Ēģiptes valdzinājums

Ēģipte. Tālā un noslēpumainā zeme. Ko mēs par to zinām? Atmiņā parasti nāk piramīdas, faraoni, priesteri, papiruss, hieroglifi, mūmijas. Mūsdienu Ēģipte rada visai savādu iespaidu, jo ir Āzijas stilu un Eiropas kultūru sajaukums.

Ēģipte. Tālā un noslēpumainā zeme. Ko mēs par to zinām? Atmiņā parasti nāk piramīdas, faraoni, priesteri, papiruss, hieroglifi, mūmijas.
Mūsdienu Ēģipte rada visai savādu iespaidu, jo ir Āzijas stilu un Eiropas kultūru sajaukums. Septiņi tūkstoši gadu!
Mani Ēģiptē visvairāk pārsteidza dzīves nepārtrauktība, sajūta, ka vēsture ir tepat blakus, ka senatne ir dzīva arī šodien. Gandrīz nemainīgas pastāv Ēģiptes valsts robežas - tās maz mainījušās kopš faraonu laikiem. Vēl tāpat ir Lejasēģipte un Augšēģipte, tās pašas Nūbijas robežas. Varas, kultūras un reliģijas ir nomainījušas cita citu, valdnieki ir nākuši un gājuši, bet ēģiptiešu zemnieks - fellahs - Nīlas ielejā tāpat iet aiz vēršu vilkta arkla kā faraonu laikos.
Ir ramadāna laiks - gavēnis
Lai nokļūtu Ēģiptē, mūsu grupa kopā ar lietuviešu tūristiem no Viļņas ar lidmašīnu lidoja uz Hurhadu. Lidojot virs Gizas plato, redzējām miniatūras piramīdas, tik maziņas no augšas. Starptautiskajā Hurhadas lidostā mūs sagaidīja gide. Viņa brīdināja, ka tagad ir ramadāna mēnesis (gavēņa laiks), tādēļ jābūt uzmanīgiem, ka jāmācās kaulēties, ja kaut ko vēlēsimies pirkt, jo cenas ir uzskrūvētas pat divas reizes.
Pēc iekārtošanās viesnīcā gājām iepazīt Hurhardu - Sarkanās jūras piekrastes kūrortu. Vēl pirms pārdesmit gadiem šeit bija nomaļš zvejnieku ciematiņš. Tagad pilsēta paredzēta ārzemju tūristu izklaidei, ar veikaliem, restorāniem, viesnīcām, pludmalēm, ar ūdenssporta veidiem siltajā jūrā visu gadu un sauli.
Daudzi pārdevēji mūs aicina veikaliņos: "Tikai uzmetiet aci precei!" "Uz glāzi tējas!" un tā tālāk. Veikalos samulsināja cenas. Ciparu sistēma, kura līdzīga mūsējai, radikāli atšķiras pēc nozīmes. Labi, ka gaide iedeva mums tabulu, kuru intereses pēc piedāvāju lasītājiem: 1 - ); 2 - c; 3 - m; 4 - E; 5 - O; 6 - 7; 7 - V; 8 - ; 9 - 9; 10 - ).; 11 - )); 12 - )C; 20 - C;
21 - C. Protams, cenas ir arī Ēģiptes mārciņās un ASV dolāros.
Konvojs vajadzīgs ne tikai drošībai
Nākamajā dienā cēlāmies agri, jo jādodas 600 kilometru braucienā uz Kairu. Ārā vēl tumšs. Mūsu autobusam pievienojās vēl 25 autobusi ar tūristiem un vairāki "Mitsubishi" ar automātiem bruņotiem policistiem. Šāds konvojs vajadzīgs ne tikai tūristu drošībai tuksnesī, bet arī lielajās pilsētās, kur satiksmes noteikumi ielās lāgā neeksistē. Autobraucēji nepārtraukti signalizē, brauc pāri visiem krustojumiem, bet gājēji iet pa braucamo daļu.
Tumsā skaisti izgaismotas mošejas, viesnīcas, koki ar spuldzītēm. Ilgi braucām pa tuksnesi. Pa ceļam bija pieturas: mēs brokastojām (katra viesnīca katram līdzi izsniedz brokastu sainīti), bet tūristu policija apskatīja kolonnu - vai viss kārtībā.
