Eirovīzijas dziesmu konkurss ir kāpiens augšup

Smiltenietis Jānis Zvirgzdiņš sarunas laikā kliedē vienā sabiedrības daļā par viņu cirkulējošo priekšstatu kā par iedomīgu skandālistu.

Smiltenietis Jānis Zvirgzdiņš sarunas laikā kliedē vienā sabiedrības daļā par viņu cirkulējošo priekšstatu kā par iedomīgu skandālistu. Cilvēku uzmanību pievērsusi Jāņa komponētās un paša izpildītās dziesmas iekļūšana Eirovīzijas konkursa nacionālās atlases finālā un pārpratums ar Igo.
Jānis intervijā nepasaka neko tādu, kas norādītu uz pārspīlētu pašpārliecinātību un sevis salīdzināšanu ar Latvijas mūzikas slavenībām. Kaut gan iemesls pašapziņai viņam ir.
20 gadus vecais Jānis pagaidām ir vienīgais cilvēks no Valkas rajona, kurš ieguvis tiesības piedalīties Eirovīzijas konkursa nacionālās atlases finālā. Jāņa dziesma "A place to call home" ("Vieta, ko saukt par mājām") iekļuva 15 finālistu vidū no 69.
Uzvara nav mērķis
Tagad Jāņa mājas gan ir Rīgā. Viņš strādā Arņa Medņa skaņu ierakstu studijā "Fringe Studio" un uz Smilteni pie vecākiem atbrauc reizi pāris nedēļās.
Jānis nelolo cerību, ka uzvarēs vietējās Eirovīzijas finālā. Viņš paredz, ka tas varētu izdoties duetam Lindai Leen un Horenam Stalbem. "Es ceru nepalikt piecpadsmitais. Man uzvara nav mērķis. Piedalīšanās Eirovīzijas konkursā ir svarīga kā kāpiens augšup atpazīstamības ziņā." Jānis jau pārliecinājies, ka nepazīstamam mūziķim ir grūti kļūt populāram. Sākot dzīvot Rīgā, viņš studijā ierakstīja dažas paša komponētas dziesmas. Tās skanēja arī radio. "Taču lielas nozīmes tam nebija. Ir grūti sevi parādīt, it īpaši, ja nav savas grupas. Daži kopā spēlēšanai labi cilvēki ir Smiltenē, taču nav iespējams paņemt viņus līdzi uz Rīgu."
Uz šāgada Eirovīzijas konkursu pretendējušie latvieši pašu mājās jau izpelnījušies kritiskas piezīmes. Taču Jānis uzsver, ka Latvijā tas patlaban ir vienīgais konkurss, kurā sevi var parādīt jaunie mūziķi. Un arī tad viņiem jāsacenšas ar jau populāriem solistiem. "Šogad uzvarētāju noteiks skatītāji. Pieļauju, ka puse no visiem balsos par Mariju Naumovu tikai tāpēc, ka viņa ir Marija. Neatkarīgi, ko viņa dzied. Ļoti daudzi fani balsos par "Tumsu". Lai cīnītos ar šādu netaisnību, nolēmām, ka manu dziesmu dziedās Igo," stāsta Jānis.
Igo kulturāli atteicu
Ar Igo bija noruna, ka viņš studijā Jāņa dziesmu iedziedās trīs dienas pirms televīzijas ieraksta. "Rezultāts pārsteidza visus. Dziesma Igo izpildījumā nebija tāda, kādai tai vajadzēja būt. Visi kā viens teica, ka konkursā jādzied man pašam. Nākamajā dienā piezvanīju Igo un kulturāli atteicu. Līdz konkursa ierakstam atlika tikai viena diena." Vaicāts par Igo reakciju, Jānis atteic, ka labāk šo tēmu neapspriest. Dziesmu Eirovīzijai Jānis iesniedza pēdējais no konkursa dalībniekiem — piecas minūtes pirms pieteikšanās termiņa beigām. Un jau tad nokļuva sabiedrības uzmanībā, parādoties "Panorāmas" sižetā par Eirovīziju kā cilvēks, kurš noslēdz konkursa dalībnieku sarakstu.
Jānis nenoliedz, ka domā par mūziķa karjeru un sapņo par savas grupas izveidošanu. Vērtējot latviešu popmūziku, viņš secina, ka ir laiks parādīties jaunām sejām. "No latviešu mūziķiem cienu Jāni Stībeli. Arī Lindu Leen. Labas dziesmas ir grupai "Caffe". Taču Eirovīzijas konkursā viņi varēja nodziedāt labāk un izvēlēties labāku dziesmu." Jānis atzīst, ka arī pats parasti uztraucas pirms uzstāšanās. Tā bija pirms televīzijas raidījuma "Eirodziesma 2002". Sasprindzinājums izgaisa tikai tad, kad Jānis redzēja rezervistu uzstāšanos un secināja, ka var dziedāt labāk. Jāņa Eirovīzijas skatuves tēlu veidoja viņa
12. klases izlaiduma uzvalks un ap galvu stilīgi apsiets balts lakatiņš. "Tas pat nav lakatiņš. Stundu pirms koncerta iegāju audumu veikalā un palūdzu audumu, kam neirst malas. Tāda skatuves tērpa man faktiski nemaz nav, taču konkursa finālā 2. martā noteikti būs."
Vajadzīga nelaimīga mīlestība
