Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Eiropas Sociālā fonda piedāvātās iespējas

Vineta Bērziņa, Labklājības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Iedzīvotāju dzīves līmeni un valsts labklājību būtiski ietekmē ne tikai ekonomiskās, bet arī sociālās attīstības tendences.

Vineta Bērziņa, Labklājības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Iedzīvotāju dzīves līmeni un valsts labklājību būtiski ietekmē ne tikai ekonomiskās, bet arī sociālās attīstības tendences. Tādēļ vienlīdz svarīgi paralēli ekonomiskās vides attīstībai ir domāt arī par sociālo jautājumu risināšanu.
Lai uzlabotu cilvēka dzīves kvalitāti, galvenais ir nodrošināt viņam iespēju strādāt un saņemt atalgojumu, kas ļautu ikdienā nodrošināt sevi un ģimeni. Tomēr katrā sabiedrībā ir cilvēki, kuriem iznācis sastapties ar īpašām dzīves grūtībām, un tādēļ viņiem nepieciešams arī īpašs atbalsts, lai palīdzētu pilnvērtīgi iekļauties sabiedrības procesos.
Ja Latvijas iedzīvotāji 20. septembrī teiks «jā» ES, mums pavērsies lieliska iespēja iegūt papildu līdzekļus, lai nodrošinātu valsts iedzīvotājiem minētās iespējas un palīdzību. Šo atbalstu mums būs iespējams saņemt no Eiropas Sociālā fonda (ESF), kas trīs gadu laikā piedāvā Latvijai saņemt un izmantot vairāk nekā 75 miljonus latu.
ESF ir viens no četriem ES piedāvātajiem struktūrfondiem, kas atšķirībā no pārējiem ir vērsts tieši uz cilvēkresursu attīstību. Ar šā fonda finansējumu tiks sniegts nozīmīgs ieguldījums nodarbinātības veicināšanā, izglītības un tālākizglītības attīstībā, kā arī sociālo atšķirību starp cilvēkiem un reģioniem mazināšanā Latvijā.
Tā ietvaros ES finansē līdz pat 75% dažādu aktivitāšu, kuru mērķis ir izveidot jaunas darbavietas, palīdzēt iedzīvotājiem atgūt darbaspējas un iekļauties darba tirgū, pilnveidot izglītības sistēmu, lai cilvēki pēc izglītības iegūšanas būtu uzreiz gatavi sākt strādāt, organizēt dažādus apmācības kursus un lai tie, kuru prasmes un iemaņas nav atbilstošas darba tirgus prasībām, tās varētu iegūt. Tādēļ tikai 25% no finansējuma (līdzfinansējums) minēto aktivitāšu realizācijai Latvijai ir jāatrod pašai.
32,5 miljonus latu no fonda līdzekļiem paredzams novirzīt nodarbinātības veicināšanai. Par šiem līdzekļiem plānots paaugstināt bezdarbnieku un pieprasītajās profesijās jau nodarbināto kvalifikāciju, piedāvāt darba prakses un subsidētās pirmās darbavietas jauniešiem, apmācīt cilvēkus sākt uzņēmējdarbību, kā arī attīstīt darba meklētāju apmācības programmas.
Pašlaik daudz iedzīvotāju ir bezdarbnieku rindās vai arī strādā maz atalgotu darbu tieši nepieciešamās izglītības un kvalifikācijas trūkuma dēļ. Īpaši ar šādu problēmu sastopas tādas riska grupas kā jaunieši bezdarbnieki vecumā no 15 līdz 25 gadiem, kā arī pirmspensijas vecuma cilvēki, kas izglītību un darba iemaņas apguvuši agrā jaunībā.
Lai varētu aktīvi iesaistīties darba tirgū, nepieciešama tirgus prasībām atbilstoša izglītība, zināšanas un prasmes. Tāpēc vairāk nekā 28,9 miljonu latu no ES līdzekļiem tiek plānoti, lai uzlabotu izglītības un tālākizglītības sistēmu, attīstītu izglītības programmas un standartus, veicinātu pedagogu tālākizglītību un iesaistītu darba devēju izglītības procesā.
Arī Latvijā ir cilvēki, kuriem dzīvē iznācis saskarties ar papildu grūtībām un problēmām, piemēram, personas ar invaliditāti, cilvēki, kas atkarīgi no dažādām psihotropām vielām vai arī tikko atbrīvoti no ieslodzījuma u.tml. Visas šīs iedzīvotāju grupas daudz vairāk ir pakļautas sociālās atstumtības riskiem nekā jebkurš cits. Tādēļ, lai sniegtu īpašu palīdzību šiem cilvēkiem, 13,6 miljonus latu ESF līdzekļu Latvija paredzējusi novirzīt tādam mērķim kā sociālās atstumtības mazināšana.
Līdzekļi domāti, lai veicinātu invalīdu integrāciju sabiedrībā, izveidojot dienas centrus, kuros viņi varēs pēc īpašām programmām mācīties dažādus nepieciešamos arodus, tiks arī attīstītas subsidētās darbavietas invalīdiem. Pēdējā gada laikā Latvijā strauji palielinājies šādu darbavietu skaits, bet ar ES atbalstu šis process notiks vēl raitāk.
Fonda atbalsts vērsts arī uz pirmspensijas vecuma cilvēkiem, vecākiem pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma, narkomāniem, palīdzot viņiem iekārtoties darbā, iegūt nepieciešamo izglītību vai paaugstināt kvalifikāciju, lai viņi spētu iesaistīties darba tirgū un nodrošinātu sev iztikas līdzekļus.
Tādējādi, palielinoties iedzīvotāju ekonomiskajai aktivitātei un iespējām sociāli atstumtajām grupām iesaistīties darba tirgū un sākt pašām nopelnīt pietiekami daudz, lai varētu sevi uzturēt, samazināsies to cilvēku skaits, kas ir atkarīgi no valsts un pašvaldības sociālās palīdzības.
Katra izveidotā darbavieta un veiksmīgi apgūtās zināšanas – tā ir iespēja strādāt, saņemt par to naudu un uzlabot savu un savu tuvinieku dzīvi; katra subsidētā darbavieta personām ar invaliditāti ir iespēja šiem cilvēkiem kļūt neatkarīgākiem no valsts vai pašvaldību palīdzības un pašiem aizvien aktīvāk iesaistīties darba tirgū; katra izstrādātā rehabilitācijas programma personai, kas tikko atgriezusies no ieslodzījuma vietas, ir iespēja piedāvāt cilvēkam izvēlēties, kā turpināt savu dzīvi, – vai atkārtoti atgriezties nebrīvē vai tomēr apgūt kādu šodienai nepieciešamu arodu, sākt patstāvīgi pelnīt un pilnvērtīgi integrēties sabiedrībā.
Sociālās problēmas, kuras iespējams risināt ar ESF starpniecību Latvijā nemazināsies atkarībā no tā, vai mēs būsim ES dalībvalsts vai ne, bet mazināsies mūsu iespējas tās risināt. Latvijai šī ir lieliska izdevība saņemt vairāk nekā 75 miljonus latu savu iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Citu datumu laikraksti

