Dzīvo un strādā saskaņā ar dabas likumiem

Tikai nedaudz vairāk par kilometru no Māriņkalna - Jaunlaicenes lielceļa atrodas mājas “Raudupieši”, kur saimnieko Mārīte Berkule.

Tikai nedaudz vairāk par kilometru no Māriņkalna - Jaunlaicenes lielceļa atrodas mājas "Raudupieši", kur saimnieko Mārīte Berkule.
Šajā Ziemeru pagasta sētā meža vidū jūtams neparasts miers un klusums. To nespēj kliedēt putnu dziesmas, pīļu omulīgā pēkšķēšana un pat suņa rejas.
Gatavojas pāriet uz zīdītājgovīm
Saimniece atbraucējus sagaida ar siltu smaidu, tāpēc zem ābelēm iekārtotā atpūtas vietā var justies labi. "Raudupiešos" šis ir otrais pārejas gads uz bioloģisko lauku saimniecību. Tajā audzē liellopus. Ir desmit slaucamas govis, bet vienpadsmitā drīz atnesīsies un nāks slaucama. Saimniece gribētu audzēt zīdītājgovis, tomēr pagaidām ienākumi par pienu ir būtiski.
"Par gaļā nodotiem liellopiem naudu varu saņemt tikai reizi vai divas gadā, bet tagad katru mēnesi ir noteikti ienākumi, tāpēc nekad neesmu tukšā," rēķina viņa.
Tiesa, izslaukums nav liels. Piena kvota ir 17 tonnas gadā. Pārējo slaukumu izlieto teļiem un pašu pārtikai. Turklāt šis gads nav labvēlīgs pārejai uz zīdītājgovīm - gandrīz visi dzimušie teļi ir bullēni, tikai divas telītes. Govju sēklošanai izmanto gaļas šķirnes buļļu sēklu. Nobarotos dzīvniekus piesaka Zaubes bioloģiskajai kautuvei.
Mehanizēta tikai slaukšana un pļauja
Govis slauc ar aparātu, tāpēc vasarā, siena laikā, ar darbu var paveikt dēls Laimonis. Viņš ir arī galvenais gans un lopbarības biešu ravētājs. Izkaplēt apmēram 30 garas vagas puisim neliekas tīkams darbs. Lielās salnas biešu sējumiem nav kaitējušas, tāpēc drīz būs jāsāk ravēt.
Laimonis atzīst, ka vasarā ir vairāk jāstrādā nekā skolas laikā. Mehanizēta ir vienīgi siena pļauja, vālošana un savākšana piekabē. Ar tehniku strādā Mārītes brālis un māsas vīrs. Pārējais viss ir roku darbs, tāpēc iespēju robežās palīdz arī vecāki. Pat mēslus no kūts jāved ar ķerru. Lai būtu nedaudz vieglāk, ceļā nolikti dēļi.
"Kas mums ir, ar to iztiekam. Tīrumus mēslo tikai ar kūtsmēsliem. Bioloģiskā saimniecībā nedrīkst izmantot ne minerālmēslus, ne arī ķimikālijas nezāļu apkarošanai, toties varam izaudzēt veselīgus pārtikas produktus," saka Mārīte.
Veidos šķirnes aitu ganāmpulku
"Raudupiešos" ir 13 bezšķirnes aitas. M.Berkule nolēmusi drīzumā iegādāties šķirnes teķi, lai pamazām veidotu augstvērtīgu aitu ganāmpulku. Tad ienākumus no vilnas papildinās aitas gaļas realizācija, jo izdevīgi ir pārdot šķirnes dzīvniekus. Laimonis negaidīti atskrējušo jēriņu nosaucis par Vasariņu, bet pirms tā dzima Lellīte.
"Nezinu, kāpēc šogad dzimst pa vienam jēram. Turklāt Vasariņš nemaz nebija paredzēts, jo parasti jēri dzimst gada pirmajos mēnešos. Bet acīmredzot šoreiz viss ir noticis pēc dabas likumiem," spriež Mārīte. Viņa atzīst, ka visi mazie dzīvnieki ir īpaši mīļi.
Audzēt pīles vieglāk nekā vistas
Turpat pie kūts saulītē gozējas mazie pīlēni. Sausais laiks izsausējis nelielo ūdenskrātuvi, tāpēc nolikta vanna un bļoda, kur tiem plunčāties. Melnraibo asti izplētis, nikni buldurē tītars, bet lielās pīles viņu neievēro. Vistas aizklīdušas kur nu kurā.
"Šis ir vēl viens virziens, ko domāju attīstīt. Esmu secinājusi, ka pīlēnus izaudzēt ir vieglāk kā vistas. Izšķiļas mazi pūku kamoliņi, bet drīz vien tie ir jau krietni paauguši. Pēc 70 dienām pīles var realizēt, turklāt tad ir viegli atdalīt spalvas. Protams, var pārdot arī mazos pīlēnus un olas," skaidro saimniece.
Viņa krustojusi parastās pīles ar Muskusa pīlēm, tāpēc tās ir diezgan lielas. Tiesa, var redzēt, ka daži pīlēni ir mazāki - "atsitušies tēvā". Mārīte sāka ar divām pīlēm un vienu tēvu. Tagad ir vēl divas, un visas četras perē.
Gūs peļņu ar veselīgiem produktiem
Jā, patiesībā "Raudupieši" ir naturāla saimniecība. Bet tā ir saglabāta, lai varētu nodarboties ar bioloģisko saimniekošanu un veidotu dzīvotspējīgu zemnieka sētu.
M.Berkule mācās semināros, kur arvien skaidrāk saprot - tā ir šobrīd vienīgā iespēja. Netradicionālās nozares attīstās teritorijās, kur augsnes un klimata apstākļi nav labvēlīgi. Turklāt tā var saglabāt bagāto savvaļas augu daudzveidību.
"Bioloģiskās lauksaimniecības pamatā ir princips, ka katrs lauks, katrs dārzs veido sistēmu, kurā augsne un tajā notiekošie procesi, augi un dzīvnieki ir cieši saistīti. Tikai tā iespējams iegūt ekoloģiski tīrus un arī veselīgus pārtikas produktus," pauž Mārīte.
Viņa cer, ka ar laiku cilvēki sapratīs - tie ir vērtīgāki nekā produkti, kas iegūti ar ķīmisku vielu palīdzību. Bet līdz tam laikam "Raudupieši" būs ieguvuši bioloģiskās saimniecības sertifikātu, ar ko droši varēs ieiet zaļajā tirgū. Pēdējo 10 līdz
20 gadu laikā Eiropā palielinās pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas. Turklāt tā ir par
30 līdz 100 procentiem dārgāka. Tiesa, Latvijā pagaidām šo produktu cena ir zemāka kā citās Eiropas valstīs.

