Dzīvo starp divām pasaulēm

Jāņa Prangeļa ikdienas gaitas ik pa laikam mijas starp Latviju un Igauniju kā gidam, un arī viņa dzimtās saknes rodamas gan vienā, gan otrā valstī. Patiesībā Jānis ir dzimis Latvijā, bet pasē viņa tautība ierakstīta "igaunis". Kāpēc tā?

Jāņa Prangeļa ikdienas gaitas ik pa laikam mijas starp Latviju un Igauniju kā gidam, un arī viņa dzimtās saknes rodamas gan vienā, gan otrā valstī. Patiesībā Jānis ir dzimis Latvijā, bet pasē viņa tautība ierakstīta "igaunis". Kāpēc tā?
"Mana māte ir pa pusei igauniete, pa pusei - latviete, bet tēvs ir igaunis. Tad, kad šādā ģimenē dzimušam bērnam, saņemot pasi, ļauj izvēlēties tautību, es izlēmu, ka tā būs igauņu. Māsa Maija izvēlējās latviešu," laikrakstam stāsta veclaicenietis Jānis Prangelis.
Jānis neuzskata sevi ne par igauni, ne latvieti. Ģimenē ar māti Ilgu kopš bērnības Jānis sarunājies latviski, bet ar tēvu Juhanu - igauniski. Arī vārdu Jānim un viņa māsai vecāki izvēlējušies, lai tas būtu pieņemams radu lokā gan Latvijā, gan Igaunijā. "Parasti cilvēki, kam ir līdzīga izcelsme, jūtas it kā pa vidu divām tautībām. Es nedomāju, ka tas ir labi vai slikti. Tas ir citādāk. Varu izvērtēt daudzas lietas, kritizēt vai pateikt ko labu no vienas un otras puses," spriež J.Prangelis.
Viņš nekad neesot domājis, ka kādreiz varētu pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Igaunijā. "Mans tēvs piecdesmito gadu sākumā gribējis ar ģimeni doties dzīvot uz Igauniju, taču to neizdarīja. Tagad domāju: labi, ka tā. Ja Veclaiceni varētu pārcelt vai pievienot Igaunijai, tad gan man nekas nebūtu pretī," atzīst vīrietis, kuru daudzi pazīst kā lielu ceļotāju un tūrisma darba entuziastu.
Sen dzīvo līdzās
Jāni interesējot arī senču vēsture, viņš veicot pierakstus un vēloties pagātnē ierakties vēl dziļāk. Iespējams, ka kādreiz izveido šot dzimtas koku.
"Dzīve kļuvusi neprātīga. Visi steidzas uz priekšu un bieži vien aizmirst par cilvēciskām savstarpējām attiecībām," vērtē J.Prangelis.
Viņš ievērojis, ka latviešiem un igauņiem esot arī kopīgas iezīmes. "Latvieši un igauņi jau apmēram 3000 gadus dzīvo blakus. Gribot negribot viens no otra daudz ko iemācās un pārmanto. Visiem ekskursantiem stāstu, ka latviešu vārds "māja" ir igauņu vārds. Tikai igauņiem uzsvars ir citādāks - majā. Un tādu vārdu ir daudz. Arī gramatikā teikumu uzbūve ir līdzīga," bilst J.Prangelis.
Viņš piekrīt teicienam, ka latvieši un igauņi esot viena un tā pati tauta, tikai runā dažādās valodās. Abām netrūkstot līdzību. Jānis ievērojis igauņiem raksturīgo - "viņiem patīk būt labākiem, nekā patiesībā ir". Pēc viņa domām, latvieši esot elastīgāki. Viņš ir pārliecināts, ka kā tūrisma lietpratējs vairāk iepazinis Igauniju, jo latvieši esot lielāki ceļotāji nekā igauņi. Tiesa, gan latvieši, gan igauņi joprojām atminoties padomju gadus, kad uz kaimiņu zemi latvieši braukuši pēc desām un marmelādes konfektēm. Igauņi vēl tikai sākšot ceļot uz Latviju, viņi iepazīst savu zemi un maz zina par Latvijas reģioniem.
Puika kļūst par gidu
J.Prangelis priecājas, ka var nodarboties ar tūrismu, kas esot viņa darbs un hobijs. Pēc profesijas viņš ir celtnieks.
"Atceros, ka jau septiņdesmitajos gados, kad mūsu pusi apmeklēja ekskursanti, mani, puiku, vecāki sūtīja kā gidu iepazīstināt ar interesantākajām tuvākās apkaimes vietām.
Astoņdesmito gadu nogalē aktuāli kļuva Eiropas Savienības piedāvātie projekti. Es kļuvu par šo projektu vadītāju Alūksnes rajonā, jo pārzināju abas valodas un man bija pazīstami cilvēki Igaunijā. Sava pagasta ļaudis vedu ekskursijās uz Igauniju. Tā man radās iespēja darboties tūrisma administrēšanas sistēmā," stāsta veclaicenietis.
Viņam visvairāk patīkot vadīt ekskursijas pieaugušajiem, jo bērni dažkārt esot klausītāji piespiedu kārtā. "Reizēm gadās tik interesanti ekskursanti, ka es daudz ko uzzinu un iemācos no viņiem. Sevišķi no sešdesmit gadus veciem vīriešiem, kas ir pieredzējuši un dzīvi vērtē filozofiski," atklāj Jānis.
Viņš atzīst, ka vajadzētu vēl vairāk lasīt attiecīgu literatūru, taču tam trūkstot laika. Īpaši tuva ir ģeogrāfija un vēsture. Tagad viņa prātu visvairāk nodarbina gatavošanās jaunajai tūrisma sezonai. "Ir jāreklamējas un jādomā, ko piedāvāt ceļotājiem. Ceru, ka arī mūsu pagastā uzņēmēji aktivizēs darbību tūrismā. Uzskatu, ka tam ir perspektīva, tikai ne tik ātri," saka viņš.
Par maz ir ceļots
Pavisam nesen Jānis atgriezās no neliela brauciena pa Rietumigaunijas salām, kuras viņš apceļoja ar velosipēdu. Ceļot viņam paticis vienmēr. Viņš domā, ka zināmā mērā šāda aizraušanās radusies arī tēva ietekmē, kas bijis ar plašu redzesloku un vēlējies apskatīt pasauli. Kolhozu gados Jānis atvaļinājumā vienmēr tradicionāli devies ceļojumā, tomēr uzskata, ka tas kārtīgam ceļotājam esot bijis par maz. Viņu vilinot Norvēģija, sevišķu gandarījumu izjustu, ja varētu baudīt eksotiku Havaju salās un Austrālijā.
"Vēlos Latviju un Igauniju iepazīt vēl vairāk. Igaunija ir viens no maniem tūrisma objektiem, tāpēc kā gidam man jābūt daudzveidīgām zināšanām par šo kaimiņvalsti un, protams, arī par Latviju," secina vīrietis.
Jānis arī tulkojot no igauņu valodas, galvenokārt veidojot tūrisma bukletus.
Vērtība ir brīvība
Pēc dabas Jānis Prangelis vairāk esot vienpatis, taču nevarot iztikt arī bez sabiedrības. Viņš ir pārliecināts, ka cilvēka dzīvei vērtību piešķir brīvība. "Protams, tai ir arī divi noteikumi - tā ir nauda un veselība," spriež Jānis. Viņam dzīvē nejaušības ir zināmas likumsakarības.
Jānis sapņo, ka vecumdienās ceļošot no sirds, tāpat, kā to darot ārzemnieki. Viņš atzīst, ka ilgojoties pēc labām pārmaiņām. Varbūt būšot jāmaina dzīvesveids.
Vizītkarte
Vārds, uzvārds: Jānis Prangelis.
Dzimšanas gads un datums: 1960. gada 23.aprīlis.
Mācījies: Veclaicenes astoņgadīgajā skolā un Apes vidusskolā.
Profesija: celtnieks (Mālpils sovhoztehnikums).
Nodarbošanās: tūrisma darba organizators Veclaicenes pagastā. Gids Alūksnes rajonā.
Ģimenes stāvoklis: neprecējies.

