izmēģinājuši arī citu kalnu kūrortu piedāvājumu. Nelielajā pilsētā ar divām ielām liela daļa pacēlāju kalnos novietoti turpat blakus neskaitāmajām viesnīcām un viesu namiņiem, tāpēc ir sasniedzami dažās minūtēs.
Izvēlas atbilstošu trasi
"Ar katru gadu slēpotāju kļūst arvien vairāk. Arī paši esam iesaistījuši šajā aktīvajā atpūtā divas ģimenes. Daudzi cilvēki atceras, ka skolas gados bija jāveic garas distances noteiktā laikā, bet slēpošana kalnos ir pavisam citāda," klāsta Jolanta. Katrs brīvi slēpo, cik vēlas. Var ieiet kafejnīcā iedzert tēju vai vienkārši atpūsties, stāvot uz kalna mirdzošās saules staros. Kas ir pamēģinājuši, tie gandrīz visi ir "saslimuši". Tiesa, sākumā traucē bailes. Bet tās ir jāpārvar! Jolanta nezina nevienu, kas nebūtu iemācījies braukt no kalna. Pat cilvēks, kam ir bailes no augstuma, tagad slēpo un apgalvo, ka nekas nevar būt labāks.
"Ja diena nav saulaina un ir vējš, tad kalna galā ir auksti. Bet var siltāk saģērbties, un viss būs kārtībā, jo slēpojot ir silti. Turklāt ziemā ir viegli braukt no kalna, jo sniegs ir mīksts un viegls, trasēs nav sniega putras vai apledojuma," stāsta alūksniete. Trasēm ir dažādas grūtību pakāpes. Zilās ir lēzenas, jo tās paredzētas iesācējiem un bērniem. Tagad Arāji biežāk izvēlas sarkanās, bet reizēm - zilās, lai, lēni slēpojot, izbaudītu ziemīgo dabu.
Ir piesardzīga optimiste
Jolantas pieredze iedrošina. Ja vēlas iemācīties slēpot, tad jābrauc uz augstākiem kalniem. "Es mācījos pati, skatoties, kā citi to dara. Kad pirmo reizi aizbraucām, biju vissliktākā slēpotāja. Aicināju citus nobraukt ar mani pa zilo trasi, jo baidījos. Bet iznāca tā, ka ar pacēlāju nokļuvu 3000 metru augstumā, kur ir tikai sarkanās trases," atceras viņa. Nebija izvēles, tāpēc nācās nobraukt no pašas augšas. Un nekas briesmīgs! Tikai vienu reizi slēpotāja nokrita. Tiesa, Jolanta bija apguvusi nobraukšanas tehniku - zigzagu. "Pirmo reizi biju nedaudz satraukta - kā būs. Bet vajadzēja tikai nobraukt, lai saprastu, ka viss ir kārtībā. Man patīk asas izjūtas, tomēr esmu piesardzīga," atklāj Jolanta. Viņai patīk laisties no kalna slalomā. Ātrums brīžiem ir liels.
Varbūt daudziem ir grūti iedomāties, ka gandrīz visu dienu var slēpot. Turklāt ne tikai vienu, bet vairākas. "Vismaz no pulksten 10.00 līdz 15.00 bijām uz kalna. Tiesa, ir nelieli pārtraukumi, kad iedzeram tēju vai paēdam pusdienas kafejnīcā. Ja pirms slēpošanas nav bijusi fiziska slodze, tad droši vien ir grūti izturēt. Eju uz aerobikas nodarbībām, tāpēc esmu pieradusi kustēties," skaidro slēpotāja.
Izmēģinās sniega dēli
Itālijā Jolanta iegādājās jaunas slēpes. Sākumā bijis vienalga, ar kādām braukt no kalna. Bet tagad gribas labas. "Pagājušajā gadā pamēģināju un teicu, ka vecās vairs negribu. Tagad man ir elastīgas slēpes, kas līkumos gandrīz pašas griežas. Ir drošāk un vieglāk slēpot. Bet iesācējiem tās neiesaka," skaidro sieviete.
Tās tāpat kā iepriekšējās varēs lietot vismaz piecus gadus.
Slēpošanas pieredze ir uzkrāta, tāpēc tagad gribas pamēģināt sniega dēli. Jolanta izzinājusi, ka tas ir grūti. Itālijas kalnos lielākā daļa slēpo, bet Latvijā, kur nobraucieni nav tik gari, var izmantot sniega dēli. Jolantu visvairāk pārsteidza nevis šie braucēji, bet invalīdi, kas slēpo no kalna uz vienas kājas, bez kājām vai bez rokām, piemērojot vienu slēpi vai platāku slēpi.
"Daži atrunājas, ka nevar ar mazu bērnu doties kalnos. Bet var mazuli uzsēdināt kukuragā un aidā - lejā," secina Jolanta.

Citu datumu laikraksti

  • Tiekas pirmajā kopmēģinājumā

    Šodien, 14.februārī, Alūksnes rajona jauktajiem koriem ir pirmais kopmēģinājums. To vada virsdiriģents Edgars Račevskis.Šodien, 14.februārī, Alūksnes...

  • Dejotāji gūst augstāko novērtējumu

    Alūksnes un Apes sporta dejotāji parādīja ļoti labu sniegumu sporta - sarīkojuma deju skatē - konkursā Smiltenē, kas risinājās 8.februārī.Alūksnes un...

  • Nevar noskaidrot tilta demolētājus

    Ir pagājis mēnesis, kopš izdemolēja Alūksnes Pilssalas tilta margas, bet vainīgās personas policija vēl joprojām nav noskaidrojusi.Ir pagājis...

  • Ziema turpina valdīt

    Februāra 2.dekāde (no 11. līdz 20. februārim) sola daudz aukstu un sniegotu dienu. Par to laikrakstu informē Latvijas hidrometeoroloģijas aģentūras...

  • Mežu “veselība” uzlabojas

    Valsts meža dienesta novērojumi liecina, ka desmit gadu laikā kokaudzes kļuvušas veselīgākas. Tomēr pagājušā gada rezultātos minēts, ka parauglaukumi...

  • Ar kiberpilsētas projektu iepazīstina uzņēmējus

    Alūksnē bija ieradušies pārstāvji no Vidzemes augstskolas, reģiona Profesionālās izglītības centra un Pasaules brīvo latviešu apvienības, lai kopīgi...

  • Tiekas Absolventu vakarā

    Alūksnes vidusskolā 97 cilvēki pagājušās nedēļas nogalē apmeklēja tradicionālo Absolventu vakaru.Alūksnes vidusskolā 97 cilvēki pagājušās nedēļas...

  • Saeimas deputāts mudina zemniekus neklusēt

    Alūksnē darba vizītē pagājušās nedēļas nogalē bija ieradies Saeimas deputāts Andis Kāposts, kas ir arī “Zaļo un Zemnieku savienības” frakcijas...

  • Arhīvā palielinājies sagatavoto izziņu skaits

    Pagājušajā gadā Alūksnes Zonālais valsts arhīvs sagatavojis gandrīz par 300 izziņām vairāk nekā 2002.gadā.Pagājušajā gadā Alūksnes Zonālais valsts...