Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Eiropas Savienībā vēlas stiprināt kristīgās vērtības

Ar Polijas katoļu baznīcas un tautieša - Romas pāvesta Jāņa Pāvila II svētību lielākās (gandrīz 40 miljoni iedzīvotāju) Eiropas Savienības kandidātvalsts iedzīvotāji referendumā teikuši "tak", kas poļu valodā nozīmē "jā", iestājai savienībā.

Ar Polijas katoļu baznīcas un tautieša - Romas pāvesta Jāņa Pāvila II svētību lielākās (gandrīz 40 miljoni iedzīvotāju) Eiropas Savienības(ES) kandidātvalsts iedzīvotāji referendumā teikuši "tak", kas poļu valodā nozīmē "jā", iestājai savienībā.
Referendumā piedalījās 58,9 procenti balsstiesīgo iedzīvotāju, un 77,5 procenti no viņiem nobalsoja "par". Pirmo reizi poļi varēja balsot divas dienas, bet tikai otrās dienas - Vasarsvētku - vakarā pēc mises tika sasniegts vēlētāju kvorums - vairāk nekā puse no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Baznīcās saīsināja mises, lai līdz pulksten 20.00 cilvēki paspētu nokļūt vēlēšanu iecirkņos.
Baznīca iesaistās aģitācijas kampaņā
Polijas katoļu baznīcas bīskaps Ādams Šulcs preses konferencē Latvijas žurnālistiem uzsvēra, ka Eiropas Savienība nav tikai politiska un saimnieciska valstu apvienība, tāpēc baznīcai ir jārūpējas, lai ES konstitūcijā iekļautu kristīgas vērtības: prasību nodrošināt dzīvības garantijas, kas būtībā ir abortu aizliegums, kā arī paredzēt ģimenes lomas stiprināšanu sabiedrībā un ierobežot laulību šķiršanu. Oficiālā katoļu baznīcas pārstāvniecība sagatavoja aicinājumu piedalīties referendumā, ko nolasīja baznīcās. Tajā nebija norādīts balsot "tak", bet aicinājums "pieņemt pareizo lēmumu". Tomēr Jāņa Pāvila II izteikums, ka "Polija ir vajadzīga Eiropai un Eiropa - Polijai", ir skaidra norāde, kā jābalso.
Pretēji tai daudzi garīdznieki, ņemot vērā draudzes locekļu vairākuma nostāju, mudināja balsot pret ES. Varšavas vecpilsētā sastaptā mūķene uz jautājumu par viņas izvēli atbildēja izvairīgi, jo ne visi atklāti ignorēja oficiālās baznīcas norādi. Ā.Šulcs neizteicās, vai ir pieļaujama mācītāju nostāja "pret". Viņš teica, ka "tā nevajadzētu būt".
Atklātu kampaņu pret ES izvērsa kristīgais radio "Maryja". To atbalstīja daudzi Austrumpolijā, kas ir ekonomiski vāji attīstīts reģions. Valstī 41,1 procents iedzīvotāju nepiedalījās referendumā. Aktivitāte parlamenta un pašvaldību vēlēšanās nesasniedz pat 50 procentus, tomēr nevar ignorēt, ka tā ir liela daļa.
Pretrunīgi vērtē propagandas kampaņu
"Poļi ir spītīgi. Viņi nebalso par to, par ko aicina. Tās ir piecdesmito un sešdesmito gadu propagandas sekas. Galvenais ir panākt, lai cilvēki ietu balsot," atzīst bīskaps Ā. Šulcs. Lai rosinātu doties uz vēlēšanu iecirkņiem, nevis izbraukumos zaļumos vai strādāt dārzos, Polijas televīzija laika ziņās prognozēja nelabvēlīgus laika apstākļus referenduma dienās. Tomēr tās bija saulainas un siltas. "Polijā reklāmas un propagandas kampaņa bija uzsākta pirms gada. Visos televīzijas kanālos ik pēc trim stundām piecas minūtes vienkārši un saprotami stāstīja par Eiropas Savienību. Bija konkursi skatītājiem, varēja saņemt balvas. Radio bieži varēja dzirdēt populāru cilvēku viedokļus. Visās avīzēs bija pielikumi, iedzīvotāju pastkastēs bija vairāki bezmaksas bukleti ar informāciju par pozitīvo un trūkumiem, iekļaujoties savienībā," pauž Latvijas vēstnieks Polijā Uldis Vītoliņš. Viņš saņēma pat īsziņu mobilajā telefonā: "Tiksimies 7. vai 8.jūnijā!", kas atgādināja doties uz vēlēšanu iecirkni. Uz ielām bija redzami plakāti ar Polijas prezidenta Aleksandra Kvasņevska sievas Jolantas un citu pazīstamu cilvēku attēliem.
Starp daudzajiem "par" aģitācijas plakātiem ar izdomu izcēlās "pret". Pie Lepenas vēlēšanu iecirkņa, kur balsot varēja doties apmēram 700 apkārtējie iedzīvotāji, bija plakāts ar desu, ES zvaigznēm, kas mijas ar PSRS sirpi un āmuru. Uz tā varēja lasīt: " Tauta ir kāra uz delikatesēm. Kad tās nogaršos, tad nožēlos!"
U.Vītoliņš atzīst, ka Latvijā propagandas kampaņa par iestāšanos ES ir stipri novēlota. Turklāt jāņem vērā, ka šeit nav tik organizēta spēka kā Polijas katoļu baznīca ar Romas pāvestu. Opozicionāri Polijas valdībā uzskata, ka reklāma ir bijusi formāla un vienpusēja, jo neļāva iepazīties ar dažādiem viedokļiem. Tā bijusi arī "pārāk stīva", jo runāja par abstraktiem jautājumiem, piemēram, par piena kvotām, tāpēc daudziem tas neko nedeva. Varšavas un Lodzas ielās aptaujātie iedzīvotāji atzina, ka reklāmas kampaņa viņus maz ietekmējusi.
Balso mazbērnu un attīstības vārdā
"Esmu eiropietis un gribu piederēt savienībai, tāpēc balsoju "par". Manas dzīves laikā droši vien nekas daudz nemainīsies, bet es domāju par savu dēlu Jēkabu," apgalvo lodzietis Tomašs. Arī Jans balsoja "tak", domājot par mazmeitu. Bet ārsts Mariušs nepiedalījās referendumā, jo viņam nav pieņemama Polijas ieiešana Eiropā "uz ceļiem, lūdzoties". Viņam esot vienaldzīgi balsošanas rezultāti. Pensionāre Vislava (70 gadi) ir "pret", jo paziņas Francijā, Holandē un citās ES valstīs stāsta - produkti un preces tur ir vairākas reizes dārgāki nekā Polijā. Vecāka gadagājuma cilvēki daudzi ir "pret". Galvenie argumenti: bezdarba pieaugums, mazo un vidējo uzņēmēju nespēja konkurēt, plaša patēriņa preču cenu palielināšanās - vidēji par 30 procentiem, lauku iedzīvotāju dzīves līmeņa pazemināšanās un nacionālās identitātes zaudēšana.
Lodzas universitātes jurisprudences studente atbalsta Polijas iestāšanos ES, jo zina, ka jauniešiem būs vairāk iespēju mācīties un strādāt. Inženieris Jaroslavs no Varšavas saka: "Kopš Polija bija saistīta ar komunistisko Krieviju, tā vienmēr ir tiekusies uz Rietumiem. Sākumā man bija vairāki neskaidri jautājumi, jo reklāma bija virspusēja. Pats interesējos un guvu pārliecību balsot "tak"." Jaroslavs domā, ka arī vairums Latvijas iedzīvotāju referendumā balsos par iestāju ES. Viņš pieļauj, ka mūsu valstī būs grūtāk saglabāt kristīgās un garīgās vērtības, jo nav tik liela baznīcas ietekme kā Polijā.
Bijušais iekšlietu ministrs Antonijs Macerēvičs uzskata, ka Polijai ir jābūt vienlīdzīgai ar citām ES valstīm. Lodzas pilsētas mērs Ježi Kropivņickis atzīst, ka savienība piedāvā "sliktus noteikumus", tomēr dod lielas iespējas. Varēs saņemt dotācijas, kas veicinās attīstību. Pretējā gadījumā "visu vajadzēs sasniegt pašu spēkiem".

