«Ei, tu, panāc šurp un padod šito!»

Neskrien, nebļaustās. Prot īstajā brīdī pakniksēt, teikt «lūdzu» un «paldies». Mierīgi sēdēt vairākas stundas garā akadēmiskās mūzikas koncertā. Palaist pa priekšu, dot vietu, laipni un cieņpilni atbildēt pieaugušajiem. Daudzi teiktu – labi audzināts un pieklājīgs bērns, kādu mūsdienās bieži nesastapsi. Nebūs melots, jo pieklājība, kas ir nerakstītu uzvedības normu kopums, mainās līdz ar paaudzēm, gadsimtiem, kultūrām, izpratni par ģimenes lomu un savstarpējām attiecībām. Tas, protams, ietekmē arī bērnus, atzīst psiholoģe Aiga Jankevica.


Patērētājs, kas zina
savas tiesības
«Jāsaka, ka pirmkārt mainījies pats cilvēks. Kļuvis vairāk patērētājs. Vairāk pieprasa. Vērsts uz karjeru, ir ambiciozs. Lai gan bieži vien aiz tā slēpj kādus kompleksus, cilvēks palicis arī sociāli pašapzinīgāks. Zina savas tiesības. Šajā sabiedrībā tas noteikti ir vairāk raksturīgs nekā padomju laikā, kad visiem bija mute ciet un mugura noliekta,» psiholoģe min uzvedību veidojošos faktorus. Taču galvenais, kas mūsdienās raksturo pieklājības «rāmi», ir katra vērtību sistēma. Tieši no tās izriet, vai vecāki savām atvasēm izvirzīs kādas pieklājības prasības, viņa piebilst.
«Piemēram, kāpēc tu ej uz koncertu kopā ar bērnu? Vai vēlies tajā būt viņa vai sevis dēļ? Kādus akcentus saliec? Iespējams, tā ir tava vienīgā iespēja izrauties no mājām. Tāpēc tu sēdi, kāju pār kāju pārlikusi, pļāpā ar draudzenēm, un tevi īpaši neinteresē, ka mazais priekšā jau rausta mikrofona vadus,» raksturo Aiga, pievērsdamās vienam no «spoguļiem», kurā skaidri redzami gan pieaugušā, gan bērna uzvedības motīvi.

Jāskatās un jāklausās
kopā ar bērnu
Tieši publiskā vide parasti ir tā, kura atklāj, kā mazais cilvēciņš apguvis pieklājības normas un vai vecāki viņam tās vispār mācījuši. Īpaši jūtīgs šis jautājums kļūst gadījumos, kad pasākumā, piemēram, koncertā vai teātra izrādē satiekas apmeklētāju tiesības to mierīgi baudīt un vecāku tiesības tajā piedalīties kopā savām atvasītēm.
«Ejot uz šādu pasākumu, vecāki ir līdzatbildīgi. Tāpēc ir ļoti svarīgi pārdomāt, vai viņi tiks ar savu atvasi galā. Vai viņš spēs koncentrēties un nosēdēt, kāds ir bērna veselības stāvoklis. Būtiski arī izprast vecumposma īpatnības. Piemēram, pirmsskolas vecuma bērnam raksturīgi, ka jāskatās kopā ar bērnu un klusiņām jākomentē notiekošā darbība. Tad, visticamāk, nebūs nekāda saķeršanās par uzvedību. Taču nevar gribēt, lai brīvdabas izrādē mazais mierīgi sēdētu un skatītos leļļu teātri, bet mamma tajā laikā pļāpā pa mobilo tālruni,» tēlo A.Jankevica.
Psiholoģe pārliecināta, ka nekāds vecums nav šķērslis, lai bērnu iepazīstinātu ar kultūras dzīvi. Varbūt trīsgadnieku nevajadzētu vest uz Mocarta Rekviēmu kora izpildījumā bez «kustīgām» bildēm. Taču katrā mākslas žanrā var atrast iespējas, kas vērs mazuļa apvārsni un vienlaikus viņu audzinās.
«Bērns mācās, kā attiecīgā vidē uzvesties – pasākums sākas, kādā brīdī nodziest gaismas, jāpaliek klusu, pēc katra priekšnesuma jāaplaudē. Tie ir nerakstītie likumi, kurus mazais apgūst, iedams sabiedrībā, nevis sēžot mājās. Vecāki var čukstēt viņam austiņā – tā ir vijole, tas diriģents, tagad skan priecīga mūzika, bet tā ir bēdīga,» iesaka psiholoģe.

