Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Eiropas Savienības zaļā puse

Saistībā ar iestāšanos Eiropas Savienībā Latvijas iedzīvotāju satrauc, kā viņš varēs iekļauties plašajā darba tirgū kā darba ņēmējs vai uzņēmuma īpašnieks.

Saistībā ar iestāšanos Eiropas Savienībā Latvijas iedzīvotāju satrauc, kā viņš varēs iekļauties plašajā darba tirgū kā darba ņēmējs vai uzņēmuma īpašnieks. Tomēr nedrīkstētu aizmirst arī par to, kādā vidē mēs dzīvojam šodien un kādā dzīvosim nākotnē, jo tieši no tās būs atkarīgs, vai spēsim iedzīvināt ilgtspējīgas sabiedrības attīstības principus reālajā dzīvē. Saistībā ar gaidāmo referendumu daudzi ir satraukti un neziņā par to, kādus ierobežojumus vai, gluži otrādi, ieguvumus ES nesīs mūsu valstij un tās iedzīvotājiem.
Cilvēkam, kas nav nekādi saistīts ar dabas vai vides aizsardzību vai par to neinteresējas, ir grūti orientēties lielajā informācijas plūsmā, kas reizēm mēdz būt arī pretrunīga.
Latvijas sarunas ar Eiropas Komisiju dabas aizsardzībā ir noslēgušās. Daudzās nozarēs panākta vienošanās pat par ievērojamu pārejas periodu dažādu direktīvu un noteikumu ieviešanā. Tomēr ir skaidrs, ka dzīvot kā agrāk, kad bija vienalga, kur izgāzt lieko, un varēja «nogāzt» mežu, nedomājot, kas pēc tam būs izcirtumā, vairs nevarēsim. Jau 2004. gadā Latvijai, iespējams, būs jāsāk pildīt ES prasības, kas attiecas uz atkritumu savākšanu un uzglabāšanu izgāztuvēs. Pēdējās šajā nozarē Latvijā jāizpilda 2010. gadā. Šaubos, vai kāds saprātīgi domājošais būs pret kārtību atkritumu apsaimniekošanā, jo tas, kas bieži vien redzams pat pašu namdurvju priekšā, rada pamatotu sašutumu.
Tagad daudz uzmanības pievēršam tam, cik pašu līdzekļu prasīs ES likumdošanas ieviešana, kur atrast finanses nepieciešamajām investīcijām. Maz arī diskutēts par kandidātvalstu ieguvumiem dabas aizsardzībā. Šoreiz nolēmām pievērsties ar dabas un vides aizsardzību saistītajiem jautājumiem.
80 procenti no naudas izteiksmē novērtējamiem ieguvumiem, ieviešot ES likumdošanu, saistīti ar iedzīvotāju veselības uzlabošanos, samazinoties piesārņojumam. Tomēr nav iespējams naudas izteiksmē nomērīt visus ieguvumus. Piemēram, jutīgu ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, ar vides aizsardzību saistīti ieguvumi – no ieviešanas programmām izrietošā būvniecība sekmēs ekonomiku kopumā. Paredzēts, ka pēc iestāšanās ES, finanšu līdzekļi, kas būs pieejami jaunajām dalībvalstīm naudas izteiksmē uz vienu iedzīvotāju, būs 80 līdz 410 eiro. Nav arī maznozīmīgs ieguvumu pārrobežu faktors, jo tas neietekmē tikai valstis, kurās tiks veikti aizsardzības pasākumi. Citu valstu ieguvumi tiek lēsti gandrīz 6,5 miljardu eiro gadā.
Vides aizsardzība ir saistīta arī ar būtiskiem ieguvumiem ūdenssaimniecībā. Iedzīvotājiem būs pieejams daudz kvalitatīvāks dzeramais ūdens, upes kļūs tīrākas. Ieviešot tā saucamo atkritumu direktīvu, būs iespējams nodrošināt atkritumu pārstrādi, samazinot izgāztuvēs apglabājamo apjomu, kas savukārt samazinās atmosfērā nokļūstošo metāna daudzumu. Un vēl – lielāks kļūs nodarbināto skaits. Daudzi būs saistīti ar tā saucamo ekoindustriju. Kopumā šie nosacītie jaunievedumi, kuriem vajadzētu būt pašsaprotamiem, cels dzīves kvalitāti, kas faktiski nav izmērāma naudas izteiksmē.
Protams, mūsu mednieki var būt neapmierināti par aizliegumu turpmāk pavasaros doties sloku medībās. Daudziem liksies neizprotams aizliegums dalībvalstīs medīt vilkus, kas Latvijā dažkārt zemniekiem mēdz paretināt ganāmpulkus. Bet apdomīga saimniekošana neapdraud dabas saglabāšanu, tomēr ne katrs zemes īpašnieks plāno saimniecisko darbību tālredzīgi. Daudzi mežu īpašnieki izcērt savus mežus kailcirtēs, lai gūtu ātru peļņu. Ar šādu pieeju neizdosies saglabāt daudzveidīgu dabu nākamajām paaudzēm. Saimnieciskā darbība tiek ierobežota, ņemot vērā zinātnisko izpēti un ilggadējus novērojumus. Mēs mācāmies arī no to valstu rūgtās pieredzes, kurās nav vairs dabas vērtību, ko aizsargāt.
Pie tā jāpierod un jāpieņem daba un vide kā Dieva dāvana, kas jāsaglabā nākamajām paaudzēm.

Citu datumu laikraksti

  • Kam nevajadzētu augt dārzā?

    Ražo trīs veidu sēklas. Viena no uzmācīgākajām nezālēm ir baltā balanda, kas atšķirībā no nātrēm ravētājiem ir tīkamāka, bet, ļaujot tai sasēties,...

  • Pasmaidi!

    Draiskās spēles. Spēle "Modinātājs". Pieci cilvēki sarunā dienas gaitā visur iet kopā. Viens no viņiem ir modinātājs, kurš jebkurā vietā pilsētā...

  • Piedāvā pasākumus dažādām gaumēm

    Atpūtas pasākumi. 12.jūlijā pulksten 14.00 Gulbenes rajona Jaungulbenes pilī notiks "Pils svētki".Atpūtas pasākumi 12.jūlijā pulksten 14.00 Gulbenes...

  • Upe

    Kāds, kura balsi viņa labi atmin! Ansis! Dārtai pār augumu pārskrien vieglas tirpas, viņa nespēj spert vairs ne soli, nejusts reibonis apņem viņas...

  • Būs pieejami līdzekļi no Eiropas Sociālā fonda

    Eiropas Sociālais fonds ir Eiropas Savienības finanšu instruments cilvēkresursu attīstībai un darba tirgus apstākļu uzlabošanai, kas ilgtermiņā...

  • Kāpēc nenotika "t.A.T.u." koncerts

    Tikai žurnālā "Privātā Dzīve" šonedēļ lasiet: Laimas Vaikules uzdzīve Maskavā.Tikai žurnālā "Privātā Dzīve" šonedēļ lasiet: Laimas Vaikules uzdzīve...