Dzīvoju, lai strādātu

Darbaholisms ir bēgšana no realitātes un patiesām attiecībām. Atkarība!

Darbaholisms ir bēgšana no realitātes un patiesām attiecībām. Atkarība!
Izrādās, nav nemaz tik viegli taisni nostaigāt pa dzīves taku. Tā nu ejam, brīžam klupdami krizdami un neapjauzdami, ka streipuļojam uz purva pusi. Kāds ieslīgst alkoholā, narkotikās, spēlēs, cits – darbā. Pirmajā mirklī šķiet dīvaini, ka no realitātes var tverties arī šajā paaudžu paaudzēs cildinātajā jomā, bet var. Stāsta Nodarbinātības valsts aģentūras Zemgales reģionālā informatīvi konsultatīvā centra psiholoģe Inese Kapustjanska.
Problēmas ar identitāti
Septiņdesmito gadu sākumā Amerikas Savienoto Valstu neirobiologi izpētīja, ka cilvēkam laimes izjūtu izraisa opionīdreceptori. Laimes šūnas smadzenēs atrod narkotikām līdzīgas vielas, kas rada subjektīvu laimes stāvokli. Šos laimes hormonus sauc par endorfīniem. Tiem darbojoties, cilvēkam rodas lielāka sasniegumu izjūta, suverenitāte, nosvērtība, laimīgums, panākumu sajūta, ir asāka domāšana un uztvere. Atkarīgajiem endorfīni smadzenēs tiek izstrādāti mazāk vai nemaz. Personas, kas lieto, piemēram, alkoholu, šādi panāk surogātlaimes stāvokli. Darbaholiķis to sasniedz ar ieslīgšanu darbā, kas ir bēgšana no realitātes un sevis. Kad darbs dzen darbu, cilvēks ir aizņemts un viņam vairs nav laika iedziļināties un domāt par sev nozīmīgām un iztrūkstošām lietām. Tas ir kā alternatīvs stāvoklis, kas liecina, ka cilvēka esībā nav kaut kā būtiska. Aicināti pastāstīt par sevi, cilvēki galvenokārt runā par profesiju un darbavietu, izvirzot to priekšplānā, ņemot vērā sociālo piederību un identificējoties ar darbu. Darbaholiķim trūkst iekšējās identitātes, viņš darbu liek sev priekšā kā vairogu un cenšas sasniegumus un savu tēlu citu acīs izvirzīt kā esības galveno nosacījumu, bet dziļāk ir nepārliecinātība, trauksme, bažas, vientulība un saskarsmes deficīts. Cilvēks strādāšanu izmanto kā glābšanas riņķi, jo citādi viņš sevi nejūt! No darba brīvajā laikā atkarīgie jūtas slikti, jo "es esmu" sajūta rodas tikai tad, kad viņi strādā. Runājot ar bezdarbniekiem, stāstu, ka darba trūkums, no vienas puses, ir liels pārbaudījums, bet no otras – ieguvums, kad cilvēks var paskatīties, kas viņš ir ārpus darba attiecībām. Mūsdienās vairāk dominētas, kas man pieder materiālajā pasaulē, nevis – kas es esmu.
Darbaholisma pirmsākumi nereti meklējami ģimenē. Nostādne, ka tikai ar darbu cilvēks kļūst cienījams un slavējams, izvirzot priekšplānā stāvokli sociālajā pasaulē, lai varētu justies nozīmīgs. Sasniegumi dod šo esības izjūtu – tā ir kā ilūzija, ka esmu kas īpašs. Veiksme darbā izraisa laimes endorfīnus un paceļ uz viļņa. Ko gan cilvēkam vairāk vajag, ja viņam nav patiesa kontakta ar sevi!
Dzīvs tikai darbā
Darbaholisma pazīmes ir bailes un trauksme darba dienas beigās. Šim cilvēkam ārpus darba visas aktivitātes šķiet nenozīmīgas, un saskarsmē ar citiem viņš ir padrūms, smagnējs un viegli aizkaitināms. Darbā cilvēks jūtas enerģisks un rodas iluzora pašpietiekamības izjūta. Ārpus darba viņš nezina, ko ar sevi iesākt. Viņam grūti pārslēgties – mājās bieži turpina iesākto līdz pagurumam, bet to nejūt, jo nedarbojas "iekšējais radars", darba problēmas uztver kā personīgās. Darbaholiķi nesaista mājinieku dzīve, viņš nepazīst patiesu intimitāti. Cilvēks dzīvo ilūzijā, ka darbs ir īstā dzīves sāls.
Ja partneris ir darba atkarīgs, vajadzētu godīgi atzīt, ka viņš ir slims, nevis aizrāvies, un nopietni paskatīties uz aizbildinājumiem, kāpēc viņš tik ilgi strādā. Piemēram, viņš varētu minēt smago ekonomisko situāciju, parādu atdošanu un augsto inflāciju. Jātiek arī skaidrībā, vai gribu visu dzīvi būt kopā ar šo cilvēku, jo pats no sevi nekas nemainīsies.
Sabiedrībā valda uzskats, ka daudz strādāt ir labi. Diez vai darbavieta varētu ieviest kādas korekcijas, lai ierobežotu darbaholismu – visi apmierināti, ja darbinieks uzņemas vairāk pienākumu. Uzskatu, ka cilvēku var mainīt liels satricinājums vai ciešanas. Eksistenciāla tukšuma sajūta, bailes no tā, ka vispār neesmu – tas var aizdzīt pie psihoterapeita, kaut daudziem, īpaši vīriešiem, piemīt spēcīga ilūzija, ka varēs paši tikt galā.
No kā es sevī bēgu?
Lai izvairītos no atkarības, svarīgi saprast, ka viss dzīvē saistīts ar spēju sevi sajust, sadzirdēt, saklausīt, būt dzīvam un nemēģināt no sevis aizbēgt. Fakts, ka cilvēks jūtas sev svešs, ir atsvešinātības sekas. Daudziem no mums trūkst personības veseluma – nezinām, ko tas vispār nozīmē.
Darbaholķim ir attiecības ar darbu, bet ne sevi vai nozīmīgiem cilvēkiem. Jāsāk ar pašu un savām bailēm, jāvēršas pēc palīdzības!
***
Sabiedrībā veicināta atkarība, jo daudz strādāt nozīmē labi.
Darbaholiķim trūkst iekšējās identitātes. Viņš cenšas pierādīt, ka eksistē caur darbu.
Darbaholisma pazīmes ir bailes un trauksme, kaut īsu brīdi paliekot bez darba. Cilvēks kļūst nīgrs un viegli aizkaitināms, viņu neinteresē ģimene un patiesa intimitāte.
Darbaholiķa ģimenes locekļiem jāatzīst, ka viņš ir slims, nevis aizrāvies.
Cilvēku var mainīt liels satricinājums, ciešanas vai eksistenciālas bailes.
Lai izvairītos no atkarības, svarīgi spēt sevi sajust, mīlēt un rūpēties par sevi.