Uzrunāt uz “tu” vai “jūs”?
Taču pirmkārt pieklājības mācība sākas mājās teju līdz ar bērna piedzimšanu. «Tikai ģimenē mazais apgūst, ka ir tādi vārdi kā «lūdzu» un «paldies» un ko tie nozīmē. Varbūt bērns vēl nav iemācījies runāt, bet jau prot «pā!» un «ū!». Tas ir pats sākumiņš. Ne jau izruna ir svarīgākā, bet intonācija un brīdis, kad to teikt,» mammas un tētus pēc iespējas biežāk lietot šīs pieklājības frāzes mudina A.Jankevica.
Tas pats attiecas uz «labdien» un «uz redzēšanos» jeb vienkāršāk – «atā». «Vecāki ir pirmie, kas pasaka šos vārdus. Tā bērnam rodas pieredze. Jāņem gan vērā, lai arī mazais ātri apgūst šīs frāzes un četros piecos gados droši tās lieto, daudzi aptuveni sešarpus līdz deviņu gadu vecumā sāk kautrēties un slēpties aiz pieaugušo muguras. Tāpēc nevajadzētu bērnu kaunināt vai piespiest sveicināties. Viņš pāraugs šim vecumposmam, un atkal viss būs kārtībā,» iedrošina Aiga.
Tomēr šāds mācīšanas princips īsti nederēs, lai bērnā ieaudzinātu saprašanu, kuru pieaugušo uzrunāt uz “tu” vai “jūs”. «Uzrunāt uz “tu” un saukt vārdā ļoti piedien  pirmsskolas vecumā, kad bērns un pieaugušais ir rotaļu partneri. Tas diezgan strauji sāk mainīties, aizejot uz skolu. Varbūt bērns vēl kādu laiku uz “tu” uzrunās savu klases audzinātāju, bet citus skolotājus uz “jūs”. Arī mēs, pieaugušie, bieži vien tajā taustāmies. Tāpēc nedomāju, ka mazajam to var iemācīt. Viņam pašam jāatrod līdzsvars,» spriež psiholoģe. Viņa piebilst, ka «tu» vai «jūs» uzrunas veids automātiski neliecina par cieņu vai necieņu. Pieaugušais to arī nevar pieprasīt no bērna, jo cieņa ar savu rīcību jānopelnī pašam!

«Lāča pakalpojums»
dēliem
Liela nozīme pieklājīgas uzvedības veidošanā ir arī dzimumaudzināšanai, turpina  speciāliste. «Patlaban sabiedrībā ļoti devalvējusies izpratne, ko nozīmē vīrišķīga, džentlmeniska rīcība. Puika to, kā jāuzvedas vīrietim, mācās no sava vīrieša – tēta, vectēva, lielākā brāļa, skolotāja. Taču vīrieša loma mūsdienu sabiedrībā ir  mainījusies,» spriež A.Jankevica. Viņa novērojusi, ka bieži «lāča pakalpojumu» saviem dēliem, tos pārāk saudzējot, neapgrūtinot un aizstāvot, izdara pašas mammas – lai tā tante stāv autobusā, apkrāvusies ar somām. Manam bērnam galu galā arī ir tiesības sēdēt!
«Mēs pašas labprātīgi uzkraujam sev visas nastas, stiepjam tās un brēcam, ka neviens mums nepalīdz! Nedodam saviem dēliem pastumt iepirkuma ratus vai panest maisiņu ar četriem āboliem. Nemudinām darīt ko džentelmenisku – palaist meitenes pa priekšu, dot vietu vecākām sievietēm, atvērt mammai durvis,» secina Aiga, aicinot mainīt šo lietu kārtību. Lai sabiedrība kopumā kļūtu laipnāka, iecietīgāka un pieklājīgāka.

Citu datumu laikraksti

  • Muzeju nakts - arī teātrī

    Rīt no pulksten 19.00 līdz 1.00 Valmieras Drāmas teātrī notiks Muzeju nakts pasākumi, kuros tiks apspēlēta gaismas tēma par godu modernizētajai un...

  • Būs dažādas nometnes

    Alūksnes Bērnu un jauniešu centrs šovasar rīko vairākas interesantas nometnes bērniem un jauniešiem. No 3. līdz 7.jūnijam notiks dienas nometne...

  • Gūst panākumus

    O.Vācieša Gaujienas vidusskolas 8.klases skolnieces Krista Ķelpa un Lelde Stūrīte Monreālas Latviešu sabiedrības centra vēstures konkursā “Lietas –...

  • Alūksne īsumā

    Alūksne 9.maijā 14.40 pa Rīgas ielu velosipēdu 1,58 promiļu reibumā vadījis 1964.gadā dzimis Ziemera iedzīvotājs. Alūksne 9.maijā 23.00 Valkas...

  • Afiša

    10.maijā 16.00 Gaujienas tautas namā - Māmiņdienai veltīts koncerts „Māmiņ, zelta pasaulīt...”. 10.maijā D. Ozoliņa Apes vidusskolā - Mātes dienai...

  • Zolītē dominē alūksnieši

    Aizvadīts kārtējais Gulbenes pilsētas atklātais zolītes čempionāts. Šajā reizē piedalījās 30 zolītes meistari no 12 pašvaldībām. Sacensībās dominēja...

  • Startē Lietuvas motokrosā

    Samanta Josta startējusi Lietuvas motokrosa čempionāta pirmajā posmā. Pirmajā dienā startējot kopā ar puišiem 125 kubikcentimetru klasē, S.Josta...