  • Gredzens

    Pustukšie ēdienu trauki, izdzertās vīna un šņabja pudeles, sārtās ciemiņu sejas, nepārtrauktā čalošana, vairs neklausoties citam citā, nepārprotami...

  • Augusts ar atmiņām par vasaras saulgriežiem

    Augustā gribot negribot jāatceras vasaras saulgrieži, jo dārzos ar spoži sarkaniem ogu ķekariem pilngatavību sasniegušas jāņogas.Augustā gribot...

  • Dažādas mērvienības

    Gulētājus mēra garšļaukos.Gulētājus mēra garšļaukos. Apsolījumu mēra gočpendelēs. Svarīgumu mēra oibļinos. Biezumu mēra megapensijās. Krutumu...

  • Saullēkta krāsās

    Beidzot viņai bija izdevies tas, kas jau sen bija jāizdara. Bezgala sāpīga bija šī vīra dubultā dzīve, kura it kā no viņas tika slēpta, bet par kuru...

  • Pirms doties uz ārzemēm

    Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments informē, ka, salīdzinot ar 2002.gadu, šāgada septiņos mēnešos ārvalstīs mirušo un par dažādu noziegumu...

  • Iebilst pret centralizāciju un netaisnīgu finansējuma sadali

    No 1.septembra ārstniecības iestādes finanšu un citu informāciju ar interneta starpniecību nosūtīs Veselības obligātās apdrošināšanas valsts...

  • ES nepieļaus tabakas epidēmijas uzvaru

    ES ir nopietni ķērusies pie sabiedrības pašiznīcināšanās novēršanas jeb, citiem vārdiem, pie tabakas ietekmes uz sabiedrības veselību...

  • Gan pacienti modīsies!

    Viena no visvieglākajām un ātrāk noslēgtajām sadaļām pirmsiestāšanās sarunās ar ES mums bijusi sadaļa par labklājību, uzskata Publisko un privāto...

  • Bez aprūpes nepaliksim

    Pēc valdības uzņemtā kursa uz ES un bezdeficīta budžetu daudziem no mums sāk veidoties priekšstats, ka dzīve kļūst arvien dārgāka, birokrātiskāka,...