Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Dzīve rit mājās uz riteņiem

Tālbraucēji trapenietis Andrejs Sotņikovs un alūksnietis Ēriks Bērziņš, kuriem ir nedaudz pāri četrdesmit, ir pieraduši, ka par mājām vairāk iznāk kavēties domās, nevis tajās atgriezties tik bieži, kā gribētos.

Tālbraucēji trapenietis Andrejs Sotņikovs un alūksnietis Ēriks Bērziņš, kuriem ir nedaudz pāri četrdesmit, ir pieraduši, ka par mājām vairāk iznāk kavēties domās, nevis tajās atgriezties tik bieži, kā gribētos.
Viņi smejas, ka mājas ne tā kā citiem esot uz riteņiem. Viņi televīzijā skatījušies arī krievu seriālu "Tālbraucēji", tomēr tas esot bijis vairāk samākslots, nekā ir reālajā dzīvē. Dažreiz, atbraucot uz Latviju no apmēram divu nedēļu ilga reisa, jau pēc pāris stundām viņiem jādodas nākamajā. Viņi piekrīt, ka šajā darbā ir jābūt fanātiķiem, taču darbs esot interesants.
Ēriks tālajos reisos dodas tikai gadu, bet Andrejam ir vairāk nekā trīsarpus gadu ilgs tālbraucēja stāžs. Ēriks arī pirms tam strādājis par šoferi, tikai tad reisi pārsvarā bijuši pa Alūksnes rajonu un uz Rīgu. Šofera darba prakse viņam sākusi veidoties pēc armijas astoņdesmito gadu sākumā. Vairāk nekā divdesmit gadus pie stūres sēžas arī viņa kolēģis Andrejs.
"Tur nebija ko domāt. Bija skaidrs, ka jāstrādā - jādodas tālajos reisos," izvēli pamato Andrejs. Viņš atceras savu pirmo reisu uz Zviedriju, kad nācies izmantot arī prāmi. "Sajūta bija jocīga, kad tas šūpojās. Toreiz jau vēl ietekmēja "Estonia" bojājeja," saka viņš.
Stundām uz robežas
Viņi apstiprina, ka tālbraucēja darbā tāpat kā jebkurā citā ir negatīvas un pozitīvas iezīmes. "Problēma ir garās rindas uz robežām. Kārtības nav. Polijā šajā ziņā ir sava sistēma, un tajā neko nevar mainīt," apstiprina A. Sotņikovs. Ē.Bērziņš pozitīvi vērtē, ka tagad izveidots termināls. Naktī, stāvot garā mašīnu rindā, ik pēc pusstundas nav jābrauc uz priekšu un jāskatās, lai kāds neaizbrauc garām, kā tas bijis agrāk. Savulaik esot stāvējuši 10 līdz 15 kilometru garās rindās.
"Ilgākais laiks, ko esmu pavadījis uz robežas, ir vairāk nekā 50 stundas," atceras Ē.Bērziņš. Nokļūstot Polijā, nākoties izjust arī slikto ceļu kvalitāti.
"Visideālākie tie ir Francijā, kur nevarot saprast, kur ir tiltu savienojums. Sajūta, ka pa ceļiem brauc kā pa galda virsmu. Arī Dānijā tie ir labā kārtībā. Ārzemēs jau pa ceļiem vari braukt neatkarīgi, vai ir ziema vai vasara. Ja brauc pa kalnainu apvidu, tad, ja uznāk liels sniegs, transporta kustību aptur, ceļu sakārto un bez bažām var doties tālāk," vērtē Andrejs.
Pie ritma pierod
Gan Andrejs, gan Ēriks dodas reisos uz visdažādākajām Eiropas valstīm - Vāciju, Holandi, Beļģiju, Itāliju, Franciju un citām. "Darba režīms ir jāievēro. Deviņas stundas ir jābrauc, pēc tam paredzēta deviņu stundu ilga atpūta," skaidro A.Sotņikovs.
Ēriks atklāj, ka mājās tā pa īstam neesot bijis kopš gada sākuma, kad bijušas garākas brīvdienas. Abi tālbraucēji apstiprina, ka domājot šo darbu arī turpināt. "Grūtākais ir pirmais pusgads. Ja to iztur, tad pierod pie jaunā ritma," ir vienisprātis vīrieši. Ēriks piemetina, ka, ilgāku laiku esot mājās, jau mācot vēlme ātrāk doties tālajā ceļā. Tuviniekiem, kuri gaida šoferus mājās un uztraucas, kā viņiem klājas prombūtnes laikā svešās zemēs, neesot viegli.
Sākumā vīri vairāk kreņķējušies, kad netikuši mājās un bezjēdzīgi nācies nīkt uz robežas vai arī Rīgā. "Tas ir nerakstīts likums, ka atbrauc uz Rīgu un vēl divas, trīs dienas jāpavada tur. Arī Latvijas muitas sistēma nav sakārtota. Problēmas rodas, ja krava ir atvesta, bet klientiem nav naudas, par ko to atmuitot, un tad viņi sāk aizbildināties," norāda šoferi. Sajūta esot draņķīga, ka mājas ir tik tuvu, bet uz tām netiec.
