Eiropas Savienības ekonomikai vajag restartu

«Jaunākās aptaujas atklāj, ka eiroskepticisms pieaug, turklāt mazinās Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju līdzdarbība. Tās ir lielākās briesmas ES – ja savienība zaudē savu pilsoņu uzticību, tad tās ir beigas mūsu darbībai,» tik skarbi ES pašreizējo situāciju raksturoja Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs Anrī Maloss, kurš nesen viesojās Latvijā. Viņš tikās ne tikai ar valsts amatpersonām, bet arī ar studentiem.
Uzrunājot jauniešus, A. Maloss norādīja, ka vislielākās bažas viņam rada ES pilsoņu arvien lielāka neapmierinātība ar ES institūcijām. «Šogad esmu bijis vizītēs daudzās ES valstīs. Redzu, ka cilvēki līdz galam nav apmierināti ar to, kā strādā ES. Īpaši izteikti neapmierinātība izpaužas dienvidvalstīs, jo tās visvairāk ir cietušas no taupības pasākumiem, ko diktējusi Brisele. Protams, šie pasākumi bija nepieciešami, tos noteica apstākļi. Tomēr tie rada lielu neapmierinātību pilsoņos, un tas ir signāls visām ES institūcijām,»  sacīja A. Maloss.

Jaunieši bez izvēles
Komitejas priekšsēdētājs īpaši izcēla jauniešu bezdarba problēmas. «Bažas par nākotni es redzu arī, raugoties uz savu dēlu. Jauniešiem dabūt darbu patiešām ir grūti. Jūs aizbraucat uz Spāniju un redzat, ka puse jauniešu ir bez darba, jūs aizbraucat uz Grieķiju – tur bez darba jau ir 60%, Portugālē tie ir 40%. Jā, Latvijā situācija ir labāka, bet tāpat tā nav spoža. Ja skatāmies visas savienības kontekstā, labi – jaunieši iegūst diplomu turpat Grieķijā vai Spānijā, arī Latvijā – bet, ja pašu valsts nespēj piedāvāt darbu, viņiem ir jābrauc prom. Protams, iegūt pieredzi ir labi. Arī es savulaik no Francijas pārcēlos uz Vāciju, lai studētu. Tomēr pašreizējā situācija atšķiras ar to, ka tolaik man bija iespēja izvēlēties palikt, šajā situācijā tādas nav. Un tas nav tas, par ko ES ir cīnījusies. Jā, es jūtos par to atbildīgs,» norādīja A. Maloss.
Viņš ir pārliecināts, ka jārestartē ekonomika. Vairāk jākoncentrējas uz investīcijām privātajā biznesā un vietējā ražošanā, jāattīsta iekšējais tirgus. Tāpat A. Maloss saka, ka jāiegulda vairāk līdzekļu, lai attīstītu indivīdu spējas, attīstot izglītības sistēmu: «Valstīs ir jāveic daudz reformu, tas attiecas arī uz Latviju. Bet galvenā problēma ir tā, ka ir veikti pārāk vērienīgi taupības pasākumi. Pārāk lieli taupības pasākumi iznīcina iespējas atjaunot ekonomiku.»
Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes padomnieks Pēteris Viņķelis visai kritiski izsakās par Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, kuru vada Anrī Maloss, viņš norāda, ka komitejas laiks ir pagājis. «Katram sava taisnība, bet tā organizācija katrā ziņā pārtiek no ES nodokļu maksātāju naudas, lai varētu šādas vaimanas izplatīt,» neapmierinātību pauž P. Viņķelis. Viņš gan nenoliedz, ka uzticība Eiropas Savienībai mazinās. «Jā, kopumā ņemot, arī vārdam «Eiropa»  uzticība mazinās. Cilvēki sagaida, ka Eiropa viņus izglābs no tām ekonomiskajām grūtībām, kurās viņi paši savu izvēļu dēļ ir nonākuši. Dalībvalstu valdības, kuras ievēl pilsoņi, nav spējušas veikt tās pārmaiņas, kuras šo valstu ekonomikās bija nepieciešamas, lai spētu konkurēt.»

