Eiropas Savienības valstīs glābj purvus

Pārsteidzoša ir Eiropas kultūras daudzveidība ar trokšņainajām ielām Romā, modernajiem muzejiem Berlīnē un slavenajiem Lisabonas tramvajiem.

Pārsteidzoša ir Eiropas kultūras daudzveidība ar trokšņainajām ielām Romā, modernajiem muzejiem Berlīnē un slavenajiem Lisabonas tramvajiem. Taču tikpat spilgta ir arī Eiropas dabas un laika apstākļu daudzveidība – brāzmainie vēji Dublinā, tveicīgie vasaras vakari Atēnās un salīdzinoši bargais Somijas klimats. Diemžēl cilvēka darbības rezultātā ir cietusi viena no mazāk pazīstamām, taču ļoti nozīmīgām dabas vērtībām – purvi.
Lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu purvu atjaunošanā vārda tiešā nozīmē glābj ko var un, piemēram, Nīderlandē cilvēki pat īsti vairs nezina, kāds purvs izskatās, taču Latvija var justies salīdzinoši droša par savas dabas bagātības – purva – pastāvēšanas nākotni. Ar piebildi: ja vien mācīsimies no Eiropas kļūdām un būtiski nepalielināsim neskarto purvu izmantošanas apjomus.
Zaudē lielāko daļu purvu
Eiropas Savienības valstīs vidēji purvu platības samazinājušās par vairāk nekā 70 procentiem. Lielākajā daļā valstu purvu platības jau tā bijušas ļoti mazas un saimnieciskās darbības rezultātā tās ir sarukušas teju līdz apzīmējumam - niecīgas.
Vairumā valstu saglabājies tikai viens procents no agrāko purvu platības, vienīgie izņēmumi ir Zviedrija un Somija, kurās saglabājušās lielas purvu platības. Piemēram, 15 procentus Zviedrijas teritorijas klāj purvi. Kūdras resursi Eiropas Savienības valstīs praktiski jau ir izmantoti.
Purvi zaudēti cilvēku saimniekošanas rezultātā. Purvi kopš seniem laikiem izmantoti kūdras ieguvei, cilvēki centušies tos nosusināt un pārveidot, lai iegūtu vairāk aramzemes un pļavu. Zāļu purvi ir bijuši īpaši pievilcīgi lauksaimniecības zemju veidošanai, jo tos ir vieglāk nosusināt nekā augstos purvus un arī barības vielu tur ir vairāk.
Jāmin arī purvu apmežošana, kas gan neizrādījās īpaši produktīva, jo purvos meži aug nelabprāt. Anekdotes cienīgu piemēru min bioloģijas doktore Māra Pakalne – Skotijā savulaik lieli līdzekļi ieguldīti purvu apmežošanai, savukārt tagad milzīgas naudas summas tērē šo koku ciršanai un purva atjaunošanai.
Visi minētie saimniekošanas veidi purvos veikti arī Latvijā. Eiropa gan Latviju rīcības daudzveidībā ir pārspējusi un zemju susināšanai izmantojusi arī pirmajā brīdī neticamu metodi – upju taisnošanu. Upe bez līkumiem plūst strauji un ātri, neapplūdinot apkārtējās zemes, un tas ietekmē arī tuvumā esošos purvus.
Latvijai patīkamākas rūpes
Kaut gan lidmašīnai nolaižoties Rīgas lidostā rodas citāds priekšstats, tikai piecus procentus Latvijas teritorijas šobrīd klāj purvi, 4,2 procentus no purviem sedz kūdras lauki, savukārt 12 procenti purvu platību ir aizsargājamas dabas teritorijas.
Apmēram puse Latvijas purvu ir cilvēka darbības ietekmēta – purvi pārveidoti par lauksaimniecības zemi, mežiem, iegūta kūdra. Noraktos purvos audzē arī dzērvenes. Teiču purva apkārtni pagājušajā gadsimtā meliorēja un tam apkārt izraka grāvjus. Lai padarītu vērtīgākus apkārtējos mežus, šajos grāvjos veido aizsprostus, lai atjaunotu iepriekšējo ūdens līmeni purvā. Arī citiem nozīmīgākajiem purviem, piemēram, Oļļas un Kodu – Kapzemes purvos Ziemeļvidzemē, Stiklu purvos Rietumlatvijā, Klešniku un Orlovas purvos Austrumlatvijā un citos, ir jāizvērtē, vai nav nepieciešama ūdens līmeņa atjaunošana.
Nosusināšanas rezultātā samazinās klajās purvu platības, kas savukārt negatīvi ietekmē purvos ligzdojošo putnu skaitu, un arī purvu veģetācija izmainās. Susinātos purvos sāk straujāk augt priedes, palielinās viršu īpatsvars, izzūd purva akači un ieplakas. Purvs vietām kļūst līdzīgs ciņainam viršu klajumam ar retām priedēm.
Jautāta, kas jādara, lai purvus saglabātu, M.Pakalne teic, ka, "lai esošos purvus saglabātu, nevajag darīt neko". Var secināt, ka Latvijas lielā priekšrocība ir tā, ka neesam vēl pārkāpuši to slieksni, kad jāsāk purvus atjaunot, kā tas ir Eiropas Savienības valstīs.
Latvijas Dabas fonda eksperte Liene Salmiņa savukārt norāda uz vēl kādu būtisku aspektu – augsto kūdras purvu Latvijā ir ļoti daudz, taču ES biotopu direktīvā tie ir prioritāri aizsargājams biotops. Tas palīdzēs Latvijai šīs teritorijas aizsargāt arī nākotnē.
Kopumā jāteic, ka, atšķirībā no vairuma ES valstu, speciālisti situāciju Latvijā vērtē kā labu. Kamēr Eiropa nodarbojas ar dārgu purvu atjaunošanu, Latvija veic purvu biotopu aizsardzību un pat plāno to aizsargājamo purvu biotopu palielināšanu, iekļaujot tos Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju "Natura 2000" tīklā.
Kā saimniekošanas veidus purvos L.Salmiņa min dzērveņu audzēšanu noraktajos purvos, kūdras laukos. Neskartos purvos dzērvenes aug pašas. Augstajos purvos notiek medības. Medī gan putnus, gan lielos zīdītājus. Lasa dzērvenes un lācenes.
Purvu atjaunošana ir dārga
L.Salmiņa norāda, ka kūdras ieguvei izmantotu purvu pilnībā atjaunot ir praktiski neiespējami. "Turklāt tas arī ir ļoti dārgi. Piemēram, ārvalstu pētījumos minēts, ka sfagnu (kūdras sūnu veids - red.) atjaunošana simts kvadrātmetru platībā izmaksā aptuveni simts latus vai dārgāk, ja sfagni nav pieejami tuvumā. Pilnībā purvus atjaunot nav iespējams, taču var kūdras laukos uzplūdināt ūdeni un veidot putniem nozīmīgas vietas," stāsta L.Salmiņa.
Purvi pret globālo sasilšanu
Zinātnieki pierādījuši teoriju, ka purvi ir cieši saistīti ar pasaules prātus nodarbinošo globālo sasilšanu, proti, purvi palīdz cīnīties ar to. Vides ministrijas Dabas aizsardzības departamenta speciālists Gatis Eriņš skaidro, ka purvi piesaista ogļskābo gāzi, kas atmosfērā pastiprināti izdalās, dedzinot fosilo kurināmo, un veicina atmosfēras sasilšanu. Purvi ogļskābo gāzi piesaista uz tūkstošiem gadu, un tā neizdalās, kamēr vien purvus mākslīgi nenosusina.
Purvi ir arī nozīmīga dzīves vide daudzām specifiskām augu sugām. Piemēram, augs rasene, kas pārtiek no kukaiņiem, sastopams tikai un vienīgi purvos. Atklātās purvu platības ir nozīmīgas atpūtas vietas gājputniem, ērgļi purvos medī zaķus un putnus.

