Dzimšanas un vārdadiena Latvijai

Lasot latviešu tautas pasakas, mēs tajās atrodam dažādus labos folkloras varoņus: pastarītis, sērdienīte, trešais tēva dēls, taču nevienam nav sava vārda.

Lasot latviešu tautas pasakas, mēs tajās atrodam dažādus labos folkloras varoņus: pastarītis, sērdienīte, trešais tēva dēls, taču nevienam nav sava vārda. Sprīdītis, Antiņš, Lāčplēsis un Maija sekoja tikai literātu Brigaderes, Raiņa un Pumpura darbos.
Vai šī izvairīšanās no vārda došanas nozīmētu latviešu bailes no identifikācijas? Mūsu uzdevums ir visiem kopā un katram atsevišķi gribēt - varēt - darīt: saukt savu tautu, savu Latviju vārdā. Šodienas gudrība ir lepnums par savu vēsturi un gandarījums par saviem sasniegumiem, par kopīgi Latvijā paveikto.
Mēs esam daudz sasnieguši. Latviešu tautai beidzot ir jāsāk lepoties ar savu identitāti. Mums ir jākopj un jālepojas ar savu vēsturi, tradīcijām un kultūru. Šobrīd Eiropas Savienība jau sen vairs nav tālas ārlietas, tās ir kļuvušas par mūsu pašu iekšlietām. Mūsu valsts kopīgi ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm veido politisko dienas kārtību un nosaka kopējās Eiropas vērtības. Tieši tāpēc šajā kontekstā Latvijai ir nepieciešami skaidri mērķi un stingra stāja.
Starp galvenajiem priekšnosacījumiem, lai koptu savu identitāti, ir vienota valsts vēstures izpratne. Latvijas un pārējo Baltijas valstu vēsturi nozaga un totalitārā režīma laikā ar kājām samīdīja komunisti. Ir laiks mūsu patieso vēsturi atgriezt atpakaļ Eiropā tās kopējās vēstures izpratnē. Jāmin, ka šai misijai jau ir savi panākumi: 18.novembri kā mūsu valsts neatkarības svētkus svin ne tikai Latvijā, bet arī Briselē, Strasbūrā un daudzviet citur pasaulē.
Arī man šajā jautājumā, tāpat kā jebkuram Latvijas iedzīvotājam, kurš cenšas izprast savu vēsturi un izskaidrot to citiem, ir izdevies atrast domubiedrus. Ar lietuviešu, igauņu un britu kolēģiem Eiropas Parlamentā Vitautu Landsberģi, Tūni Kelamu un Kristoferu Bīzliju esam izveidojuši darba grupu, kas strādā ar Baltijas vēstures skaidrošanu un totalitārā komunisma starptautisku nosodīšanu. Mūsu pulkam pievienojies arī deputāts no Vācijas Maikls Gālers. Mēs uzskatām par savu politisko pienākumu aicināt Krieviju atzīt un nosodīt 1940.gada 17.jūnijā PSRS īstenoto Latvijas okupāciju un aneksiju.
Mūsu darba grupa ar savu darba plānu 2006.gadam un ideju par rezolūcijas par Padomju totalitārā komunisma režīma masu deportāciju 65.gadadienu tikās un guva pilnu atbalstu no Eiropas Parlamenta Ārpolitikas komitejas priekšsēdētāja Elmāra Broka, kas ir starp ietekmīgākajiem Eiropas Savienības ārpolitikas veidotājiem. Droši varu teikt, ka Latvijas patriotiem ir nopietns atbalsts Eiropā. Dziļu izpratni guvām, pagājušā gada novembrī vēršoties pie pasaules valstu vadītājiem ar vairāk nekā 100 Eiropas Parlamenta deputātu parakstīto atklāto vēstuli, kura atklāja diskusiju par Otrā pasaules kara beigu divējādo nozīmi un nosodīja Baltijas valstu okupāciju. 12.maijā Eiropas Parlaments pieņēma Otrā Pasaules kara 60.gadadienai veltītu rezolūciju par Staļina un Padomju Savienības diktatūru Austrumu un Centrālajā Eiropā.
Šis mūsu kopējais darbs, kurā skaidrojam Latvijas vēsturi, pierāda, kā mēs varam veidot un pastāvēt par savu identitāti.
Aicinu būt lepniem par savu valsti, kopt un nostiprināt to, lai mēs būtu stipra tauta ar savām noturīgām nacionālajām vērtībām.

Citu datumu laikraksti

  • Politiķi izprot, bet nesola

    Spilgta Alūksnes 4. Grāmatu svētku epizode bija sociālajiem jautājumiem veltītā diskusija, kurā piedalījās pieci Latvijā pazīstami politiķi.Spilgta...

  • Latvijā ir melno stārķu populācijas centrs

    Alūksnes Dabas muzejā “Vides labirints” izveidota jauna izstāde, kas stāsta par mūsu spārnoto draugu tālajiem ceļojumiem.Alūksnes Dabas muzejā "Vides...

  • Dibina jaunu asociāciju

    Ceturtdien, 17.novembrī, Rīgā, viesnīcā “Rīga”, paredzēta Latvijas Augļu un dārzeņu importētāju un vairumtirgotāju asociācijas dibināšana.Ceturtdien,...

  • Lāčplēša svētkos

    Tālajā 1919.gadā visi, kas varēja un spēja nest ieročus, cēlās, lai aizstāvētu un atbrīvotu Rīgu no uzbrūkošās Bermonta armijas, un 11.novembrī Rīga...

  • Pirmie maksājumi par laukaugu un lopbarības platībām

    Šonedēļ Lauku atbalsta dienests uzsāk papildu valsts tiešo maksājumu par laukaugu un lopbarības platībām avansa izmaksu 80 procentu apmērā, jo valstī...

  • Apvienos Mālupes pagasta pensionārus

    Mālupes pagasta “Mārās” pašvaldībā dzīvojošajiem pensionāriem šonedēļ bija otrā tikšanās, jo arī Mālupes pagastā ir nolēmuši veidot savu pensionāru...