Junkera plāns
Kā risinājumu P. Viņķelis piesauc Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera investīciju plānu. «Viņi mēģinās atrast 300 miljardus eiro, no kuriem daļa būs publiskā nauda, kurai būtu jāpiesaista 6 līdz 10 reizes vairāk privātās naudas,»  skaidro P. Viņķelis un norāda, ka plānam vajadzētu būt gatavam tuvākajos mēnešos, tiesa gan, aptuveno laiku, kad ES iedzīvotāji varētu just ekonomikas uzplaukumu, viņš nosaukt atturējās.
«Zemāk par zemi jau nenokritīsi,» “Dienai” teic pētījumu centra “SKDS” vadītājs Arnis Kaktiņš, raksturojot jaunāko aptauju, kurā tūkstoš iedzīvotājiem jautāts, vai viņi jūtas piederīgi ES kā institūcijai. Tikai 12% savu piederību raksturojuši kā ļoti ciešu. Ja salīdzina ar citiem gadiem, tad šis skaitlis daudz nav mainījies, tieši tāda pati attieksme bija 2010. gadā, tad trīs nākamos gados tā piedzīvoja dažu procentu lejupslīdi. «Šis skaitlis nedaudz svārstās, tomēr tādas lielas piederības izjūtas mūsu iedzīvotājos nav,» secina A. Kaktiņš. ◆

Citu datumu laikraksti

  • Saņem apbalvojumu

    Saņem apbalvojumu  1

    Alūksnes un Apes novada politiski represēto kluba “Sarma” vadītāja Dzidra Mazika šonedēļ tika apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa 1. pakāpes Goda...

  • Fiktīvās laulības – kaķis maisā

    Fiktīvās laulības – kaķis maisā

    Fiktīvo laulību slēgšana skar arī Alūksnes un Apes novadu cilvēkus un arī no šiem novadiem sievietes izvēlas šādu naudas pelnīšanas veidu. Ne...

  • Liek uzplaukt ogu un augļu biznesam 5

    Liek uzplaukt ogu un augļu biznesam

    Sena tautas gudrība vēsta, ka katram cilvēkam ir jāiestāda koks, jānosit čūska un jāizaudzina dēls. Turklāt tas nebūt nav jāsaprot burtiski. Svarīgi...

  • Zemessargs pēc būtības ir karavīrs 5

    Zemessargs pēc būtības ir karavīrs

    Otro mēnesi Zemessardzes 31. Aizsardzībai no masveida iznīcināšanas ieročiem bataljonam ir jauns komandieris – pulkvežleitnants Māris Simsons. Viņš...

  • Tā kāzas svin  Pededzē 2

    Tā kāzas svin Pededzē

    Pagājušās nedēļas nogalē Pededzē norisinājās kāzu izspēlēšana senajās pededziešu tradīcijās. Tā bija iespēja sanākušajiem apskatīties Pededzei...

  • Skolo potenciālos karavīrus un  zemessargus

    Skolo potenciālos karavīrus un zemessargus

    Alūksnes novada vidusskolā jau trešo gadu īsteno valsts aizsardzības mācības profesionāli orientētu programmu 10. līdz 12.klašu skolēniem, ļaujot...

  • Ar dziesmu saviļņo publiku

    Ar dziesmu saviļņo publiku

    Noras Bumbieres Latvijas jauno vokālistu konkursa pusfinālā Mārupē Alūksnes mūzikas skolas audzēkņu Artūra Pūpola  un Deivida Miķelsona duets ieguva...

  • Koncertā izdziedās vienu dienu Apē

    Apes kultūras namā valsts svētku noskaņās 17.novembrī notiks koncerts „Ciemojoties Apē”. Koncerta režisore un vadītāja ir apeniete Ilva Karro,...

  • Šokolādes ābolkūka

    Šokolādes ābolkūka

    Vajadzēs: 75 g miltu, 50 g kakao pulvera, 2 tējkarotes cepamā pulvera, 150 g brūnā cukura, 2 tējkarotes vaniļas cukura, 100 g šokolādes...