Apstājāmies, lai sagaidītu saules ausmu tuksnesī: virs kalniem paceļas liela sarkana bumba un viss apkārt kļūst sarkans. Iespaidīgi!
Pirms iebraukšanas Kairā, gide rādīja "mirušo pilsētu", kur kapsētās dzīvo apmēram miljons bezpajumtnieku. Šeit mauzoleji izskatās gluži kā miniatūras mājiņas vai garāžas. Šie cilvēki dzīvo kopā ar mirušajiem: sievietes mazgā veļu un izkar to žāvēties, uz prīmusiem gatavo ēst, skraida bērni. Mūs tas šokēja.
Kaira - 1000 minaretu pilsēta
Kaira - Āfrikas galvaspilsēta, svarīga arābu metropole, "1000 minaretu pilsēta" ar 16 miljoniem iedzīvotāju un daudzus tūkstošus gadu ilgu vēsturi.
Pirmais apskates objekts Kairā ir Ēģiptes nacionālais muzejs. Visi autobusi piestāj pie tā. Muzeja dārzā ir liela bronzas statuja ar uzrakstu "Ogusts Mariets 1821 - 1881". Šis cilvēks uzstāja, lai Kairā būtu muzejs, kur glabātos faraonu laika mākslas darbi. Muzeju atklāja 1902.gadā, par muzeja direktoru iecēla eģiptologu Gastonu Maspero. Muzejā ir apmēram 100 zāles.
Muzejā mēs iekļūstam tikai pēc pamatīgas katra tūrista apskates - ar metāla meklētāju un speciālu aparatūru. Foto un filmaparāti jānodod glabāšanai paredzētā telpā. Katra muzeja zālē - relikvijas: 30 Ēģiptes faraonu mūmijas, kara rati no koka, dievu statujas no zelta un ziloņkaula.
Ekspozīcijas kodols ir faraona Tutanhamona kapeņu dārgumi, masīvais zelta zārks, viņa zelta maska. Interesanti ir Tutanhamona mauzolejā atrastie mirušā faraona "ikdienas" aizkapa dzīvei domātie priekšmeti (ēģiptieši ticēja aizkapa dzīvei): trauki, krēsli, gultas, izbraucamie rati. Zeltā mirdz scepteris, zelta spieķis, zelta roku un kāju sprādzes.
Faraona Tutanhamona šķirsts izliets no tīra zelta, sver 220 kilogramus. Brīnišķīgi izstrādātas zelta bruņas, kas ietērpj ķermeņa augšējo daļu, apakšējo sedz divi salikti spārnu pāri, kalti no zelta un dārgakmeņiem, sejas maska smalki izstrādāta. Šis zelta šķirsts noglabāts vēl trīs sarkofāgos no zelta, katram uz vāka attēlota faraona sejas maska.
Pati Tutanhamona mūmija atrodas Karaļu ielejā pie Luksoras. Man patika Tutanhamona ceļojumu gulta. Tā pīta no niedrēm un ir salokāma, varētu lietot vēl tagad. Ar zeltu izrakstītas sandales, no zelta gatavotas rotas- lietu kastītes un greznumlietiņas. Liela skarabeju (vaboles) kaklarota. Tutanhamona sievas smagie auskari ir apbrīnojami zeltkaļu mākslas un gaumes liecinieki. Faraons Tutanhamons miris 18 gadu vecumā. Viņu nogalināja, sitot pa galvu ar smagu priekšmetu. Galvas lūzuma vietas bija saaugušas, par ko liecina rentgena uzņēmums. Tālāk viss kā labā detektīvā: vajadzēja atrast slepkavu. Tutanhamons bija ļoti jauns, viņam vajadzēja gudru padomdevēju. Izvēle krita uz gudro un viltīgo Eije. Ar to Tutanhamons parakstīja sev nāves spriedumu, jo, iecelts par pirmo ministru, Eije netērēja velti laiku un kļuva par vienu no ietekmīgākajiem cilvēkiem valstī. Faraona nāves gadījumā viņš varēja sardzes komandierim pavēlēt, lai viņš piespiež Tutanhamona sievu apprecēties ar Eiji. Ir atrastas atraitnes vēstules, no kurām skaidrs, ka Eije visādi centās piespiest Anhesenamonu kļūt par viņa sievu. Viņa lūdza, lai Eije piešķir kādu no viņa dēliem viņai par vīru. Par to, ka varaskārais Eije tomēr kļuva par senās Ēģiptes valdnieku, liecina gredzens, uz kura iegravēti jaunlaulāto vārdi: "Eije un Anhesenamona".