Citu datumu laikraksti

  • Dziesma ir kā putna lidojums no baznīcas torņa

    Haralda Sīmaņa dziesma klausītāju ierauj kā ievu ziedu atvarā. Esi tās varā ka bite, kas apmaldījusies rudzupuķēs. Bet par ko īsti bija...

  • Skolēnu un jauniešu kori pieskandina Api

    Vakar Apes estrādē beidzās trīs dienu ilga rajona skolu 5. līdz 9.klašu un jauniešu koru sadziedāšanās lielo skolēnu dziesmu un deju svētku...

  • Cenšas ielauzties klubā

    Ceturtdien Alūksnē policija slimnīcā nogādājusi kādu 21 gadu vecu jaunieti, lai veiktu analīzes aizdomās par narkotisku vielu lietošanu.Ceturtdien...

  • Vēlas un uzdrošinās mainīties

    Iveta Pamils - Pamiljena no Liepnas jau sen gribēja iejusties Pelnrušķītes lomā, taču pirmajā pieteikuma anketu izlozē viņai nelaimējās. Pirmās...

  • Atjauno dolomīta arku

    Gaujienas pagasta J.Vītola memoriālā muzeja “Anniņas” teritorijā pašreiz atjauno dolomīta arku, kas ved uz muzeju.Gaujienas pagasta J.Vītola...

  • Ezera krastā top jauna atpūtas vieta

    Alūksnes ezera krastā līdzās Lāsberģa pilsdrupām apmēram mēnesi atkal rit celtniecības darbi - top atpūtas vieta. Jaunajiem atpūtas vietas...