Dzīve uz parāda. Cik tā ir riskanta?

Banku kredīts, līzings iedzīvotājiem ļauj uzlabot sadzīves apstākļus. Un, ja aizņemoties ir rūpīgi izsvērtas vēlmes un iespējas, problēmu nav. Diemžēl ne vienmēr viss tā arī norit.

Banku kredīts, līzings iedzīvotājiem ļauj uzlabot sadzīves apstākļus. Un, ja aizņemoties ir rūpīgi izsvērtas vēlmes un iespējas, problēmu nav. Diemžēl ne vienmēr viss tā arī norit.
Gadiem ilgi komercbankas savus riskus un zaudējumus nevēlējās izpaust kolēģiem. Tomēr pieredze pierādīja, ka drošāk ir jau laikus uzzināt par nemaksātājiem un maksājumu kavētājiem. Ja pagastā ikviens cilvēks ir kā uz delnas, un kaimiņš zina, vai ir gana prātīgi prasītājam aizdot naudu, tad finanšu iestādēm tādu iespēju nebija.
Šī nepieciešamība arī rosināja banku iniciatīvu radīt kopēju informācijas instrumentu, kā rezultātā atbilstoši "Kredītiestāžu likumam" tika izveidots Parādnieku reģistrs. Pienākums to izveidot un uzturēt tika uzticēts Latvijas Bankai. Kopš 2003. gada 2. jūnija šāds reģistrs pastāv.
Parādnieku reģistrs ir informācijas sistēma, kur tiek vākta, centralizēti uzkrāta un pastāvīgi glabāta komercbanku iesniegtā informācija par parādniekiem, kuri pieļāvuši kredītlīgumā noteikto maksājumu kavējumu ilgāk par 60 dienām, ja maksājumu summa ir lielāka par 100 latiem vai attiecīgo ekvivalentu ārvalstu valūtās. Atbilstoši likumiem, piekļūt šiem datiem var reģistra dalībnieki - bankas, viņu uzraudzītāji - Finanšu un kapitāla tirgus komisija, savukārt ikvienam ir tiesības pārbaudīt, kāda šajā sarakstā ir informācija par viņu (bet tikai par sevi). Tas palīdz mazināt riskus gan finanšu pakalpojumu sniedzējiem, gan sakārtot finanšu tirgu kopumā.
Parādnieku reģistrā - jaunas ziņas
Nākamais solis tika sperts, kad bankas, novērtējot Parādnieku reģistra pastāvēšanas pozitīvos aspektus, vēlējās papildināt šo sarakstu, iesniedzot datus par riskiem, kas rodas citos finanšu pakalpojumos. Runa ir par diezgan populārajiem līzinga un faktoringa pakalpojumiem (pēdējo parasti izmanto uzņēmēji, juridiskas personas). Taču tos parasti sniedz banku meitas sabiedrības, bet likumā tām nebija paredzētas tiesības izmantot reģistru. Tagad attiecīgās izmaiņas ir pieņēmuši likumdevēji, arī Latvijas Bankas padome apstiprinājusi "Parādnieku reģistra noteikumus" jaunā redakcijā un ar šā gada 1.septembri reģistrs tiks papildināts ar attiecīgajiem datiem. Tieši tādu pat apsvērumu dēļ šo informācijas sistēmu turpmāk izmantos arī Latvijā reģistrētās apdrošināšanas kompānijas.
Latvijas Banka, sākot ar 2005. gadu, ik ceturksni publicē interneta lapā "www.bank.lv" statistisku pārskatu par Parādnieku reģistra informāciju, nenorādot informāciju par konkrētiem parādniekiem un bankām.
Personu datu drošība tiek aizsargāta
Parādnieku reģistrs ir veidots kā palīgs dalībniekiem, novērtējot klienta finanšu riskus un brīdinot par laikus nenokārtotajām saistībām komercbanku, banku līzinga un apdrošināšanas sektorā. Pašiem naudas aizņēmējiem tas ir vēl viens mudinājums domāt, kā neiekļūt šajā sarakstā. Un nav pamata bažām, ka informācijas devēju loka paplašināšana varētu radīt draudus šo datu aizsardzības ziņā. Latvijas Bankā stingri ievēro "Fizisko personu datu aizsardzības likuma" prasības.
Nokļūt šajā reģistrā, protams, nav patīkami, jo dati no tā vairs ārā netiek izņemti, tomēr tiek ievietota informācija par saistību izpildi. Ikviena banka, tās meitassabiedrība un apdrošinātāji var paši izlemt, kurai personai kredītu turpmāk tomēr izsniegt.

Citu datumu laikraksti

  • Bērniem un jauniešiem rīko estrādes konkursu

    Kultūras portāls SVLV (www.sv.lv) sadarbībā ar Ozolnieku tautas namu un Ozolnieku novada domi 14.maijā organizēs trešo bērnu un jauniešu estrādes...

  • Pašvaldībā ir jauna sekretāre

    No šodienas, 12.aprīļa, Zeltiņu pagasta padomē sekretāres pienākumus veiks Anita Gasperte.No šodienas, 12.aprīļa, Zeltiņu pagasta padomē sekretāres...

  • Aizdegas ventilācijas iekārta

    10.aprīlī pulksten 6.03 Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes brigāde saņēma izsaukumu uz SIA “Alta S” maizes kombinātu.10.aprīlī...