Ekonomikā slēptā labklājība

Viens no iemesliem, kādēļ daudzi no tiem, kas jau izšķīrušies balsot par Latvijas pievienošanos ES, pieņēmuši šādu lēmumu, ir cerība, ka arī Latvija jau drīz varētu sasniegt Eiropas līmeņa labklājību.

Viens no iemesliem, kādēļ daudzi no tiem, kas jau izšķīrušies balsot par Latvijas pievienošanos ES, pieņēmuši šādu lēmumu, ir cerība, ka arī Latvija jau drīz varētu sasniegt Eiropas līmeņa labklājību. Tomēr, vai tā arī notiks, būs atkarīgs tikai no mums pašiem, pirmkārt, jau izšķiroties, kā balsot 20. septembrī paredzētajā referendumā, bet, otrkārt, no tā, kā pratīsim izmantot piedāvātās iespējas, paturot prātā, ka katras ES dalībvalsts labklājības modelis ir ļoti individuāls un tradīcijās balstīts, turklāt veidots gadu desmitiem. Nosacīti Eiropas valstu sociālās aizsardzības sistēmas varam iedalīt vairākos līmeņos, sākot ar Vāciju, kur labklājības sistēmas pamatā ir darba ņēmēju aizsardzība un katrs tiek sociāli aizsargāts tikpat naski, cik naski maksājis nodokļus, un beidzot ar Zviedriju, kur, pamatojoties uz astronomiskajiem nodokļiem, ir iedibināts tāds sociālās aizsardzības modelis, saskaņā ar kuru grūtdienis var saņemt palīdzību gandrīz neierobežotā apjomā. Starp citu, Zviedrijas kā labklājības valsts tēls pamazām sāk izplēnēt, jo dažādie sociālie pabalsti iedzinuši zviedru sociāldemokrātiski orientēto politiku krietnos parādos. Tādēļ Latvijai visdrīzāk būtu jāņem vērā ģermāniskā pieeja un labklājības sistēma jāveido uz sociālās apdrošināšanas bāzes.
Kopumā ES sociālā politika aptver plašu jautājumu loku, un tās darbības virzieni iekļauj tādus jautājumus kā nodarbinātība, dzīves un darba apstākļu uzlabošana, sociālā aizsardzība, cilvēkresursu attīstība u.c.
Jāņem gan vērā tas, ka ES sociālās aizsardzības sistēmas netiek harmonizētas un sociālās aizsardzības organizēšana gluži tāpat kā finansēšana tiek atstāta dalībvalstu kompetencē. Šā iemesla dēļ jārēķinās, ka dažādo pabalstu un pensiju apmērs būs atkarīgs no dalībvalstu kopējās ekonomiskās izaugsmes un nodokļu maksājumiem. Tādēļ pastāv zināmas bažas, ka pensiju un sociālo pabalstu palielinājums varētu būt neproporcionāls salīdzinājumā ar patēriņa preču un pakalpojumu cenu celšanos.
Diemžēl pašlaik ir izveidojusies situācija, ka pensionāriem un citiem, kas pretendē uz valsts atbalstu, par zemajām pensijām un pabalstiem «jāpateicas» visiem tiem, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem saņem «aplokšņu algas», tā aplaupot savus vecākus un vecvecākus. Par to, ka šī ir nopietna problēma, šaubu vairs nav nevienam, jo citādi ir diezgan grūti izskaidrot situāciju, kādēļ 90% minimālo algu valstī izmaksā tieši privātajā sektorā, ņemot vērā, ka vidēji privātajā sektorā nodarbinātie saņem vairāk nekā valsts sektorā strādājošie. Piesaistot ES finansējumu, šāda pretvalstiska komerciālā vai saimnieciskā darbība vairs nebūs iespējama, jo viens no priekšnosacījumiem, lai piedalītos ES finansētos pasākumos, ir godīga nodokļu nomaksa.
Arī Labklājības ministrija izteikusi prognozes, ka pievienošanās ES varētu motivēt iedzīvotājus uz godprātīgu attieksmi pret nodokļu nomaksu, kas nestu ienākumus sociālajā budžetā.
Tomēr, runājot par sociālās un nodarbinātības politikas attīstību nākotnē (pēc pievienošanās ES), Labklājības ministrijas prioritāte ir darbs ar Eiropas sociālo fondu, kas ir galvenais ES instruments nodarbinātības veicināšanai un sociālās atstumtības mazināšanai. Līdztekus ir sākta Kopējā iekļaušanās memoranda (Joint Inclusion Memorandum) izstrāde. Tas ir politiski deklaratīvs dokuments, kurā jānorāda valsts prioritārās jomas un aktivitātes, lai mazinātu nabadzību, sociālo izstumtību, īpašu uzmanību pievēršot cilvēkiem, kas pakļauti vairākiem sociālās atstumtības riskiem.
Viens no ES sociālās politikas stūrakmeņiem ir arī dzimumu līdztiesības jautājumi, jo tiek domāts par dzimumu līdztiesības ievērošanu visās dzīves jomās. Tieši šā iemesla dēļ Labklājības ministrija sadarbībā ar ANO attīstības programmu un Latvijas Pašvaldību savienību sākusi darbu pie projekta «Dzimumu līdztiesības jautājumu īstenošana Latvijas pašvaldībās».
Rezumējot jāatceras, ka Latvijas sociālajā politikā uzreiz pēc iestāšanās ES nekas nemainīsies, jo mūsu labklājības līmenis var celties tikai kopā ar ekonomisko izaugsmi, kas arī ir viens no ES virsuzdevumiem.