Piramīdas apaugušas ar mistiskām leģendām
Gizas piramīdu kompleksā līdz mūsdienām saglabājušās 10 akmens piramīdas 50 kvadrātkilometru platībā. Trīs - lielās Gizas piramīdas - kļuvušas par neatņemamu Ēģiptes simbolu un pazīstamākajām celtnēm pasaulē. Tās uzcēla viena faraonu dinastija: vectēvs Heops, tēvs Hefrens, dēls - Mikerins. Pati lielākā - Heopsa piramīda - ir 137 metrus augsta (bija 147 metri, bet tā ir nosēdusies), tās pamats aizņem piecus hektārus lielu laukumu. Visas trīs piramīdas uzceltas tā, lai nākamā būtu zemāka par iepriekšējo. Senajā Ēģiptē svēti godāja vecākus, tādēļ dēls neatļāvās celt savu piramīdu augstāk par to, ko uzcēlis tēvs. Trīs mazās piramīdas ir faraonu sievu apbedījumu vietas.
Var tikai apbrīnot seno ēģiptiešu zināšanas, tehnoloģiju un darba organizāciju. Stāvot blakus šīm varenajām būvēm, rodas šaubas, vai tās patiešām cēluši senie cilvēki. Piramīdas apaugušas ar mistiskām leģendām. Daži cilvēki tic, ka piramīdas cēluši atnācēji no kosmosa, citi, ka tās cēluši atlanti.
Piramīdas bija vai nu faraonu kapi, vai arī to kapakmeņi. Senatnē piramīdām nebija tagad raksturīgo pakāpienu. Tās bija apšūtas ar pulēta kalķakmens blokiem tā, ka piramīdu virsma bija gluda un mirdzēja saulē. Kā liecināja sengrieķu vēsturnieks Hērodots, kurš vēl redzēja tās visā greznumā, atstarpes starp apšuvuma plāksnēm nav bijušas manāmas. Vēlākajos gadsimtos gandrīz visas apšuvuma plāksnes tika noplēstas Kairas mošeju celtniecībai.
Hērodots apraksta, ka pie Heopsa piramīdas strādāja 100 000 cilvēki trīs mēnešus. Kad tie aizgāja bojā, tika sūtīti nākamie 100 000 ēģiptieši. Būve ilgusi 20 gadus.
Zem Gizas piramīdām atklātas milzīgas, pilnīgi neizpētītas pazemes celtnes un tuneļi. Internacionālā pētnieku grupa, kura tās atklāja, uzskata, ka tuneļu tīkls var būt desmitiem kilometru garš. Šis brīnumainais atklājums izdarīts pilnīgi nejauši. Kāds ēģiptiešu arheologs, rokoties kādā no apbedījumiem, nejauši atspiedies pret sienu - tā nobrukusi. Atverē dziļumā atklājās tumšs tunelis. Zinātnieki zina, ka apkārt piramīdām ir gigantiska nekropole, kur apbedīti gan faraonu tuvinieki, gan tie, kuri gadu simtiem atbalstīja viņus.
Ap 300 vietējie un ārzemju arheologi strādā pie pazemes tuneļu kartes veidošanas. Zinātnieki domā, ka pazemē atrodas milzīgs, agrāk nezināms piļu, tempļu, celtņu komplekss. Tas var kļūt par īstu arheoloģijas Meku. Tūristiem šis komplekss varētu būt atvērts jau 2005.gadā - tā optimistiski domā arheologi.
Noslēpumainais piemineklis - Lielā sfinska
Uzlūkojot Gizas piramīdas no skatu laukuma, atcerējos agrāk lasīto - it kā Napoleons Bonaparts pavadījis visu nakti Heopsa piramīdā vientulībā. Pēc tam viņa draugi atzīmēja, ka karavadonis iznācis no piramīdas bāls un uztraukts. Uz jautājumu, kas noticis, viņš atbildējis, ka neviens neticēšot tam, ko viņš redzējis.
