Eiropa mūs nesapratīs

Jā, nesapratīs. Un ne jau tāpēc, ka gribam, lai mūsu deputāti tāpat kā Anglijā, Vācijā un Zviedrijā prastu labi runāt valsts valodā.

Jā, nesapratīs. Un ne jau tāpēc, ka gribam, lai mūsu deputāti tāpat kā Anglijā, Vācijā un Zviedrijā prastu labi runāt valsts valodā. Tajās tā nekad nav bijusi bārenītes lomā un apdraudēta. Latvijas lielākajās pilsētās zib uzraksti svešvalodās un vairāk dzird runājam krieviski.
1997.gada pavasarī līksmojām, ka beidzot ir pieņemts Valsts valodas likums. Bet jau septembrī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) misija sāka maratondebates par likuma normām, lai gan bija solījusi Valodas likumam nekādas prasības neizvirzīt. "Manis ierosinātajām izmaiņām Saeimas Vēlēšanu likumā nav nekāda sakara ar kaut kādām iespējamām izmaiņām valsts valodas statusā," apgalvo Valsts prezidente Vaira Vīķe - Freiberga. Premjers Andris Bērziņš atzīst, ka prasība deputātiem runāt un rakstīt latviski "nestrādā". Tomēr tā vietā, lai panāktu likuma normu darbību, ir ar mieru piekāpties, lai Latviju uzņemtu Eiropas Savienībā un NATO. Visas cerības nosargāt latviešu valodas statusu liktas uz Māras Zālītes vadīto Valsts valodas komisiju. "Domāju, ka komisiju dibina tikai tādēļ, lai nomierinātu to ļaužu prātus, kas uzskata, ka latviešu valoda ir apdraudēta," secina Saeimas frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" vadītājs Jānis Jurkāns.
Interesanti, ka grozījumus Vēlēšanu likumā atbalsta ārzemēs dzīvojušie latvieši. "Lauku Avīzē" publicētas Leona Taivana atziņas, ka Latvijā iztiek bez latviešiem. Var piekrist, ka ir jāmācās ne tikai angļu, bet arī krievu valoda. Un diez vai kāds ir pret tās apguvi. Tomēr nevienas citas valodas lietošana nedrīkst aizstāt valsts valodu. Dzejnieks Anšlavs Eglītis ir pārliecināts, ka nevajag piekāpties un dot atlaides cittautiešiem. "Pirmkārt, latviešu valodai cienīgu statusu ir jānodrošina skolās. To uzdevums ir ne tikai iemācīt valodu, bet arī cieņu pret to," uzsver A.Eglītis. Statistika liecina, ka 42 procenti krievu skolu 9.klašu audzēkņu neprot runāt latviski. Privātajās biznesa struktūrās maz dzird runājam valsts valodā, un to arī neprasa.
Līdzšinējā valsts politika īstenībā bijusi bezjēdzīga piekāpšanās un pieglaimošanās Eiropas Savienības prasībām. Soli pa solim atkāpjamies no tā, kas mums ir būtiski svarīgs, nozīmīgs un dārgs. Jā, pasaule globalizējas un valsts robežām nav vairs tādas nozīmes kā agrāk. Bet identitāti saglabāt var tikai ar stingru mugurkaulu.
Latvija ir valsts Eiropā ar vislielāko cittautiešu skaitu. Tāpēc tai nevar būt tādas pašas prasības kā citām. L.Taivans ironizē, ka gribam Eiropā "iebraukt ar dainu skapi pa priekšu". Tas nozīmē, ka arī šajā valstu savienībā mūsu tautas garamantas nevienu sevišķi neinteresē. Bet nedrīkst materiālo labumu un drošības vārdā atteikties no latvisko vērtību apziņas. Tā var pārdot ne tikai savu valodu.

Citu datumu laikraksti

  • Afiša

    25.janvārī pulksten 23.00 Alūksnē atpūtas klubā "Jolanta" dejas kopā ar DJ Juri.25.janvārī pulksten 23.00 Alūksnē atpūtas klubā "Jolanta" dejas kopā...

  • Dzīvnieks mums līdzās pilsētā

    Uz veterinārajām aptiekām iet ne tikai iepirkties. Daudzi te meklē un atrod padomu.Uz veterinārajām aptiekām iet ne tikai iepirkties. Daudzi te meklē...

  • Mēs par Prūsi

    Svētdien priecīgākā ziņa Latvijas sporta līdzjutējiem bija tā, ka Sandis Prūsis tomēr startēs Soltleiksitijas olimpiskajās spēlēs.Svētdien priecīgākā...

  • Viesojas televīzijas žurnālists

    Vakar, 21.janvārī, Pededzes pagastā viesojās Latvijas Televīzijas lauku žurnālists Jānis Dimants, lai filmētu materiālu kārtējai pierobežas...

  • Ir vērienīgākie trušu audzētāji valstī

    Zemnieku saimniecība "Sveķi" Bērzaunes pagastā pērn decembrī pabeidza jaunās trušu fermas celtniecību.Zemnieku saimniecība "Sveķi" Bērzaunes pagastā...

  • Nevajag pārdot zemi ārzemniekiem

    Vairāku lauksaimniecības organizāciju pārstāvji izveidojuši darba grupu cīņai pret brīvo zemes tirgu.Vairāku lauksaimniecības organizāciju pārstāvji...

  • Ziemā ieraugāms bagātīgs rudens

    Kārķu pamatskolas ģeogrāfijas skolotājs Jānis Jūgs kopš 1983.gada decembra pastāvīgi pieraksta novērotos laika apstākļus.Kārķu pamatskolas...

  • Stāsts par Liela Cilvēka lielu Nelaimi

    Stāsts par Antru Liedskalniņu nav tikai par ziediem un mīlestību, jo ziedi aug melnā, trūdiem bagātā zemē un šī zeme ir rūpīgi jāravē, citādi nezāles...

  • Izmanto savas tiesības!

    "Ko ceļu policists drīkst pieprasīt uzrādīt, kad mani ir apturējis uz ielas? Reizēm prasa aptieciņu, trijstūri un ugunsdzēšamo aparātu," jautā...