Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ekoprodukti - cilvēku un vides veselībai

Arvien biežāk veikalos nopērkami produkti, kas marķēti ar pakava formas preču zīmi "Latvijas ekoprodukts" ar āboliņa lapu vidū.

Arvien biežāk veikalos nopērkami produkti, kas marķēti ar pakava formas preču zīmi "Latvijas ekoprodukts" ar āboliņa lapu vidū. Par ko vēstī šī preču zīme?
Ar preču zīmi "Latvijas ekoprodukts" marķētie produkti ražoti zemnieku saimniecībās, kurās strādā ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm. Latvijā patlaban ir aptuveni 380 bioloģisko saimniecību, tās atrodas visos Latvijas novados. Paredzams, ka tuvākajā laikā šādu saimniecību būs aizvien vairāk, jo nākamajā gadā bioloģiskajai lauksaimniecībai piešķirts Eiropas Savienības finansējumu.
Bioloģiskajā lauksaimniecībā nenotiek iejaukšanās augu un dzīvnieku dabīgajā augšanas ritmā. Augu ražas nodrošināšanai nelieto agroķimikālijas - sintētiskos minerālmēslus un pesticīdus (herbicīdus, insekticīdus, fungicīdus un citus) -, kā arī ģenētiski modificētus organismus. Savukārt putniem un dzīvniekiem nedod antibiotikas, ķīmiskas pārtikas piedevas un hormonus. Bioloģiskajā lauksaimniecībā izmanto dabas doto augsnes auglību, augu un dzīvnieku potenciālo attīstības spēju. Ar dabiskām metodēm rada apstākļus, kas ļauj augiem un dzīvniekiem produktīvi attīstīties.
Augkopībā jāievēro divi pamatprincipi: pareiza augu seka jeb stādīšanas vai sēšanas secība tīrumā un pareiza agrotehnika. Augus iedala devējos un ņēmējos. Augi devēji, piemēram, tauriņzieži - āboliņš, amoliņš, zirņi, pupas un citi -, augsni bagātina ar dažādām barības vielām un padara auglīgāku. Visbūtiskākā ir šo augu spēja augsnei piesaistīt atmosfēras slāpekli. Šādi bagātināta augsne ir piemērota augiem ņēmējiem: kartupeļiem, cukurbietēm, vairākumam dārzeņu, graudaugiem.
Ievērot pareizu agrotehniku nozīmē īstajā laikā un dziļumā apstrādāt augsni, iesēt vai iestādīt augus, tos rūpīgi kopt augšanas laikā. Augsnes bagātināšanai lieto dabisko mēslojumu - kompostu, kas veidots no kūtsmēsliem un dažādām organiskām atliekām - zāles, nezālēm. Bioloģiskā lauksaimniecība ir bezatkritumu tehnoloģija - viss jāiesaista apritē, nekas nedrīkst palikt pāri. Arī kūtsmēsliem jāatbilst noteiktiem kritērijiem, tādēļ iespējas tos iepirkt ir ierobežotas. Vislabāk ir izmantot savā saimniecībā iegūtos mēslus, tāpēc optimālai bioloģiskajai saimniecībai jāaptver gan augkopība, gan lopkopība.
Konvencionālajā lauksaimniecībā jebkuras sekas, ko izraisījusi nezināšana vai neizdarība, var "aizlāpīt" - augiem lietot lielākas minerālmēslu devas vai uzsmidzināt ķimikālijas, bet putnu un dzīvnieku uzturam pievienot antibiotikas, hormonus vai mākslīgās pārtikas piedevas. Turpretī bioloģiskajā lauksaimniecībā tas ir izslēgts, vēlamais rezultāts jāpanāk ar dabiskiem paņēmieniem. Līdz ar to iegūtā produkcija ir dabīga.
Mājputnus un mājdzīvniekus ārstē, izmantojot pašu gatavotus augu valsts preparātus: tējas, uzlējumus, nostādinājumus un citus. Cīņā pret kaitēkļiem efektīvas ir trihogrammas - sīki kukainīši, kas iznīcina kaitēkļus. Trihogrammas var izmantot siltumnīcās, augļu dārzos. Nopērkami arī dažādi mikroorganismu preparāti, ko iestrādā augsnē tās sastāva uzlabošanai. Bioloģiskos preparātus ražo vairākas firmas. Speciālos Ministru kabineta noteikumos ir uzskaitīti preparāti un vielas, ko atļauts lietot bioloģiskajā augkopībā un lopkopībā.
Bioloģiskajās saimniecībās ražo graudus - rudzus maizes cepšanai, auzas un miežus lopbarībai un pārtikai, griķus, zirņus, pupas, pupiņas, augļus, dārzeņus, ogas, pienu, biezpienu, sieru, jogurtu, olas, liellopu, cūkas, aitas, truša, putnu gaļu, medu, diedzētus graudus, sēklas un citus produktus. Bioloģiskās produkcijas vairākumu realizē privātpersonām un tirgū. Katru gadu no pavasara līdz rudenim Rīgā, Līvu sētā organizē Zaļo tirdziņu, kurā nopērkama tikai bioloģiskā produkcija. To var iegādāties arī dažādos pasākumos, piemēram, izstādēs Rāmavā un Ķīpsalā. Daži zemnieki savu preci pārdod veikaliem, uzpircējiem un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem. Bioloģiskie produkti ēdienkartē iekļauti restorānos "Vincents" un "Kaļķu vārti". No bioloģiskajām saimniecībām iepirktus graudus izmanto maizes ceptuvē "Zelta kliņģeris" Vārmē un Ķelmēnu maizes ceptuvē Gulbenes rajonā. Pašlaik vissvarīgākais ir pēc iespējas ātrāk iekārtot bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumus.
Eiropā bioloģiskās lauksaimniecības produktu cenas ir vidēji par 20-30 procentiem, bet reizēm pat divreiz augstākas.
Līdzīgai situācijai vajadzētu būt arī Latvijā, taču te iedzīvotāju zemās pirktspējas dēļ tie vidēji ir tikai nedaudz dārgāki par konvencionālās lauksaimniecības precēm. Bioloģiskās lauksaimniecības īstenotāju un atbalstītāju galvenā motivācija - lai Latvijā veseli būtu gan cilvēki, gan vide. Ir pēdējais laiks mainīt medicīnas filozofiju un orientēties nevis uz slimību ārstēšanu, bet profilaksi. Šajā procesā ar organismam nevēlamām ķīmiskām vielām un hormoniem nepiesārņots uzturs ir neaizstājams.
Dzidra Kreišmane, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienības (LBLOA) prezidente ("Mans Īpašums")