Pasauli redz maz
Šoferi apgalvo, ka plašo pasauli biežajos braucienos nemaz tā neiznākot apskatīt, jo pilsētās ar smago transportu iebraukt ir problemātiski. "Neizdodas, jo nebraucam jau ekskursijā. Pirmie braucieni bija iespaidiem visbagātākie, jo ārzemēs nebijām bijuši," atminas Andrejs. Īpaši simpatizējot Itālijas un Austrijas kalni, to gleznainā apkārtne, arī Šveice. Kura valsts patīkot vislabāk? "Tā, kurā mēs neesam bijuši," joko Andrejs. Tālbraucējiem netrūkstot arī dažādu piedzīvojumu un kuriozu. Ir arī tādi, kam atmiņas saistās ar negatīvām emocijām.
Svešiniekus neņem
"Stopētājus mēs necenšamies ņemt mašīnā, jo cilvēki ir dažādi un nevar zināt, ko no viņiem var sagaidīt. Kāpēc man svešinieks būtu jālaiž tur, kur ir mana virtuve un guļamistaba," jautā Andrejs. Viņiem par laimi šajā ziņā neesot bijusi rūgta pieredze, taču esot tālbraucēji, kam tā nav patīkama. Sākoties vasarai, gados jaunus stopētājus ar mugursomām varot sastapt daudz. Noauguši, nemazgājušies, bailes uz viņiem pat skatīties. Ceļojot arī pārīši, kas, iespējams, medus mēnesi vēlas pavadīt svešā valstī. Grenctāles robežkontroles punktā kāds apmēram sešpadsmit gadus vecs stopētājs Andrejam stāstījis, ka saderējis ar draugiem, ka nokļūs Spānijā, iedzers tur alu un tad kājām nāks atpakaļ.
Paliek tas, kas mugurā
"Uz ārzemēm ar kravām parasti dodamies vairākas mašīnas reizē, tāpat arī atpakaļ. Vienam naktī braukt ir riskanti, it īpaši tumšajā gadalaikā," apgalvo Ēriks. Mašīnas, īpaši jaunākā modeļa, esot komfortablas, varot klausīties kompaktdiskus. Paši esot pavāri, jo apmeklēt ārzemēs krogus esot dārgs prieks. Ēriks min gadījumu, kad Lietuvā pie Panevēžas vienam šoferim pie luksofora aizšķērsojusi ceļu vieglā automašīna. "Tikmēr mašīnas aizmugurē pieskrien otrs un ātri apskatās, kas ir kravā. Tā nebija tik vērtīga, kravā bija suņu barība," stāsta Ēriks.
Ērikam bijis gadījums, kad Rīgā samainījies ar citu šoferi ar mašīnu. "Pēc tam Lietuvā uz robežas vajadzēja iet pie muitnieka, bet man nav pases. Domāju, ka esmu atstājis otrā mašīnā, taču izrādās, ka automātiski biju ievietojis dokumentu mapē tur, kur to nekad nebiju licis. Nobraucu ar mašīnu malā un cītīgi meklēju. Ja tās nebūtu, tad varētu doties atpakaļ uz mājām," skaidro Ēriks.
Andrejam Zviedrijā, kamēr aizgājis mazgāties, desmit minūšu prombūtnes laikā mašīnu apciemojuši zagļi. "Atnāku, cepure mētājas pie mašīnas. Domāju, ka pats, kāpjot ārā, esmu to izrāvis. Nekā. Kabīne izārdīta. Palika tikai tas, kas mugurā. Telefonu arī biju atstājis mašīnā," atceras vīrietis.
Iet kā cirkā
Sākumā viņiem bijušas problēmas ar svešvalodām. "No skolas laikā mācītā angļu valoda nebija gluži sveša. Kad sāku braukt uz Vāciju un Itāliju, tad jaucās vārdi angļu un vācu valodā, vēl kāds pa vidam krieviski. Ar katru reizi arī vācu valodā zināšanas uzlabojas," skaidro Andrejs. Citreiz vakarā rokas sāpējušas, izmantojot zīmju valodu. Reizēm no malas to vērojot, sajūta esot, it kā būtu cirkā. Itāļu valoda neesot grūta, arī itāļi esot atsaucīgi. "Man vairākas reizes bijis tā, ka viņi sāk skaidrot, kā jābrauc uz norādīto adresi. Pēc tam atmet ar roku, iesēžas mašīnā, brauc pa priekšu un parāda ceļu," komentē Ēriks.
Visgrūtāk saprasties esot ar frančiem, arī Belģijā, kur runā dažādās valodās. "Vācieši sevi vērtē, ka ir pārāki par citiem. Itāļu muitnieki izceļas ar nervozitāti, satraukuma brīdī rokās sāk burzīt papīru," stāsta tālbraucēji. Holandē Andrejam transporta pavadzīmei kāds muitnieks izplēsis lapas un iemetis papīrgrozā. Kad Andrejs tās pieprasījis atpakaļ, muitnieks sitis dūri uz galda un ārdījies, kad tos vajadzējis meklēt atkritumos.