Citu datumu laikraksti

  • Upe

    - Saimniec, ka tik mēs neiedzīvojamies nelaimē! - Anda sabiedēta teic, ienākusi kambarī. - Par ko tā?15. - Saimniec, ka tik mēs neiedzīvojamies...

  • Bez vīzas uz Serbiju un Melnkalni

    31.maijā ir stājies spēkā vienpusējs bezvīzu režīms ar Serbiju un Melnkalni.31.maijā ir stājies spēkā vienpusējs bezvīzu režīms ar Serbiju un...

  • Izmaiņas tehniskās apskates kārtībā kravas automobiļiem un autobusiem

    No 1.jūlija mainīs kārtību, kādā jāveic periodisko valsts tehnisko apskati kravas automobiļiem ar pilno masu virs 16 000 kilogramiem, piekabēm un...

  • ES un TU

    Sveiki, lasītāj! Tas, ko tu tagad turi rokās, nav kārtējais reklāmas pielikums vai politiskās partijas uzsaukums.Sveiki, lasītāj! Tas, ko tu tagad...

  • Noslēdzas dārzu stādīšanas akcija Latvijā

    Maija beigās Salacgrīvā ar politiķu, ekspertu ES jautājumos, pašvaldības pārstāvju, vietējo iedzīvotāju, kā arī pūtēju orķestra dalību noslēdzās...

  • Latvijas izglītība nepaliks nomaļus

    ES ir tepat mums blakus, un to mēs ikdienā izjūtam uz katra soļa: vides standartu piemērošanā, kvalitatīvākas pārvaldes ieviešanā, lauksaimniecības...

  • Mīts: Eiropas Savienībā nosaka garāku darba laiku

    - Eiropas Savienībā Darba laika direktīvā ir noteikts lielāks stundu skaits nekā Latvijas Darba likumā. Tas taču nozīmē, ka pēc pievienošanās Eiropas...

  • Piedāvā pasākumus dažādām gaumēm

    Piemiņas pasākumi. 14.jūnijā pulksten 10.00 Alūksnē Komunistiskā genocīda upuru atcerei notiks piemiņas brīdis pie Mātes tēla.Piemiņas...

  • Ja nākamajā rītā ir slikti

    Ir izlaidumu un tūlīt arī - Jāņu laiks. Starp smaržojošiem ziediem un pīpenēm. Bet reizēm nākamajā dienā pēc kārtīgas lustēšanās ir nedaudz grūti un...