Citu datumu laikraksti

  • Glezna

    2. Varbūt tieši šis vakars beidzot dos iespēju pacelties kādu pakāpienu uz augšu pa uzņēmuma ieņemamo amatu "trepītēm"?2. Varbūt tieši šis vakars...

  • Nākotni saskata Eiropas Savienībā

    Ārlietu ministrija aicināja reģionālo avīžu žurnālistus uz informatīvu semināru par Eiropas Savienību.Ārlietu ministrija aicināja reģionālo avīžu...

  • Vista apelsīnu - vīnogu mērcē

    Iesakām kārumniekiem pagatavot kaut ko neparastāku un krāsaināku - veselīgu un gardu, vieglu vistas gaļas maltīti.Iesakām kārumniekiem pagatavot kaut...

  • Glezna

    Jau kuro reizi Akvelīna šķērsoja istabu, lai vēl un vēlreiz paskatītos uz gleznu - nekrāsotā koka rāmī iemūžinātu ceriņu klēpi.1. Jau kuro reizi...

  • Atbilde uz rakstu “Ierindas pilsoņa pārdomas par tēmu “es un ES””

    23.augustā "Alūksnes Ziņas" publicēja A.Gulbja rakstu "Ierindas pilsoņa pārdomas par tēmu "es un ES"".23.augustā "Alūksnes Ziņas" publicēja A.Gulbja...

  • Policija informē

    Nozog traktora piekabi. Alūksnē, Mežinieku ielā, 9.septembrī no mājas pagalma nozagta traktora piekabe.Nozog traktora piekabi Alūksnē, Mežinieku...

  • Eiropā vairāk mājsaimnieču

    ES statistikas biroja «Eurostat» veiktais darba rezervju pētījums liecina, ka dalībvalstīs katra sestā sieviete nestrādā ģimenes pienākumu dēļ....

  • Atvaļinājums Eiropā

    Sakarā ar gaidāmo referendumu par iestāšanos ES iedzīvotāji arvien vairāk sākuši interesēties par to, kas viņu dzīvē mainīsies pēc iestāšanās...

  • Īrija svinēs Eiropas Savienības paplašināšanos

    Bezdarbs Eiropā Statistika birojs «Eurostat» ziņo, ka vasaras mēnešos piecpadsmit ES dalībvalstīs bezdarba līmenis stabili turas 8 līdz 9 procentu...