Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Eksāmenu rezultāti Alūksnes un Apes novados vilties neliek

Zināmi centralizēto eksāmenu rezultāti 12.klašu absolventiem. Interesanti, ka gan Alūksnes, gan Apes novadu skolēni uzrādījuši procentuāli augstākus rezultātus angļu valodā nekā latviešu valodā, savukārt viszemākie rezultāti, gluži tāpat kā valstī, ir matemātikā.
Alūksnes novada pašvaldības Izglītības pārvaldē “Alūksnes Ziņām” skaidro, ka salīdzināt šā gada eksāmenu rezultātus ar pērno gadu ir ļoti grūti, jo atšķiras ne vien skolēni, kuri tos kārtoja, bet arī eksāmenu uzdevumi.

Neizvēlas fiziskas eksāmenu
“Šogad ir vājāki rezultāti matemātikā. Arī valstī vidējie matemātikas eksāmena rezultāti ir zemāki kā iepriekš. Turklāt valstī ir ļoti daudz skolēnu, kuri šo matemātikas eksāmenu nenokārtoja. Sarežģītos uzdevumus var skaidrot ar to, ka: ja vienā gadā eksāmenu uzdevumi ir vieglāki un tiek sasniegti labi rezultāti, tad otrā gadā šī latiņa tiek pacelta augstāk. Līdz ar to otrā gadā rezultāti krītas,” vērtē Izglītības pārvaldes metodiķe Silva Zariņa.
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Alūksnes novada abiturientiem ir labāki rezultāti bioloģijas eksāmenā, arī latviešu valodas eksāmenā vidējais rezultāts ir nedaudz augstāks. “Priecājamies, ka E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā bioloģijas un ķīmijas eksāmenu rezultāts ir virs valsts vidējā līmeņa. Arī angļu valodas eksāmenu šogad ģimnāzisti nokārtojuši veiksmīgāk. Ģimnāzijas rezultāti ir iepriecinoši un tā tam būtu jābūt,” saka S.Zariņa. Interesanti, ka neviens šogad nav kārtojis eksāmenu fizikā. “Sākotnēji pieteikumi bija, bet vēlāk jaunieši savu izvēli mainīja,” saka S.Zariņa.

Vismaz puse – uz
augstskolām
S.Zariņa atzīst, ka eksāmenu rezultāti ir atbilstoši audzēkņu spējām, taču vislielākais prieks ir par tiem, kuri spējuši sasniegt augstākos rezultātus. “Vai rezultāti atbilst vai tomēr varēja būt augstāki, sīkāk izvērtēt var paši skolēni. Ir liels prieks par tiem četriem ģimnāzijas audzēkņiem, kuri spējuši angļu valodas eksāmenā sasniegt augstāko procentu vērtējumu. Augstu līmeni: 81 līdz 90%, sasnieguši 28 ģimnāzisti, vidusskolā – 5.  Tie ir ļoti augsti sasniegumi. Tie bērni, kuri domā par tālākām studijām un izvirzījuši konkrētu mērķi, ir motivēti, līdz ar to vajadzīgo priekšmetu mācās padziļināti un iegulda lielāku darbu. Rezultāti arī neizpaliek,” teic S.Zariņa.
Daudz tiek diskutēts par eksāmenu uzdevumu saturu - viedokļi par to dalās. “Vieni saka, ka latviešu valodā bija nepateicīgi teksti, savukārt otriem šķiet, ka domrakstu temati bija pateicīgāki. Matemātikā bija daudz āķīgu uzdevumu. Krievu valodā un angļu valodā daļu skolēnu nepamierināja klausīšanās uzdevumi, traucējuši blakustrokšņi un efekti. Kopumā ļoti negatīvas atsauksmes neesmu dzirdējusi,” atklāj S.Zariņa. Ko jaunieši izvēlējušies darīt tālāk, studēt vai strādāt, Izglītības pārvaldē zinās vien septembrī. “Protams, liela daļa startē augstskolās, bet gadās, ka pirmajā reizē neizdodas iekļūt izvēlētajā specialitātē, īpaši budžeta grupā, tad studijas tiek atliktas. No iepriekšējiem gadiem varu teikt, ka puse tomēr dodas uz augstskolām,” viņa saka.

