Eiropas Savienības finansējumu izmanto piensaimniecības attīstībai

Šajās dienās Malienas pagasta zemnieku saimniecībā “Kaķi” beidz lopbarības sagatavošanu 50 liellopu ganāmpulkam.

Šajās dienās Malienas pagasta zemnieku saimniecībā "Kaķi" beidz lopbarības sagatavošanu 50 liellopu ganāmpulkam. Darbu varēja paveikt divarpus nedēļās, jo ar Eiropas struktūrfondu finansiālu atbalstu iegādāta visa piensaimniecības attīstībai nepieciešamā tehnika.
"Lopbarības gatavošanā izmantoju rotējošo pļaujmašīnu, rulonu presi un rulonu tinēju, kā arī frontālo iekrāvēju. Esam jaunie zemnieki, tāpēc saņēmām 65 procentus no projekta īstenošanai nepieciešamās summas. Tagad augsnes apstrādes, sējas, zāles pļaušanas, rulonu tīšanas un graudu novākšanas process ir mehanizēts. Turklāt darba apstākļi ir komfortabli. Traktora kabīnē ir gaisa kondicionieris. Kad ārā ir plus 28 grādi, nav jāsvīst. Somu traktors "Valtra" ir vienkārši un ērti vadāms, ar kompjūteru var kontrolēt agregātu darbu, uzskaitīt rulonus, nobrauktos kilometrus un degvielas patēriņu. Darbs kaulus nelauž," stāsta saimniecības īpašnieks Ivis Cinglers.
Dzīvesbiedre Inta Cinglere atzīst, ka šovasar viņas palīdzība siena šķūnī nav vajadzīga. Kad no pļavas pārnāk vīrs, viņš nav pārguris. "Šis ir pirmais gads, tāpēc tikai ziemā varēsim spriest par lopbarības kvalitāti. Mācāmies un izpildām visas prasības, cerams, ka problēmu nebūs," saka I.Cinglers. Perspektīvā paredzēts sniegt pakalpojumus rulonu tīšanā, tad būs jūtama konkurence. Šogad viena rulona cena ir 8,86 lati. Saimnieki rēķina, ka lopiem vajadzīgi apmēram 700 ruloni siena un skābsiena. Līdz šim Cingleri izmantoja citu pakalpojumus, bet secināja, ka tik lielam ganāmpulkam tas iznāk pārāk dārgi. Turklāt nav garantijas, ka rulonus sagatavos laikā, kad zāle ir bagāta ar proteīniem.
Projektā iegādāti arī arkli, kombinētās sējmašīnas un kombains "Don", tāpēc var audzēt graudus ne tikai lopbarībai, bet arī attīstīt graudkopību. Tagad zemi atjauno, sējot graudaugus, necenšoties iegūt augstu ražību. Lopi var ēst auzu zaļbarību.
"Bez struktūrfondu atbalsta nebūtu iespējams attīstīt piena lopkopību saimniecībā. Mūsu rīcībā nekad nebūtu tādi līdzekļi un, ņemot lielu kredītu, to nespētu atpelnīt. Tagad vajadzētu iegādāties barības maisītāju un dalītāju," saka I.Cinglere. Viņa uzsver, ka augstražīgām govīm tas ir ļoti svarīgi. Dažas govis neēd mikroelementus, bet, ja tie būs iejaukti barības devā, tad varēs vēl palielināt piena ieguvi. Pērn 32 slaucamu govju vidējais izslaukums bija 5500 kilogrami. No rekordniecēm katru dienu izslauc līdz 40 kilogramiem piena.

Citu datumu laikraksti