Dzīvžogs pasargā un norobežo

Dzīvžogam ir ne tikai dekoratīva, bet arī norobežojoša, aizsedzoša un sargājoša nozīme.

Dzīvžogam ir ne tikai dekoratīva, bet arī norobežojoša, aizsedzoša un sargājoša nozīme.
To stāda, lai norobežotu dažādi izmantojamas dārza zonas, piemēram, atpūtas vietu ar saimniecības zonu, ceļus, aizsegtu nepievilcīgus skatus, norobežotu teritoriju, pasargātos no vējiem. Dažādi to veidi ir arī kapsētās.
Ir četri galvenie dzīvžogu veidi. Piemēram, cērpamie, kas prasa vairāk uzmanības un lielāku darbu, bet atkarībā no augu sugas, kas izmantota, iespējams regulēt dzīvžoga augstumu un platumu. Ir brīvi augošie dzīvžogi, kas aizņem lielāku platību, atkarībā no auga sugas, tie ir bagātīgāk ziedoši, tāpēc ļoti piemēroti lauku sētām. Izvēloties mūžzaļo skuju koku dzīvžogu, var būt droši, ka tas skuju zaļumu saglabās visu gadu. Plaša sortimenta izvēle ir lapu koku dzīvžogiem.
Kokaudzētavas "Baltezers" speciālisti iesaka dzīvžogu stādīt tranšejās (vismaz 0,6 metrus dziļās un 0, 5 līdz 0,7 metrus platās, atkarībā no dzīvžoga augstuma). Tranšeju piepilda ar auglīgas zemes, komposta un kūdras maisījumu, pievienojot arī pilnmēslojumu. Labu rezultātu dos tranšejas apakšā iepildīti satrūdējuši kūtsmēsli. Ja pareizi sagatavota augsne un dzīvžogu kārtīgi kopj, labu rezultātu var sasniegt četros - piecos gados.
Ieteicams ievērot arī stādīšanas attālumus. Cērpamiem dzīvžogiem (zemiem) - līdz 30 centimetriem, vidēji augstiem - 40 līdz 50 centimetru, augstiem - 60 līdz 70 centimetru. Brīvi augošiem dzīvžogiem (zemiem) - 40 līdz 60 centimetru, vidēji augstiem - 0, 6 līdz
1 metrs, augstiem 1 līdz 1,5 metri.
Lai dzīvžogs būtu krāšņs, būtiska ir tā rūpīga un pareiza ikgadēja apgriešana un mēslošana, īpaši cērpamiem dzīvžogiem. Brīvi augošajiem dzīvžogiem regulāri izgriež vecos, nokaltušos un slimos zarus. Bagātīgi ziedošus dzīvžogus pēc noziedēšanas vēlams apcirpt, tādējādi veicinot bagātīgu ziedēšanu nākamajā gadā.
Mūžzaļos dzīvžogus ieteicams cirpt maijā un jūnijā, lapu koku dzīvžogus vēlams apgriezt agri pavasarī un jūnija beigās vai augusta sākumā.
Papildmēslošanu veic no aprīļa beigām līdz jūlija vidum. Ieteicams pirmo reizi mēslot aprīļa beigās, otro reizi - maija beigās, trešo reizi - jūnija beigās. Ja augiem nav pietiekams mitrums, ieteicams pirms mēslošanas tos salaistīt ar ūdeni.
( No interneta materiāliem)

Citu datumu laikraksti

  • Ieceļošana Krievijas Federācijā

    Daudzi ir ieplānojuši doties uz Latvijas un Krievijas izlases futbola spēli, kas notiks 4.jūnijā Sanktpēterburgā. Atgādinām, ka Latvijas pilsoņiem un...

  • Spriedīs par sadarbību

    Pleskavas apgabalā (Krievijas Federācija) jūnija sākumā notiks divi pārrobežu sadarbībai un biznesa attīstībai veltīti pasākumi, kuros dalību ņems...

  • Pagaidām lopi nav cietuši no knišļu kodumiem

    Pārtikas un veterinārā dienesta Alūksnes pārvaldes epizootoloģe Ausma Kamerāde informē, ka Alūksnes rajonā neviens mājlops no knišļu uzbrukumiem nav...