Citu datumu laikraksti

  • Annijas bode

    Viņa vienkārši bija sev iestāstījusi, ka tā ir viņas svētā misija - viņai tas ir uzlikts no augšas. Jo - kāpēc tad viņi meklē tieši ceļu pie Annijas?...

  • Alkohola un cigarešu pārdošana tirgū nav problēma

    Pašvaldību ministrs Ivars Gaters pievienojas iekšlietu ministra Māra Gulbja iniciatīvai aizliegt tirgos pārdot cigaretes un alkoholu.Pašvaldību...

  • Vai kečups ir labs?

    Žurnālā "Veselība" maijā lasiet: numura intervija: LTV ziņu raidījuma vadītāja Ilva Liepiņa cenšas kļūt par optimisti.Žurnālā "Veselība" maijā...

  • Annijas bode

    Viņa jau pati labi zināja, pēc kā Krišs nācis. Viņam kredīts bija parasta lieta, bet algas dienās tas tika nokārtots nekavējoties, labi zinot, ka jau...

  • Kalnu velosipēdisti atklāj jauno sezonu

    "Mežinieku" sporta bāzē pirms nedēļas pirmo "Alūksnes rajona kausa izcīņas 2003" posmu aizvadīja kalnu velosipēdisti."Mežinieku" sporta bāzē pirms...

  • Noslēdzas sacensību pirmais posms galda tenisā

    Ar ceturtās kārtas sacensībām galda tenisā 18.aprīlī Staros noslēdzās pirmais posms Jura Kravaļa piemiņas balvas izcīņā.Ar ceturtās kārtas sacensībām...

  • Annijas bode

    Tikai pēc laba brīža Annijai izdevās atminēt, ka Uģis sarunājas ar koka kluci, kas mazpamazām viņa rokās pārtop par vīriņu.2. Tikai pēc laba brīža...

  • Plūdu gadījumā jāsauc komunālais dienests

    Laikraksta "Alūksnes Ziņās" birojā saņēmām lasītāju jautājumu, ko darīt nelaimes gadījumā, ja applūst dzīvojamā platība, tādēļ lūdzām skaidrojumu...

  • Zemnieks tirgo augļu koku stādus

    Jaunalūksnes pagasta zemnieku saimniecība "Sprogas" 25. aprīlī atvēra dārzu centru Alūksnē. Tur var iegādāties augļu koku un puķu stādus plašākā...