Pie Lielās Sfinksas mūs ielenca arābu zēni, piedāvājot dažādus suvenīrus: mazas piramīdiņas, skarabejus un atklātnes. Viens zēns neatlaidīgi man gribēja pārdot akmens piramīdiņu un sauca: "Madam, prezent!" Atbildēju: "Šokran! (paldies) un "Ney, many!", un steidzos prom, lai paspētu iekļūt teritorijā pie Sfinksas - noslēpumainā pieminekļa.
Jau neskaitāmus gadsimtus šī būtne ar cilvēka galvu (it kā ar faraona Hefrena galvu) un lauvas ķermeni sēž Sahāras tuksnesī kā faraonu varenības iemiesojums. Seja ir stipri bojāta, degunam un vaigiem atšķelti lieli gabali. Arī ķermeni laiks nav saudzējis. Sfinksa joprojām klusēdama noraugās no saviem augstumiem uz cilvēku rosīšanos pakājē. Tās garums no priekšķepām līdz astes sākumam ir 57 metri, auss 1,37 metri, seja 2,32 metri. Deguns bijis 1,70 metrus garš. Sfinksa izcirsta no dzeltena smilšakmens.
Kairas vecpilsētā atgriežamies skatīt Citadeli - 1183.gadā pabeigto cietoksni, kura galvenā funkcija bija sargāt no kristiešu iebrucējiem. Apskatījām nozīmīgākos pieminekļus: Solimam Pasha mošeju, Alabastra mošeju, Josefa aku un Al Garohara pili. Atgriezāmies Hurhadā konvoja pavadībā vēlu naktī ar milzums daudz iespaidiem.
Acīm paveras īsts "kolonnu mežs"
Nākamā lielākā ekskursija uz Luksoru arī autobusos un tūristu policijas konvoja pavadībā. Luksoras apskati sākām ar pilsētas centrā Nīlas krastā pirms 3300 gadiem celto templi, veltītu dieviem Amonam un Ra jeb "Dienvidu Amona harēmu". Tas ir 260 metrus garš. Templi sāka celt faraons Amenofiss II, turpināja Tutmoss III, pabeidza Ramzess II. Šis templis ir saistīts ar garu aleju no sfinksām ar aunu galvām. Pie ieejas templī stāv divi kolosi 15,5 metrus augsti no rozā marmora. Caur tiem mēs nokļūstam Ramzesa II pagalmā, kurā ir divu rindu kolonnas. Tad ir Tutmosa III templis ar milzīgu 25 metru kolonādi, kura ieved mūs Amenfisa III pagalmā - un atkal kolonnas. Uz tempļu sienām attēlotas reliģiskas ceremonijas un kauju ainas. Templis ir labi saglabājies.
Apmēram trīs kilometrus no Luksoras tempļa ir Karnakas monumentālais ansamblis.
Šajā ansamblī ir trīs atsevišķi centri. Grandiozākais no tiem - 30 hektāru platībā - un pats senākais ir Fivu Amona svētnīca, kas vislabāk saglabājusies. Lielā tempļa izmēri tiešām grandiozi: zāle 102 metri, platums 53 metri ar 34 kolonnām, kuras ir 23 metrus augstas - īsts "kolonnu mežs". Templī strādājuši 81 322 cilvēki: priesteri, sargi, zemnieki, strādnieki.
Tempļa celtniecībā tika ieguldīti līdzekļi, kurus ieguva no daudzajām provincēm, tirgiem, celtnēm, bagātām trofejām, kuras faraoni saņēma, uzvarot karagājienos.
Karnakas kompleksā ietilpst arī Svētais ezers - 120 metru garumā, pie kura notika nakts ceremonijas. Tagad ezerā atspoguļojas tempļu drupas, kuras vakaros skaisti apgaismotas.
No statujas skan skumja melodija
Braucot uz Karaļu un karalieņu ielejām, apstājāmies pie Memnona kolosiem. Tās ir divas gigantiskas statujas no smilšakmens - 19,5 metrus augstas. Tās ataino uz troņa sēdošus faraonus, rokas uz ceļgaliem.
