Dzīvi salīdzina ar dienām bez saules

Ar alūksnieti Rasmu Kūli runājamies par dzīvi, par to, cik tā ir sarežģīta un nežēlīga. Cik maz tai salduma no mutē kūstoša kūkas gabaliņa. Viņai šķiet, ka dzīve vairāk līdzinās tām dienām, kad pie debesīm saule neparādās.

Ar alūksnieti Rasmu Kūli runājamies par dzīvi, par to, cik tā ir sarežģīta un nežēlīga. Cik maz tai salduma no mutē kūstoša kūkas gabaliņa. Viņai šķiet, ka dzīve vairāk līdzinās tām dienām, kad pie debesīm saule neparādās. Dzīve - tas galvenokārt esot darbs un rūpes.
Sarunas laikā Rasmas acīs vairākkārt sariešas asaras. Gan stāstot par vecākiem, gan par saviem mīļajiem cilvēkiem - meitām Ilonu un Elitu un četriem mazbērniem.
Kā jau vecāka gadagājuma cilvēks Rasma padomu allaž vēlas sniegt jaunajiem, īpaši mazbērniem, lai ieklausās, mācās un nepieļauj kļūdas. Viņa ir emocionāla - pat senāki dvēseles pārdzīvojumi vēl tagad laužas uz āru un nav apslāpējami.
Viņa par savu mūža gājumu stāsta daudz, neslēpdama svarīgus notikumus, ko citi droši vien noglabātu dziļi sirdī. Viņa vēlas, lai daļu no tiem paturu pie sevis.
Pēc gadiem sev pārmet
Rasma vēlētos, lai ar tuviniekiem varētu tikties biežāk, no visas sirds izrunāties, taču saprot, ka aizņemtībā to ir grūti izdarīt.
"Man ir labas meitas, mazbērni. Ikdienā jau cilvēki maz domā par to, ka viņiem vecāku kādreiz nebūs," saka R.Kūle. Arī viņa sev pārmet, ka vecākus nav iztaujājusi par daudz ko, arī par radurakstiem.
Rasma bērnībā un skolas gados ar vecākiem dzīvojusi Ilzenē, strādājusi kolhozā. Bieži nācies auklēt četrus gadus jaunāko māsu, tāpēc mācības divus kilometrus attālajā skolā nācies kavēt, taču pamatskolu absolvējusi.
Par tālāku mācīšanos dzīves apstākļu dēļ neesot varējusi pat sapņot. Rasma būtu bijusi laimīga, ja varētu kārtīgi apgūt šuvējas arodu, kas esot padevies.
Skaistas jaunības nebija
Vecāki visus bērnus, arī Rasmu, audzinājuši stingri. Rasmai kopš mazotnes nācies strādāt saimniecībā mājās.
"Tēvs skolā gājis tikai divus vai trīs gadus. Kā viņš spēlēja vijoli! Bija liels mednieks, strādīgs un sabiedrisks, bet mani mācīja rēķināt un dziedāt. Mēs viņu ļoti cienījām. Un arī citi viņu cienīja, draugu viņam netrūka. Mamma bija piecus gadus jaunāka par viņu, augusi grūtos apstākļos, bez tēva," stāsta Rasma.
Arī skaistie jaunības gadi aizritējuši smagā darbā kolhozā, nesaņemot pienācīgu samaksu. Kas bijis nopelnīts par daudz, to kā nodevu vajadzējis atmaksāt atpakaļ, cilvēki daudz zaudējuši. Daudzi pilnībā izputināti. Tikai tad, kad apprecējusies, Rasma tikusi no kolhoza projām. Neilgu laiku viņa dzīvojusi Gulbenes rajonā. Rasma ir neizpratnē, ka vecumdienās cilvēki, kas smagi strādājuši kolhozā, nevar pretendēt uz normālu, pārtikušu dzīvi.
Sazinās ar vēstulēm
Otrā pasaules kara laikā nopostītas arī Rasmas ģimenes saimniecības ēkas, paši divas reizes devušies bēgļu gaitās. Viņas četrus gadus vecāko brāli Aldoni aizsauca karā uz Vāciju. Tad Rasmai bijuši 14 gadi. Reizē ar Aldoni aizbraucis arī otrs puisis. Viņiem kā atvadu sveiciens uzdāvinātas rozes. Tās nesot otram puisim, dāvinātājas rokās viens zieds netīšām nolūzis. Tā bijusi kā likteņa zīme - viņš mājās neatgriezās. Rasmas brālis Vācijā nodzīvojis līdz mūža nogalei.
"Sazinājāmies ar vēstulēm. Viņš padomju gados varēja braukt uz Latviju, taču tikai līdz Rīgai. Brālis atteicās to darīt, jo nespēja pārdzīvot, ka nevar atbraukt uz dzimto pusi. Tagad grūti sazināties ar viņa radiniekiem valodas barjeras dēļ," stāsta Rasma.
Mierā nekad nesēž
Viņa neslēpj, ka darba grāmatiņa esot pierakstīta pilna. Strādājusi Alūksnē viesnīcā par dežuranti, sabiedriskajā ēdināšanā, arī VEFā. Vislabāk paticis darbs viesnīcā, jo tas bijis saistīts ar cilvēkiem. Arī tagad Rasma vairāk tiecas būt sabiedrībā. Prot novērtēt, cik svarīgi, ja blakus ir otrs cilvēks, kas uzklausa un saprot. Rasma pēc būtības ir cīnītāja, visu iekšēji smagi pārdzīvo.
R.Kūli satrauc dažādas dzīves nebūšanas. Viņa izjutusi, kādu postu apkārtējiem cilvēkiem nodara alkohols. Viņa pret to ir mēģinājusi cīnīties, un pašai šķiet, ka tas ir izdevies. "Protu izkļūt no sarežģītām situācijām un likstām. Esmu stipra un stingra. Gribas visu kārtīgi paveikt un citiem palīdzēt, taču ne vienmēr tā iznāk. Man nepārtraukti vajag kaut ko strādāt, gādāt, lai apkārt ir kārtība, un rūpēties par citiem," sevi raksturo Rasma. Mierīgi nosēdēt viņa nespējot ne mirkli. "Ja pats esi labs pret citiem, tad arī citi būs labi pret tevi. Nav svarīgi, lai man noteikti atlīdzinātu, ja esmu kādam palīdzējusi," savstarpējās attiecības raksturo Rasma. Viņai simpatizē atklāti un godīgi cilvēki.
Cīnās pret netaisnību
Rasma uzskata, ka cilvēkiem nevajadzētu dzīties pēc mantas. "Tiem, kas dzenas pēc mantas, nekad nav diezgan. Dzīvē jāprot samierināties un izkopt to, kas ir. Arī videi jābūt sakoptai," spriež sieviete. Viņa ir pārliecināta, ka deputāti grābtu, ko vien varētu. "Vai tādi var būt valsts vadītāji? Vai tie ir cilvēki?" ir neizpratnē Rasma. Likumi valstī esot pieņemti vairāk nepareizi nekā pareizi. Zemākajiem slāņiem tikai par sliktu, vienkāršie cilvēki jūtoties pazemoti. "Taču bez zemākiem kāpieniem nemēdz būt augstāki," uzskata sieviete.
Talantu nav izkopusi
Tad, kad Rasma aizgājusi pelnītā atpūtā, spriedusi, ka būs daudz brīva laika. "Domāju, ka rakstīšu apcerējumus, lai bērni pēc tam lasa," stāsta viņa un apgalvo, ka paticis rakstīt dzeju, arī domraksti padevušies, dziesmas savam priekam rakstījusi. Tikai šo talantu neesot iznācis izkopt.
Rakstnieces prasmes Rasmai noder, paužot valdības pārstāvjiem savu viedokli par dzīves netaisnību. Viņa rakstījusi labklājības ministrei Dagnijai Staķei, bet Anatolijs Gorbunovs no partijas "Latvijas ceļš" savulaik uzrakstījis atbildes vēstuli un uzdāvinājis 25 latus. "Nosūtīju viņam pateicību, jo ģimenē tā esmu audzināta," komentē Rasma. Viņa labi jūtas tad, ja tuvākajiem cilvēkiem klājas labi. Tad viņas sirds ir pavisam mierīga.