Citu datumu laikraksti

  • Gredzens

    Pustukšie ēdienu trauki, izdzertās vīna un šņabja pudeles, sārtās ciemiņu sejas, nepārtrauktā čalošana, vairs neklausoties citam citā, nepārprotami...

  • Augusts ar atmiņām par vasaras saulgriežiem

    Augustā gribot negribot jāatceras vasaras saulgrieži, jo dārzos ar spoži sarkaniem ogu ķekariem pilngatavību sasniegušas jāņogas.Augustā gribot...

  • Dažādas mērvienības

    Gulētājus mēra garšļaukos.Gulētājus mēra garšļaukos. Apsolījumu mēra gočpendelēs. Svarīgumu mēra oibļinos. Biezumu mēra megapensijās. Krutumu...

  • Saullēkta krāsās

    Beidzot viņai bija izdevies tas, kas jau sen bija jāizdara. Bezgala sāpīga bija šī vīra dubultā dzīve, kura it kā no viņas tika slēpta, bet par kuru...

  • Pirms doties uz ārzemēm

    Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments informē, ka, salīdzinot ar 2002.gadu, šāgada septiņos mēnešos ārvalstīs mirušo un par dažādu noziegumu...

  • Iebilst pret centralizāciju un netaisnīgu finansējuma sadali

    No 1.septembra ārstniecības iestādes finanšu un citu informāciju ar interneta starpniecību nosūtīs Veselības obligātās apdrošināšanas valsts...

  • ES nepieļaus tabakas epidēmijas uzvaru

    ES ir nopietni ķērusies pie sabiedrības pašiznīcināšanās novēršanas jeb, citiem vārdiem, pie tabakas ietekmes uz sabiedrības veselību...

  • Gan pacienti modīsies!

    Viena no visvieglākajām un ātrāk noslēgtajām sadaļām pirmsiestāšanās sarunās ar ES mums bijusi sadaļa par labklājību, uzskata Publisko un privāto...

  • Bez aprūpes nepaliksim

    Pēc valdības uzņemtā kursa uz ES un bezdeficīta budžetu daudziem no mums sāk veidoties priekšstats, ka dzīve kļūst arvien dārgāka, birokrātiskāka,...