Bija ievērots, ka katru rītu, kad ausa saule, no statujas atskanēja nesaprotama skumja, bet harmoniska melodija. Šo savādo parādību vēlāk izmantoja grieķu dzejnieki un sacerēja skaistu leģendu. Ka dziedošais akmens ir Memnons - mītiskais dievietes Auroras un Tifona dēls. Tifons bija Ēģiptes un Etipojas valdnieks. Reiz tēvs sūtījis dēlu palīgā trojiešiem, kuri bija grieķu ielenktajā pilsētā. Memnons kļuva slavens, nogalinot kaujā Antilohu, Nestora dēlu, bet tad arī pats gāja bojā no atriebīgā Atillas rokas. Dieviete Aurora ar asarām acīs lūdza visuvareno Jupiteru atdzīvināt viņas dēlu kaut uz vienu mirkli. Katru rītu Aurora ar saviem stariem glāsta dēlu. Viņš atbild sērojošajai mātei ar garu žēlabainu vaidu.
Šai leģendai ir arī īsts pamatojums. Skaņas nāk no gaisa vibrācijām zemes plaisās. Kad pirmie siltie saules stari skar pa nakti atdzisušos akmeņus, tie skan.
Faraoni vēlējās netraucēti atdusēties
Karalienes Hatepsutas - vienīgās Ēģiptes valdnieces templī - viņa pasūtīja monumentālu ansambli, kurā atdusēsies viņas tēvs Tutmoss I un arī pati, un izvēlējās neieņemamu ieleju. Uz skaisto templi veda vairākas terases. Skaists bareljefs attēlo karalienes dzimšanu, bērnību, viņas pārgājienu uz teiksmaino Puntas zemi kaut kur centrālajā Āfrikā, jo ir ziloņkaulā attēloti pērtiķi, žirafes, panteras un dažādi priekšmeti. Vēlāk Hatepsutas templis tika pārvērts par kristiešu klosteri ar nosaukumu "Ziemeļu klosteris", tādēļ netika sagrauts.
Kalnos aiz Luksoras paveras skats uz vairākām ielejām. Pati ievērojamākā ir Karaļu jeb Karaļu apbedījumu ieleja. Faraoni šeit vēlējās netraucēti atdusēties. Karaļu ieleja slēpj dažādus noslēpumus, kas saistīti ar laupīšanām un nakts ielaušanos lāpu gaismā. Nav runa tikai par kapeņu zagļiem, kuri laupīja jau faraonu laikos, lai iegūtu dārglietas, bet arī reliģioziem un uzticīgiem faraonu kalpiem. Viņi domāja, ka viņu kunga miers tiks traucēts, tādēļ mūmiju pārvietoja no vienas kapenes citā. Faraons Ramzess III tika pārapbedīts trīs reizes.
Lai iekļūtu faraona Ramzesa IV apbedījuma vietā, gājām caur klintī cirstu tuneli, kas ir divus metrus plats un trīs metrus augsts. Gludās tuneļa sienas apgleznotas ar ainām no Ramzesa IV dzīves, ēģiptiešu alfabēta zīmēm, griestos attēlota zvaigžņotās debess karte. Lejā tuneļa galā apbedīšanas kamerā (mauzolejā) atrodas granīta zārks. Tam virsū vāks, uz tā guļ faraona akmens skulptūra.
Apskatījām faraonu Ramzesa VI, Ramzesa IX, Amenofisa un Tutanhamona mauzolejus. Tutanhamona sarkofāgu atklāja 1922.gada 4.novembrī anglis Govards Kārters, kuru atbalstīja lords Karnavons. G.Kārters aprakstījis, kā notika izrakumi. Interesantas arī leģendas pat "Faraonu atriebību", par to, ka tika traucēts valdnieku miers, līdz ar to lielākā daļa ekspedīcijas dalībnieku mira pēkšņā nāvē.
Ēst un dzert atļauj lielgabala šāviens
Vakarā atgriezāmies Lukorā. Nīlas krastā skatījāmies saules rietu. Pēkšņi - lielgabala šāviens. Tas atļaujot arābiem - musulmaņiem ēst. Ramadāna laikā viņiem ir jāievēro ticības likums, tas ir, nedrīkst ēst un smēķēt dienā. No rīta atskan šāviens - tad jābeidz ēst. Arī alkoholiskos dzērienus nedrīkst lietot. Veikalos tos pārdod tikai tūristiem.