Citu datumu laikraksti

  • Vai esam gatavi upuriem?

    Mūsu valsts augstākās amatpersonas un politiķi meklē jaunas prioritātes ārpolitikā, nepieciešami jauni izaicinājumi un mērķi.Mūsu valsts augstākās...

  • Eiropas dienas svinēs plaši

    Eiropas nedēļas pasākumi, kas iezīmēs Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, paredzēti Alūksnes rajona skolās, bibliotēkās, kultūras iestādēs un...

  • Skolā vēlas organizēt humora šovu

    Joku dienā aprīļa beigās Liepnas vidusskolā vēlas organizēt humora šovu vai sacensības starp klašu grupām.Joku dienā aprīļa beigās Liepnas vidusskolā...

  • Sāpes nespēj izdzēst sievietes dzīvotspēju

    Zeltiņu pagastā ne katrs zina stāstīt, kur sastapt Noru Arāju. Toties Ombas dzīvesvietu parādīs pat bērni.Zeltiņu pagastā ne katrs zina stāstīt, kur...

  • Deputāti paziņo par ienākumiem

    Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Grūbe ienākumu deklarācijā Valsts ieņēmumam dienestam norādījis, ka pērn domē nopelnījis algu...

  • Veic darījumus ar nekustamiem īpašumiem

    Alūksnē nesen sācis darbu SIA “Vidzemes īpašumi” birojs, kas veiks darījumus ar nekustamiem īpašumiem, sniegs juridiskus pakalpojumus un finanšu...