Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Dzimtas vairākas paaudzes izveido ģimenes muzeju

Ziemeru pagasta "Kaktiņu" mājās, netālu no nodegušās Ziemeru skolas iekārtots Briediņu ģimenes muzejs, kura veidošanā piedalījušās šīs dzimtas vairākas paaudzes.

Ziemeru pagasta "Kaktiņu" mājās, netālu no nodegušās Ziemeru skolas iekārtots Briediņu ģimenes muzejs, kura veidošanā piedalījušās šīs dzimtas vairākas paaudzes. Muzeja materiāli izvietoti divās ēkās - bijušajā skolotāju mājā un vecā māla kleķa kuļammājā, kur skolas laikā atradusies darbnīca. Muzejā skatāms bagātīgs materiālu klāsts par novada tradīcijām, tērpiem, senie mūzikas instrumenti un darbarīki, materiāli par folkloras un valodas svētkiem.
Ideja par muzeja veidošanu radusies, kad saimnieces vecākā meita valodniece Dace Markus vākusi un apkopojusi kursadarbam folkloras materiālus. "Pēc tam savākto Dace izmantoja un papildināja, rakstot diplomdarbu. Viņa staigāja pa mājām un tikās ar cilvēkiem. Vēlāk meitai piepulcējās arī māsas Aija, Ilze un Guna," stāsta "Kaktiņu" māju saimniece Gita Briediņa. Pamazām folkloras materiāliem pievienojušās senas lietas, arī vecas muciņas. Par meitu darbu ieinteresējusies arī viņu mamma Gita Briediņa, un tad viņas kopīgi devušās meklēt materiālus. Pirmie savāktie materiāli glabājušies vecajā Ziemeru pamatskolā, kur Gita Briediņa divdesmit gadus nostrādājusi par direktori.
Nevienam ar ideju neuzbāzās
"Vēlāk jaunajā skolā mainījās direktori viens pēc otra. Muzeja lietas un folklora skolas toreizējo vadību neinteresēja, tāpēc saņēmām atteikumu skolā iekārtot muzeju," stāsta G. Briediņa.
Viena daļa materiālu aizgājuši zudībā - muciņas, kuļamdēlis un cits. "Man tā visa bija šausmīgi žēl. Es domāju, ko darīt. Tad ar meitu Ilzi nospriedām, ka nav ko citiem uzbāzties ar savu ideju par folkloru un muzeja iekārtošanu. Izlēmām, ka pārvedīsim lietas uz mājām, kurām atbrīvojām vienu telpu. Visu esam iekārtojuši par saviem līdzekļiem, neesam nevienam prasījuši palīdzību," stāsta G. Briediņa.
Nebija košu tērpu
Muzejā viena daļa ekspozīcijas vēsta par dažādiem folkloras pasākumiem un svētkiem, jo Briediņu dzimta ilgus gadus nodarbojas ar folkloras popularizēšanu, arī ar novada valodas izpēti. Gita min, ka Ziemeru pusē, piemēram, kartupeļu biezputras nosaukums ir grūslis, bet ķieģeli sauc par ģīģeli.
Gita vada arī ģimenes folkloras ansambli, kam šogad aprit 40 gadu un kas dzied novada izloksnē. Šādām senajām latviskajām tradīcijām un muzicēšanai ir spēcīgs strāvojums, kas neizzūd arī Briediņu jaunajai paaudzei - astoņiem mazbērniem.
Gita ņem rokās vienu muzeja materiālu pēc otra, un viņai ir tik daudz ko stāstīt, rādīt un kavēties atmiņās. Arī, stāstot par sev tuvām lietām, no viņas jauš plūstam lielu enerģiju, lai gan Gitas kundzei ir 78 gadi.
"Mēs sagatavojām pirmo etnogrāfisko uzvedumu Vidzemē, skatē Rīgā tikām izvirzīti līdz pat festivālam Maskavā. Taču uz to netikām tikai tāpēc, ka mums nebija spožu Malienas novada tērpu," apgalvo viņa.
G. Briediņa stāsta arī par apmeklētajiem folkloras svētkiem ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā, Hurmi, uz kurieni viņi tradicionāli dodoties katru gadu, un daudziem citiem tuvākiem un tālākiem saietiem.
Ķīseli notur par ziepēm
No dažādām uzstāšanās reizēm saglabājušās ne tikai patīkamas atmiņas, bet arī interesanti kuriozi. "Tad, kad septiņdesmitajos gados televīzijā ar pagasta folkloras ansambli rādījām etnogrāfisku uzvedumu "Vakarēšana Ziemeros", viena dalībniece bija aizvedusi auzu pārslu ķīseli. Bļodā ielikts, tas izskatījās tāds jocīgs, pelēks, it kā būtu savārītas ziepes. Agrāk tās vārīja, lēja lielās bļodās un grieza gabalos. Toreiz tur strādāja mūsu novadnieks, nelaiķis Jānis Blūms, kurš tāpat kā citi televīzijas darbinieki bija neizpratnē, ko darīt ar bļodas saturu. Kad es pateicu, ka tas ir mūsu puses ēdiens, visi smējās. Un garšoja arī labi," atminas G. Briediņa.
Tiekas ar Valsts prezidentu
Muzeja ekspozīcijā skatāma arī izstāde par prezidentu Kārli Ulmani. Kāpēc šāda izstāde?
"Man viņš ir ļoti tuvs. Es par viņu daudz zinu. Tad, kad mācījos Stāmerienas pamatskolā, Ziemassvētkos viņš viesojās skolā un uzdāvināja man, priekšzīmīgai skolniecei, krājgrāmatiņu ar desmit latiem, lai es krātu naudu," atceras muzeja saimniece.
Ar Latvijas laika prezidentu Kārli Ulmani viņa tikusies vēl otrreiz Alūksnē. No šīs tikšanās reizes iemūžināta fotogrāfija joprojām ir muzeja fondos. Vēlāk apkopota vēl virkne materiālu par Kārli Ulmani.
Muzeja otrā telpa, kam nepieciešams remonts, sadalīta it kā vairākās daļās. Tajā aplūkojami ne tikai senču sadzīves priekšmeti, bet jūtama arī 18. gadsimta aura un laiks pēc Pirmā pasaules kara.