Labāk zina angļu valodu
E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas direktora vietniece mācību darbā Ilga Ozoliņa par jauniešu uzrādītājiem eksāmenu rezultātiem ir gandarīta. “Rezultāti ir atbilstoši spējām. Interesanti, ka angļu valodā rezultāti ir labāki kā latviešu valodā! Tāda tendence bija arī pērn, un tas liek aizdomāties - bērni vairāk pievērš uzmanību svešvalodām, nevis dzimtajai valodai,” saka I.Ozoliņa. Savukārt matemātikas eksāmena rezultātus ir grūti vērtēt, jo to kārtoja audzēkņi ar dažādu sagatavotības līmeni. “Neatkarīgi no tā, vai bērns mācās matemātikas vai humanitāra novirziena klasē, eksāmens visiem bija vienāds. Lai gan atšķiras stundu skaits un pašu bērnu interese, visiem eksāmena darbs bija vienāds. Protams, krietni labāki rezultāti ir matemātikas novirziena audzēkņiem. Citu novirzienu audzēkņiem rezultātus gribējās labākus, taču jāsaprot, ka arī pašiem jāiegulda lielāks darbs,” skaidro I.Ozoliņa.

Matemātikā pietiktu ar
ieskaiti
Viņa uzskata, ka matemātikas eksāmenam, beidzot 12.klasi, nevajadzētu būt visiem obligātam.  “Pietiktu tikai ar ieskaiti, kā tas bija jau iepriekš. Eksāmens būtu jākārto vien tiem, kuriem tas nepieciešams tālāk augstskolā. Var piekrist, ka eksāmens ir pārāk sarežģīts tiem, kuri savu nākotni nevēlas saistīt ar eksaktajiem priekšmetiem. Pietiktu, ja zinātu tikai pamatus, nevis visu plašo un sarežģīto programmu. Absolvējot 9.klasi, par to runa nevarētu būt, jo pamatviela jeb pamatskolas kurss jāzina ļoti labi,” saka I.Ozoliņa un piebilst, ka latviešu valodas un angļu valodas eksāmeniem gan būtu jāpaliek obligātiem un tie jākārto visiem. Saņemot eksāmenu rezultātus, ģimnāzistu sejās bija redzams gan prieks, gan  vilšanās. “Ir audzēkņi, kuriem rezultāti ir labāki nekā cerēts, bet ir tādi, kuri vīlušies, jo cerēja uz labākiem. Emocijas bija dažādas. Vai kādam saņemtie rezultāti būs šķērslis nākotnes profesijas izvēlei, informācijas nav. Tiem, kuriem bija konkrēts mērķis, problēmām nevajadzētu būt,” saka I.Ozoliņa. Skolas rīcībā esošā informācija liecina, ka teju visi audzēkņi izvēlējušies turpināt mācīties.