Citu datumu laikraksti

  • Par bērnu robežšķērsošanu

    Bērnu un ģimenes lietu ministrija vērš uzmanību uz to, ka, pievienojoties Šengenas telpai, kārtība, kādā robežu šķērso bērni, paliek...

  • Alūksniešiem veiksmīga tūrisma filma

    No 15. starptautiskās tūrisma izstādes „Balttour 2008”, kas notika Rīgā, Alūksnes pilsēta atgriezusies ar ievērojamiem panākumiem.No 15....

  • Jāpaciešas vēl līdz vasarai

    Pie nama Lielā Ezera ielā 6 bojāta notekcaurule ir trīs gadus.Pie nama Lielā Ezera ielā 6 bojāta notekcaurule ir trīs gadus Redakcijā bija ieradušies...

  • Augšāmceļas kā krāpnieks

    Budapešta. Pretēju situāciju piedzīvojis kāds ungārs, kura sieva 2001.gadā ziņoja, ka vīrs noslīcis, sērfojot Grieķijā.Budapešta. Pretēju situāciju...

  • Cietuma vietā miera centra nebūs

    Sanfrancisko. Pilsētas iedzīvotāji balsojumā nolēmuši neatbalstīt priekšlikumu nojaukt slaveno Alkatrazas cietumu, lai tā vietā izveidotu “globālu...

  • Nespēj pierādīt, ka ir dzīvs

    Varšava. Kādam Polijas iedzīvotājam pēc oficiālo iestāžu kļūdas joprojām nav izdevies pierādīt, ka viņš nav miris.Varšava. Kādam Polijas iedzīvotājam...