Ar kuģīti dodamies uz Šarmalšeihu. Tā ir Ēģiptes prezidenta Hosnija Mubaraka iemīļotā atpūtas vieta. Kūrorts ar 180 viesnīcām uzcelts speciāli ārzemju tūristiem tā, lai viņi varētu atpūsties, nesatiekoties ar vietējiem iedzīvotājiem. Viesnīcas nožogotas ar augstām akmens sienām. Pie katras - pludmale un baseins.
Šarmalšeihā izvēlējāmies dažas ekskursijas pa Sinajas pussalu - Izraēlai atkarotu kalnu tuksneša teritoriju. 160 kilometrus no Šarmalšeihas kūrorta atrodas Nuveiba - krāšņs kūrorts, bet ceļš līdz tam interesants, jo ved caur sarkanbrūna akmens tuksnesi ar palmām, beduīnu - vietējo iedzīvotāju - apmetnēm. No Nuveibas devāmies uz Svētās Katrīnas klosteri. Par klostera sākumu var uzzināt no Aleksandrijas patriarha Jevtihija hronikām. Tieši šeit Helēna, imperatora Konstantīna māte, lika uzcelt baznīcu, kas veltīta Svētajai Jaunavai Marijai. 530.gadā imperators Justiniāns pavēlēja šajā vietā uzcelt lielu baziliku, kura vēlāk kļuva par Sv. Katrīnas pareizticīgo klosteri. Tajā apskatījām ļoti bagātu ikonu - svētbilžu kolekciju. Tas ir vienīgais klosteris tagadējās Ēģiptes teritorijā, kas nekad nav cietis vajāšanā. Visi valdnieki: islama dibinātājs Muhameds, turku sultāni, Napoleons Bonaparts ņēma Katrīnas klosteri savā pārraudzībā kā starpreliģisku objektu. Tajā ir saglabājies Degošais ērkšķu krūms, kura liesmā Dievs parādījās Mozum. Uz kalna pravietis Mozus no Dieva saņēmis 10 Bībeles baušļus.
Netālu ir Mozus kalns - 2285 metrus virs jūras līmeņa. Tā ir vieta, kur vienkopus sadzīvo trīs reliģijas. Sinaja kalns ir jūdaisma simbols, tā piekalnē esošais Sv. Katrīnas klosteris simbolizē kristietību, bet mošeja pie klostera - islamu.
Krāsainais kanjons apbur ar daudzkrāsainajām klintīm. Lai izbaudītu šo dabas fenomenu - aizu, mēs gājām kājām caur aizu un pieskārāmies klintīm, aplūkojām krāsu izturību. Neaprakstāma klinšu valoda. Tas jāredz pašiem!
Gribēju doties uz Ēģipti apskatīt unikālas senas civilizācijas pieminekļus, lai apjaustu šīs zemes varenību un sajustu maģisko valdzinājumu, kas to dara neatkārtojamu un nesalīdzināmu ar citām valstīm. Maselama! Uz redzēšanos!
***
Fakti
Ēģiptes Arābu Republika
- Galvaspilsēta: Kaira.
- Valsts iekārta: republika.
- Platība: 1 002 000 km2.
- Iedzīvotāju skaits: 66 050 000.
- Valodas: arābu, nūbiešu, berberu.
- Ticīgie: musulmaņi sunnīti 90 %, kopti.
- Naudas vienība: Ēģiptes mārciņa.

Citu datumu laikraksti

  • Samazinās individuālā darba veicēju skaits

    Alūksnes rajonā pašlaik ir 304 individuālā darba veicēji, no kuriem gandrīz puse savu darbību veic Alūksnē.Alūksnes rajonā pašlaik ir 304 individuālā...

  • Apstiprina pagasta padomes budžetu

    Jaunalūksnes pagasta padomes budžets 2004.gadā būs 287 023 lati, kas ir nedaudz vairāk nekā pērn.Jaunalūksnes pagasta padomes budžets 2004.gadā būs...

  • Palīdz maznodrošinātām ģimenēm

    Šajā gadā pirmā ģimene saņēmusi vienreizēju finansiālu palīdzību no Zviedrijas sabiedriskās organizācijas “Bridge Builder Latvia - Sundsvall”.Šajā...