Citu datumu laikraksti

  • Annijas bode

    Tikai pēc laba brīža Annijai izdevās atminēt, ka Uģis sarunājas ar koka kluci, kas mazpamazām viņa rokās pārtop par vīriņu.2. Tikai pēc laba brīža...

  • Plūdu gadījumā jāsauc komunālais dienests

    Laikraksta "Alūksnes Ziņās" birojā saņēmām lasītāju jautājumu, ko darīt nelaimes gadījumā, ja applūst dzīvojamā platība, tādēļ lūdzām skaidrojumu...

  • Zemnieks tirgo augļu koku stādus

    Jaunalūksnes pagasta zemnieku saimniecība "Sprogas" 25. aprīlī atvēra dārzu centru Alūksnē. Tur var iegādāties augļu koku un puķu stādus plašākā...

  • Salāti “Rīts” un bumbieri alus mīklā

    Ir pavasaris, dabas atmodas laiks, kad visi gribam izskatīties skaisti un slaidi. Lai ēdienkartē samazinātu kaloriju daudzumu, piedāvāju gatavot...

  • Bumbieris karameles mērcē

    Bumbieris.Bumbieris 1 bumbieris 200 g ūdens 100 g cukura 2 anīsi Karamele 200 g cukura 50 g glukozes 75 g ūdens Cepums "Kokosriekstu...

  • Katrai puķei savs niķis

    Dīfenbahija. Dīfenbahiju dzimtene ir Vidusamerikas un Dienvidamerikas tropi. Dīfenbahijas ir izplatīts košumaugs, taču nozīmīgas ir tikai dažas no 30...

  • Annijas bode

    Annijai bira asaras kā aizurbtam bērzam pavasarī.Annijai bira asaras kā aizurbtam bērzam pavasarī. Vienu pēc otra viņa noliktavas kaktā iemeta trīs...

  • Krāsim savai nākotnei

    No 2001.gada 1.jūlija Latvijā ieviesa pensiju sistēmas otro līmeni. Piedalīšanās tajā ir obligāta tiem, kuri ir jaunāki par 30 gadiem.No 2001.gada...

  • Augu aizsardzības līdzekļu lietotāju zināšanai

    Visus kultūraugus to augšanas laikā apdraud kaitēkļi, slimības un nezāles. Tādēļ, lai pasargātu kultūraugus, ir jāveic augu smidzināšana.Visus...