Jāņa parādīšanās uz skatuves Eirovīzijas vietējā konkursā nav pārāk liels pārsteigums cilvēkiem, kuri zina viņa aizraušanos ar mūziku. Dzīvojot Smiltenē, Jānis spēlējis grupās "Palsa", "Kaimiņi", "Tehniskais darbinieks" un "Krūms un eži" (tagad "Apvedceļš"). Joprojām viņš spēlē taustiņinstrumentus Arņa Medņa grupā un reizēm muzicē kopā ar novadniekiem.
"Ja kāds vaicā, kāpēc es rakstu mūziku un dziedu, neatbildu. Kad intervijā Eināram Repšem prasīja, kāpēc viņš glezno, sadusmojos par tik dumju jautājumu. Cilvēks glezno un muzicē tāpēc, ka grib," saka Jānis. Pirmo dziesmu viņš sacerēja 8. klasē. "Piesēdos pie klavierēm un nejauši uzrakstīju dziesmu. Tad sāku dziedāt. Varbūt tas, ko esmu sasniedzis tagad, ir mērķtiecības rezultāts, bet varbūt — apstākļu sagadīšanās. Man šķiet, ka vispirms pat vajag nelaimīgi iemīlēties, lai kaut ko uzrakstītu." Jānim ir arī muzikālā izglītība, jo viņš beidzis Smiltenes mūzikas skolu. "Taču diploms pienākas mātei," precizē Jānis, jo atzīst, ka bez viņas uzstājības mūzikas skolu diez vai būtu beidzis.
Ieraksta Arņa Medņa mūziku
Pirmās paša komponētās dziesmas Jānis ierakstīja vecāku mājās iekārtotajā skaņu ierakstu studijā. Pēc Smiltenes ģimnāzijas absolvēšanas viņš sāka studēt Rīgā un dziesmas piedāvāja ierakstu kompānijai "Platforma Records". "Ierakstu direktors ieteica sazināties ar Arni Medni un iedeva viņa telefona numuru. Mednis mani uzaicināja spēlēt taustiņinstrumentus viņa grupā un piedāvāja darbu ierakstu studijā. Tur strādāju joprojām," stāsta Jānis.
Pagājušajā nedēļā Jānis kā ieraksta režisors kopā ar citiem kolēģiem beidza vērienīgu projektu - A. Medņa komponēto dziesmu ierakstu Latvijas Nacionālā teātra izrādei "Pepija Garzeķe". Pirmizrāde notiks
8. februārī. "Nezinu, kāda būs izrāde, bet mūzika ir laba. Pavisam ir 13 oriģināldziesmas."
Rīgā Jānis laiku velta galvenokārt darbam. Pats atzīst, ka "tusi" viņu neinteresē un ka vakaros ārā no mājas bijis tikai pāris reižu. Studijas Rīgas Pedagoģijas izglītības un vadības augstskolā Jānis ir pārtraucis. Tur viņš sāka apgūt modernās un džeza mūzikas skolotāja specialitāti. "Kursā bijām tikai pieci studenti. Tas arī bija iemesls, kāpēc izstājos. Taču no domas par studijām neesmu atteicies. Varbūt atsākšu mācīties."
Tie nebūs šlāgeri
Tagad Jānis guvis masu mediju ievērību. Sākumā viņš intervijas vērtēja nopietni, taču pēc vairākām publikācijām, it īpaši "dzeltenajā" presē, tām lielu uzmanību vairs nepievērš sagrozīto faktu dēļ. Jānis arī nedomā, ka līdzdalība Eirovīzijas konkursā ietekmējusi viņa dzīvi. Tāpat kā līdz šim, viņš to saista ar Rīgu. Taču par savu "vietu, ko saukt par mājām", viņš uzskata Dakteru ielas 43. namu Smiltenē, kur dzīvo vecāki. "Rīga manā skatījumā ir telšu pilsētiņa. Taču tā ir arī vieta, kur veidot karjeru. Pie galvaspilsētas burzmas var pierast un iegūt jaunus paziņas. Piemēram, labi pazīstu desmit Eirovīzijas konkursa finālistus. Man sveši ir tikai "Hameleoni", "Caffe", Madara Celma, Marija Naumova un Gunārs Kalniņš."
To, kāda būs Jāņa nākotne, ietekmēs arī Eirovīzijas konkursa nacionālās atlases rezultāti. Fināla tiešraide notiks
2. martā Ventspilī. Jānis uz skatuves kāps trīs reizes - dziedot savu dziesmu, pavadot grupu "Ceturtais elements" un Arni Medni kā fināla koncerta viesi. "Varu apsolīt, ka nekad nerakstīšu šlāgerus. Arī turpmāk mans mūzikas stils varētu būt popmūzika un soulmūzika. Klausītājiem vēlos piedāvāt labu mūziku dvēselei," saka Jānis. Viņš muzikālo gaumi maina bieži, taču ir nelokāms attiecībā pret vācu šlāgeriem un smago metālu. To Jānis neklausās nekad.
Fakti
Dzimis 1981. gada piektdienā, 13. novembrī.
Strādā Arņa Medņa skaņu ierakstu studijā "Fringe Studio".
Iekļuvis Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālās atlases finālā ar savu sacerēto dziesmu "Vieta, ko saukt par mājām".
Pirmo dziesmu sacerēja 13 gadu vecumā.

