Eiro Latvijā ieviesīs 2008.gadā

Eiropas Savienības vienotā valūta - eiro - ir ieviesta lielākajā daļā ES dalībvalstu, kuras īsuma labad saucam par eiro zonu, juridiski precīzi - par Ekonomisko un monetāro savienību.

Eiropas Savienības (ES) vienotā valūta - eiro - ir ieviesta lielākajā daļā ES dalībvalstu, kuras īsuma labad saucam par eiro zonu, juridiski precīzi - par Ekonomisko un monetāro savienību (EMS).
Ārpus šīs sadarbības pagaidām ir trīs ES valstis - Lielbritānija, Dānija un Zviedrija. Bezskaidras naudas veidā kopīgo valūtu ieviesa 1999.gada 1.janvārī. Vēl pēc trim gadiem - 2002. gada 1. janvārī - eiro zonā apgrozībā laida eiro skaidro naudu, tā pakāpeniski aizvietoja nacionālās naudas vienības.
Eiro ir septiņi papīra naudas zīmju nomināli - 5, 10, 20, 50, 100, 200 un 500 eiro (saīsināti - EUR). Banknotēm ir vienots dizains visās eiro zonas valstīs. Banknošu priekšpusē jeb aversā attēlotie arhitektūras elementi - logi un durvis - simbolizē brīvību un atvērtību. Naudas zīmju aizmugurē jeb reversā attēlotie tilti ir cilvēku sadarbības simbols ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē. Uz banknotēm attēlota arī Eiropas karte un Eiropas karogs. Eiro banknošu dizaina autors ir austriešu mākslinieks Roberts Kalina. Apgrozībā laistas arī astoņas dažādas eiro un centu monētas - 1 un 2 eiro un 1, 2, 5, 10, 20 un 50 centi. Uz monētām katra eiro zonas valsts kaļ pašas izraudzītu simboliku: visu astoņu nominālu monētu aizmugures jeb reversa zīmējums katrā eiro zonas valstī ir atšķirīgs, bet monētu priekšpuse visās eiro zonas valstīs ir vienāda. Eiro un centu monētu vienādajā pusē vienā no trim dažādiem veidiem attēlotas ES kartes aprises, ko ieskauj 12 ES simbolizējošas zvaigznes. Monētu kopējo dizainu izstrādāja beļģu mākslinieks Luks Luikss.
Ja iedzīvotāju balsojums referendumā būs pozitīvs, Latvija pēc pievienošanās Ekonomiskajai un monetārajai savienībai kals monētas ar nacionālo reversa dizainu. Lai izvēlētos piemērotus simbolus eiro un eiro centu monētu dizainam, Latvijas Banka plāno rīkot ideju konkursu, kurā varēs piedalīties ikviens valsts iedzīvotājs.
Ja Latvija referendumā šā gada 20.septembrī nobalsos par iestāšanos Eiropas Savienībā, lata piesaiste eiro varētu notikt 2005.gada 1.janvārī.

Citu datumu laikraksti

  • Gredzens

    - Viesības nebija pārāk lielas: Kazimira meita ar vīru un bērniem, viņa sievas Baibas māsas ģimene, un tuvākie kaimiņi - mēs ar Žani un Ludvigs.5. -...

  • Latvijai jāgatavojas “paņemt” ES naudu

    Eiropas Savienības struktūrfondi un to piedāvātās finansiālās iespējas Latvijai ir viens no biežāk pieminētajiem ieguvumiem no Latvijas iestāšanās...

  • Strādās, līdz kāds alūksnietis kļūs par olimpieti

    Augustā Alūksnes bērnu un jaunatnes sporta skolas vieglatlētikas treneris Ilgvars Vaskis svinēja 60 gadu dzimšanas dienu un 35. jubileju kā sporta...

  • Gredzens

    - Nē. - Dikti šaubos, ka tu pats patronas nopirki ieroču veikalā.4. - Nē. - Dikti šaubos, ka tu pats patronas nopirki ieroču veikalā. - Kā tad!...

  • Piedāvā dažādus kultūras un izklaides pasākumus

    Bānītim - 100. 2003.gada 6.septembra svētku programma: "Tingeltangelis ap bānīti 100 gadu garumā" Gulbenes stacijā.Bānītim - 100 Bānītim - 100....

  • Pēc sēņošanas var gatavot “Gaiļaseksti”

    Šis ir sēņu gads. Tas ir skaidrs ne tikai tiem, kas ar groziem dodas pēc minerālvielām bagātas pārtikas pusdienām un ziemas krājumiem.Šis ir sēņu...

  • Atvadvārdi Marutai

    No mums aizgājis Latvijas Multiplās sklerozes asociācijas Alūksnes nodaļas gaišākais cilvēks - Maruta Zvaigzne.No mums aizgājis Latvijas Multiplās...

  • Gredzens

    Guntis, acis nodūris, ar dakšiņu no šķīvja lasīja gailenītes, visas mīkstās bekas tika pagrūstas maliņā, tās viņam riebās. Vecāku strīds puiku...

  • Šurp grāmatas, uz skolu...

    Kamēr Latvijā bērni vēl bauda vasaras brīvdienas un uz skolu pošas 1.septembrī, citviet Eiropā skolas gads jau rit pilnā sparā.Kamēr Latvijā bērni...