E-veselība klibo

Jaunais gads Latvijā sācies ar obligātu valsts E-veselības sistēmas lietošanu, kas paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite būs tikai elektroniska. Diemžēl labi iecerētā sistēma jau pirmajā tās darbības dienā cieta fiasko – otrdien E-veselība vairākas stundas nestrādāja, kavējot gan ārstu darbu, gan pacientu ikdienas gaitas.
E-veselība ir problēmu pilna - tā kopējo situāciju raksturo SIA “Alūksnes primārās veselības aprūpes centrs” izpilddirektors Rolands Puriņš. “Pirmā problēma ir ātrdarbība, kas ir zem kritiskās robežas. Kamēr kaut kas atveras, paiet 10 līdz 15 sekundes, reizumis jāgaida arī minūte. Ar palīdzības dienesta atbalstu otrdien izdevās izrakstīt sešas receptes vienam pacientam 58 minūtēs. Sistēma vairākkārt ķērās. Otra lielākā problēma ir zāļu meklēšana. Problēmu konstatēja jau pagājušajā gadā un solīja novērst līdz decembra vidum, tomēr tas nav izdarīts. Jā, sistēma kopš 29.decembra strādā ātrāk, bet tik un tā ir haotiska. Rakstot zāļu nosaukumu, pazūd daži burti, kā rezultātā zāles nevar atrast. Pieņemot pacientu, personas koda ievadīšana un atrašana aizņem 15-20 sekundes. Uzsākot receptes rakstīšanu konkrētam pacientam, sadaļa atveras 10-20 sekundēs. Arī darbnespējas lapu sadaļas atvēršana notiek ar aizturi. Tas ir nesaprotams un nepieļaujams laiks, kas tiek tērēts vienkāršu darbību veikšanai mūsdienās,” saka R.Puriņš.
Lai arī darbs pirmajās dienās bija apgrūtināts un dažbrīd sistēma nestrādāja vispār, dažas receptes un slimības lapas ārstiem izdevies uzrakstīt E-veselības sistēmā. Vieglāk veicies ārstiem, kuri izmanto kādu citu lokālo programmu, kas saslēgta ar E-veselību vienotā sistēmā. “Ārsts recepti uzraksta lokālajā programmā, tālāk lokālā programma sūta informāciju uz E-veselības datubāzi. Tomēr, arī izmantojot lokālo sistēmu, parādījās paziņojums, ka noticis kļūdains savienojums vai sistēmas kļūdas. Skaidrs ir tas, ka sistēma nav ne ātra, ne vienkārša un ne jau ārstu dēļ, bet E-veselības sistēmas haotiskā darba dēļ,” stāsta R.Puriņš.
Turpinās no 1.lappuses

Ģimenes ārstes Anitas Muižnieces praksē pirmās E-veselības dienas bijušas mierīgas, jo praksē izmanto lokālo programmu, kas arī sekmēja veiksmīgu darbu. “Mūsu darbs netika īpaši traucēts. Pārsteigumu nebija. Zināju, ar ko jārēķinās, kas ir tie knifi, kas jāņem vērā. Strādāju ar lokālo programmu, par kuras izmantošanu maksāju, un tai darbība ir ļoti ātra. Neredzu iespēju kvalitatīvi strādāt ar bezmaksas valsts programmu, tāpēc esmu spiesta maksāt par lokālo programmu, kurā varu strādāt kvalitatīvi,” teic A.Muižniece.
Pacienti jaunajai sistēmai nepretojas un, kā saka daktere – vienreiz pamēģinot, saprot priekšrocības un ir apmierināti. Problēmu neesot arī ar vecāko paaudzi. “E-veselības sistēmas ieviešanai agrāk vai vēlāk bija jānotiek. Tas ir skaidrs. Taču es neapskaužu ārstus, kuriem nav lokālās programmas. E-veselība ir vajadzīga, tā ir nākotne. Jautājums tikai par kvalitāti,” teic A.Muižniece.

Lauku prakses jāslēdz?
Ģimenes ārste Arita Prindule pirmās E-veselības dienas sauc par trakām. Arī viņai situāciju glāba lokālās programmas, kuras savās praksēs izmanto jau vairākus gadus. Ģimenes ārstiem tās ir papildus izmaksas – vidēji 20 eiro mēnesī. “Valsts izstrādātais E-veselības portāls nestrādā un, visticamāk, nestrādās. No pagastu praksēm man tā arī ne reizi nav izdevies pieslēgties sistēmai, no Alūksnes prakses – izdevās. Ja nebūtu lokālo programmu, prakses pagastos varētu slēgt, jo pastrādāt nevar. Ja nestrādā E-veselība, arī lokālās programmas nevar nosūtīt datus. Risinājums? Rakstīt receptes vai slimības lapas ar roku un atrakstīties par kļūdas paziņojumiem,” teic A.Prindule.