Citu datumu laikraksti

  • Aiz durvīm

    Tonakt daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājus pamodināja sievietes kliedziens. "Atdod bērnu! Tas ir mans bērns!".Tonakt daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājus...

  • Atbildam lasītājam

    Kur Alūksnes rajonā var saņemt palīdzību, ja dzīvoklī konstatēju gāzes noplūdi?Kur Alūksnes rajonā var saņemt palīdzību, ja dzīvoklī konstatēju gāzes...

  • Atklājumi vecās grāmatās

    Vakaros šad tad pāršķirstu vecas grāmatas. Ģimenē tās sen izlasītas, interesantākās dotas arī draugiem.Vakaros šad tad pāršķirstu vecas grāmatas....

  • Cepta zivs “Blondīne” itāļu gaumē

    Šoreiz ēdiena gatavošanai izmantosim svaigi saldētu makrarusa fileju.Šoreiz ēdiena gatavošanai izmantosim svaigi saldētu makrarusa fileju. Ģimenēs,...

  • Atver sveces uguns ziedu!

    Laikam gan neviens nezina, kam pirmajam ienāca prātā taukos vai eļļā ievietot dakti, lai šādi radītu gaismu.Laikam gan neviens nezina, kam pirmajam...

  • Vai frontes līnija tēva sētā?

    Šobrīd valstī kaislību centrā - iestāšanās Eiropas Savienībā. Diskutē žurnālisti, pārrunā ierēdņi, analizē biznesa cilvēki.Šobrīd valstī kaislību...