Citu datumu laikraksti

  • Atcerēties, atgādināt, pieminēt

    1949.gada 25.marts ir viens no traģiskākajiem datumiem Latvijas valsts un tautas vēsturē, jo tika izpostītas tūkstošiem cilvēku dzīves, sagrautas...

  • 10 iemesli, kāpēc viņš nezvana

    Žurnāla "Sieviete" marta numurā lasiet: Ģirts Ķesteris - atklāti par sevi.Žurnāla "Sieviete" marta numurā lasiet: Ģirts Ķesteris - atklāti par sevi;...

  • Palīdz izvēlēties

    Žurnāls "Deko" martā: stāsta par priekšnamu - kas liecina par saimnieka kārtības un stila izjūtu, kā arī par tā finansiālajām iespējām.Žurnāls "Deko"...

  • Cepts lasis ar piedevām

    Lasi uzskata par vienu no vērtīgākajām zivīm. Un ne velti. Kālija daudzums laša gaļā pārsniedz jebkura cita pārtikā lietojama ūdens iemītnieka gaļā...

  • Kritizē Amerikas prezidentu

    Kanādas valdības ministrs apsūdzēja ASV prezidentu Džordžu Bušu starptautiskās sabiedrības pievilšanā, uzsākot militāro triecienu Irākas...

  • Ievēros militārpersonu brīvprātības principu

    Saeima naktī uz ceturtdienu ārkārtas plenārsēdē pieņēma lēmumu, kas definē Latvijas nostāju Irākas krīzes risināšanā, ļaujot Nacionālo bruņoto spēku...

  • Pasaulē izplatās smaga infekcijas slimība

    Pasaules Veselības organizācija izplatījusi informāciju par pagaidām nezināmas smagas elpceļu infekcijas izplatīšanos vairākās valstīs. Infekcija...

  • Vai jākārto pieraksts?

    - Nesen noslēdzu līgumu par dzīvokļa īri, kas atrodas saimnieka mājā. Vai man un maniem ģimenes locekļiem ir jākārto pieraksts? Pierakstu sistēma...

  • Prot dzīvot bez latviešu saldēdiena - skaudības

    Jaunalūksnes pagasta uzņēmējs Aigars Steberis pieder pie cilvēkiem, kam risks nav svešs. Viņam nepatīk stāvēt uz vietas un dzīvot vienai dienai....