Eiropas naudas veiksmīga apgūšana ir atkarīga no visu kopdarbības

Par mūsu valsts attīstības nozīmīgāko brīdi pēdējā desmitgadē gan prese, gan televīzija un radio runā daudz un katru dienu.

Par mūsu valsts attīstības nozīmīgāko brīdi pēdējā desmitgadē gan prese, gan televīzija un radio runā daudz un katru dienu.
Taču nereti aiz skaļajiem vārdiem netiek paskaidrots, kas tieši un cik daudz būtu jādara, lai pirms referenduma un vēlāk solītie "Eiropas labumi" finansējuma vai citādas palīdzības veidā mums tiešām būtu sasniedzami.
Visbiežāk tiek pieminēts milzīgais finansējums, kuru Latvija un Latvijas ražotāji var saņemt tieši zemkopības nozarē. Tas, protams, ir taisnība, jo teorētiski pieejami ir patiešām lieli resursi. Taču noteikti jāatceras, ka šos resursus spēsim apgūt vien kopīgi darbojoties un izpildot vairākas, bieži vien ļoti sarežģītas Briseles prasības. Tā teikt, lai Briseles "birokrāti", piešķirot Latvijai naudu, zinātu, ka tā neaiziet neceļos.
Protams, Eiropas nauda no gaisa nekritīs - būs jāievēro gan pieteikšanās termiņi, gan dokumentu iesniegšanas grafiki. Nenoliedzami, esmu gandarīts, ka pēdējā pusotra gada laikā ir izdevies nodrošināt normālu administrēšanas sistēmas funkcionēšanu, kas automātiski iespaido iesniegto projektu daudzumu.
Kā īpaši pozitīvu piemēru var minēt SAPARD projektu iesniegšanu, kur zemnieku un lauku uzņēmēju aktivitāte pārsniedza gaidīto. Tālab vajadzēja meklēt papildu finansējumu, kas tika atrasts. Taču šīs, protams, ir patīkamās rūpes. Jauno Eiropas Savienības dalībvalstij saistošo dokumentu būs daudz vairāk un ievērojami sarežģītāki, tādēļ es saskatu nopietnas problēmas, kuras visiem jārisina kopīgi.
Lai maksimāli veiksmīgi varētu nodrošināt lauku reģionu iedzīvotāju, zemes īpašnieku un uzņēmēju atbalsta programmu funkcionēšanu, vispirms būs vajadzīgs "cilvēciskais faktors". Proti, savstarpēja izpratne un iecietība. Jaunos apstākļos pirmo reizi nonākuši ne tikai lauksaimnieki, bet arī Zemkopības ministrijas dienestu darbinieki. Arī viņiem darbs ar jaunajiem noteikumiem, dokumentiem un instrukcijām būs pirmo reizi, arī viņiem nepieciešams mācīties.
Nenoliedzami, var gadīties kļūdas, jo no tām nav pasargāts neviens, tādēļ gribētu aicināt lauksaimniekus uz savstarpēju sadarbību, kopīgi mācoties un atbalstot citam citu. Tēlaini izsakoties, mēs esam vienā laivā un cīnāmies par vieniem un tiem pašiem uzdevumiem - lai Latvijas lauksaimnieki iegūtu maksimāli iespējamo Eiropas finansējumu.
Ministrijā esam pārliecinājušies, ka vislielākās problēmas gan SAPARD, gan citu programmu apgūšanai rada informācijas trūkums. Nenoliedzami, šādas problēmas būs arī tagad. Zemkopības ministrijā ir domāts par vairākām nopietnām informēšanas kampaņām - viena no tām ir saistīta arī ar rajonu preses iesaistīšanu iedzīvotāju informēšanā.
Rajonu laikrakstos jau publicējām informāciju par to, kur nepieciešams doties lauksaimniekiem, lai varētu pretendēt uz Eiropas finansējumu. Iesaku visiem iepazīties ar šo informāciju, jo tajā ir maksimāli aptverta visa koordinējošā informācija. Protams, vispilnīgākās ziņas gan par vienotajiem platību maksājumiem, gan struktūrfondiem, gan citām finansējuma programmām ir katra rajona Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē un lauksaimniecības konsultāciju birojā. Ir izdotas nelielas skaidrojošās informācijas rokasgrāmatas. Ministrijā organizē sim seminārus lauksaimniekiem, skaidrosim dažkārt ļoti komplicētos Eiropas noteikumus. Visu informāciju nodosim arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomei.
Jautājumus var uzdot gan pa Zemkopības ministrijas, gan Lauku atbalsta dienesta "karsto telefonu".
Varu piebilst vien to - šis darbs būs efektīgs tikai tad, ja arī paši lauksaimnieki izrādīs aktivitāti, cenšoties paši iegūt nepieciešamās ziņas. Novēlu veiksmīgu sadarbību un visu pieejamo iespēju izmantošanu! Zemkopības ministrijas speciālisti, protams, gaidīs arī jūsu ieteikumus, lai sadarbība veidotos efektīgāk.

Citu datumu laikraksti

  • Nepaliek tikai savā lauku sētā

    Lāčplēšu mājas saimnieci Ritu Gorbāni, bijušo kolhoza “Umara” lopkopības speciālisti, satiekam pagalmā.Lāčplēšu mājas saimnieci Ritu Gorbāni, bijušo...

  • Kazai Mušai piedzimst četrīši

    Inresesants un visai negaidīts notikums pārsteidzis “Sprekstu” mājas saimieci Ināru Ķeseli. Viņas četrgadīgajai kazai Mušai 27.martā piedzimuši...

  • Katrs saimnieks pēc savām iespējām

    Pārmaiņas valstī vairāk vai mazāk skārušas katru pagastu un tā cilvēkus. Noteikušas likteņus, ražošanas iespējas, ievilkušas vaibstus katrā lauku...

  • Dejotāji sadanco Apes arodvidusskolā

    28. aprīlī Apes arodvidusskolā uz kopīgu draudzības vakaru sanāca ne tikai pašu skolas dejotāji, bet arī viesi no citām arodvidusskolām.28. aprīlī...

  • Robežpārejas punktā darbs nav mainījies

    Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes priekšnieks Vladislavs Skromāns apgalvo, ka Pededzes robežpārejas punktā darbs rit ierastajā ritmā, lai gan...

  • Virešu pagastā ir trakumsērgas karantīna

    Divus mēnešus līdz jūnija beigām Virešu pagastā spēkā ir trakumsērgas karantīna.Divus mēnešus līdz jūnija beigām Virešu pagastā spēkā ir trakumsērgas...