Citu datumu laikraksti

  • Tauriņam pa pēdām

    Maigonis Tauriņš ieāva kājas garos gumijas zābakos, jakas kabatā iestūķēja baltā papīrā ietītu sviestmaizi un uzmeta galvā zaļu naģeni. - Ilgi būsi?...

  • Palīdzēs atrast nozagtus suņus

    Pārtikas un veterinārā dienesta Alūksnes pārvalde palīdzēs atrast īpašniekiem nozagtus suņus, kas, iespējams, atrodas Talsu rajona Ģibuļu pagasta...

  • Jauniešus pārņem datorspēļu trakums

    Datorspēles nav jaunums. Jau vairāk nekā desmit gadus dažādas spēles ir pieejamas bērniem un ne tikai.Datorspēles nav jaunums. Jau vairāk nekā desmit...

  • Nedēļu bez autotransporta

    Kopš ES valstīs uzsākta tradīcija ik gadu organizēt Eiropas mobilitātes nedēļu, krietni mainījusies cilvēku attieksme pret piesārņojumu, kuru ikdienā...

  • Vai tu esi ES eksperts

    1. Kas ir Eiropas Komisijas prezidents?1. Kas ir Eiropas Komisijas prezidents? a) Romano Prodi; b) Žaks Delors; c) Martijs Ahtisāri; d) Žaks...

  • Komisija grib redzēt tīrāku Eiropu

    Jaunākajā Eiropas Vides aģentūras ziņojumā secināts, ka lielākajās Eiropas pilsētās mirušo 60 tūkstošu iedzīvotāju nāves cēlonis ir ilgtermiņa gaisa...