Uztver kā piedzīvojumu
A.Prindule vērš uzmanību, ka publiskajā telpā izskanējusī informācija maldinot cilvēkus -  ja nestrādā sistēma un ārsts nevar atvērt e-darbnespējas lapu, ārsts to var atvērt piecu nākamo darbdienu laikā. “Cilvēki ir nepareizi sapratuši un prasa to, kas viņiem nepienākas. Tas rada nepatīkamas emocijas. Nekas nav mainījies, un lapas nevar atvērt ar atpakaļejošu datumu,” skaidro A.Prindule. Arī viņas praksē pacienti jauno sistēmu pieņem visnotaļ pozitīvi. “Vēl pagājušajā gadā vecāka gadagājuma cilvēki to uztvēra kā piedzīvojumu. Izskaidrojām, aizjoza uz aptieku, atskrēja atpakaļ un ziņoja, ka pie zālēm tikuši. Tīri līksmi gāja. Cilvēki saprot, ka mēs sistēmu neizdomājām, un pret mums agresiju nevērš,” saka A.Prindule.

Pacientiem - stress un
satraukums
Psihiatre Irēna Greivule strādā vienīgi ar valsts nodrošināto E-veselības sistēmu un papildus programmas nepērk. “Ja ir izdomāta E-veselība, tad ar to arī ir jāstrādā. Esmu valsts ārsts, un valstij man jānodrošina normāli darba apstākļi un jādara viss, lai sistēma normāli strādātu. Kāpēc pērk papildu programmas? Jo sistēma nestrādā,” norāda I.Greivule.
Pirmajās E-veselības dienās sistēmas darbība bijusi vāja. “Vienkāršu darbību veikšanai tērējām ilgu laiku. Uzskatu, ka sistēma neatvieglo ārstu darbu, bet gan apgrūtina to. Ar roku rakstot recepti papīra formātā, tas man aizņem 45 sekundes,” skaidro I.Greivule. Jaunā sistēma viņas pacientiem rada papildus satraukumu un stresu. “Mani pacienti ir ar dažādām nervu slimībām, un viņiem ir grūti saprast, kas tagad jādara. Rakstu uz papīra zīmīti, lai aptiekā viņu saprot,” saka I.Greivule.

Problēmas var atkārtoties
Nacionālais veselības dienests (NVD) nenoliedz, ka pirmajās dienās E-veselība strādā ar īslaicīgiem darbības traucējumiem. “Šie traucējumi ir saistīti ar strauji pieaugušo sistēmas lietotāju skaitu – salīdzinot ar decembra sākumu, šobrīd tas ir četrkāršojies. Pielāgojot sistēmas darbību jaunajam lietotāju skaitam, atsevišķu lietotāju darbs sistēmā var būt īslaicīgi traucēts,” skaidro NVD sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga. NVD pieļauj, ka E-veselības sistēmas darbības traucējumi var atkārtoties.
Kā izmantot elektroniskās zāļu receptes?
Lai iegādātos e-receptes zāles, aptiekā jāuzrāda sava personas apliecība jeb eID vai
pase. Iegādājoties zāles savam nepilngadīgajam bērnam, papildus jānosauc arī bērna
vārds un uzvārds. Lai iegādātos zāles citam cilvēkam, piemēram, radiniekam vai kaimiņam, aptiekā jāuzrāda e-receptes ID numurs, kurš pieejams gan ārstam, gan pacientam, kā arī jānosauc pacienta vārds, uzvārds un jāuzrāda savs personu
apliecinošais dokuments. Aptiekā nav jānosauc cita cilvēka personas kods vai jāuzrāda viņa personu apliecinošs dokuments.
— Agita Bērziņa

Citu datumu laikraksti

  • No sirds uz sirdi

    No sirds uz sirdi

    Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādē ,,Pienenīte” noslēgusies labo darbu nedēļa ,,No sirds uz sirdi…”. Katras grupiņas bērni, bērnu vecāki,...

  • Aicina radīt novada iedvesmas stāstus Latvijas simtgadei

    Sagaidot Latvijas simtgades gadu, Alūksnes novada pašvaldība izsludinājusi novadpētniecības konkursu “Šodiena jau rīt būs vēsture”.Par konkursa tēmu...

  • Piepilda sapni par skaistu virtuvi

    Piepilda sapni par skaistu virtuvi

    Biedrība “Apes attīstības atbalsta klubs” realizējusi vēl vienu ilgi lolotu sapni par skaistu un labiekārtotu virtuvi Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas...

  • Arī palīdzētājiem ir jāpalīdz

    Arī palīdzētājiem ir jāpalīdz

    Dzīvojam pasaulē, kur sabiedrības vajadzības ātri un dinamiski mainās. Tomēr ir lietas, kas paliek svarīgas vienmēr. Visos laikos ir un būs...