Latviešu valodā zems
rezultāts
Alūksnes novada vidusskolā ar eksāmenu rezultātiem ir apmierināti. “Esmu ļoti priecīga, ka visi eksāmenus ir nokārtojuši. Latvijā ir salīdzinoši daudz tādu audzēkņu, kuri eksāmenus nenokārtoja. Ņemot vērā to, ka skolā ir arī neklātienes un klātienes vakara izglītības ieguves forma, bija bažas, ka rezultāti varētu būt sliktāki, jo šīs programmas audzēkņiem ir mazāk laika mācīties. Tomēr rezultāti ir labi. Priecājamies, ka viens vakarskolas skolēns latviešu valodā ieguva augsto 81-90% novērtējumu! Vidējais vērtējums ir apmierinošs. Ir audzēkņi, kuriem matemātikā nav labs vērtējums, savukārt svešvalodā ir ļoti labs. Nevar būt visiem vienādi. Vienmēr gribētos, lai būtu labāk, bet kopumā rādītāji ir labi,” vērtē Alūksnes novada vidusskolas direktore Ilze Līviņa.
Arī te, saņemot eksāmenu rezultātus, jauniešu emocijas bijušas dažādas. “Bija jaunietis, kurš teica, ka it kā pasē ir latvietis, bet latviešu valodas eksāmena rezultāti ir par zemu. Citos priekšmetos rezultāti viņam ir labāki kā latviešu valodā. Tas gan ir maldīgs priekšstats, ka piemēram, krievvalodīgajam būs labi rezultāti krievu valodā. Ja neieguldīs darbu un nemācīsies, rezultāti izpaliks. Ir audzēkņi, kuri ir ļoti apmierināti ar rezultātiem,” saka I.Līviņa un norāda, ka eksāmenu rezultāti jauniešiem nav traucēklis nākotnes plāniem. “Eksāmenu rezultāti nav izglītības kvalitātes rādītājs. Ne vienmēr tie, kuri ir teicamnieki, ir veiksmīgi tālākā dzīvē. Viņi izmācās, bet neatrod darbu. Statiskas dati rāda, kādas izglītības ir bezdarbniekiem. Diemžēl ļoti daudziem bezdarbniekiem ir augstākā izglītība,” secina I.Līviņa. Ko skolas absolventi darīs tālāk – rādīs laiks. Direktorei zināms, ka daži turpinās darba gaitas, citi dosies strādāt uz ārzemēm, bet vēl kāda daļa turpinās studēt augstskolā. “Daudz kas ir atkarīgs no ģimenes ekonomiskā stāvokļa. Tas ir ļoti nozīmīgi,” atzīst I.Līviņa.

Matemātikā tikai 9,5
procenti
Viszemākie eksāmenu rezultāti Alūksnes novadā ir Liepnas vidusskolas audzēkņiem. Matemātikā audzēkņi spējuši sasniegt vien 9,50 procentus. Skolas direktore Liene Stabinge gan teic, ka rezultāti ir atbilstoši audzēkņu sagatavotībai. “Gaidījām tādus rezultātus un nekas pārsteidzošs vai ārkārtējs mums tas nav. Eksāmenus kārtoja pieci skolēni, no kuriem trīs bija eksterņi. Tik, cik viņi ir mācījušies, tik atbilstoši arī ir rezultāti. Spēcīga klase mums nebija. Šogad tiešām ir tāds gads. Jau pirms eksāmeniem viņiem vidējā atzīme bija 4 un 5 balles,” skaidro L.Stabinge. Viņa atzīst - ja kopējais skolēnu skaits būtu lielākās un tikai daži būtu eksterņi, tad procentuāli būtu cita situācija.  “Procents uz pieciem skolēniem vienmēr būs atkarīgs no tā, kādi skolēni kārto eksāmenu. Angļu valodu kārtoja vieni skolēni, krievu valodu otri, bet latviešu valodu un matemātiku kārtoja visi. Tie,  kuriem rezultāti ir zemi, grauj kopējo procentu,” saka direktore. Trīs Liepnas vidusskolas abiturienti mēģinās stāties augstskolās un turpinās mācības, pārējie – uzsāks vai turpinās darba gaitas.

Jādomā, nevis jābalstās uz formulām
Arī Apes novadā par eksāmenu rezultātiem pauž prieku. “Varam priecāties, jo nav neviena, kurš nebūtu nokārtojis kādu eksāmenu. Salīdzinot ar sekmību, kāda bija mācību gada laikā, šķiet, ka visi ir parādījuši savam līmenim atbilstošas zināšanas. Rezultāti ir ļoti labi,” saka Apes novada domes izglītības darba speciāliste Gunta Ļuļe. Vai eksāmenu uzdevumi bijuši pārāk sarežģīti, G.Ļuļei grūti vērtēt. “Jā, katru gadu eksāmenu uzdevumi atšķiras pēc sarežģītības pakāpes, jo ir diezgan grūti sastādīt vienādas sarežģītības uzdevumus. Kādreiz gadās vieglāki, kādreiz grūtāki. Varbūt šogad ir bijis vairāk jādomā, nevis jābalstās uz iemācītām formulām,” norāda G.Ļuļe. Kurp jaunieši būs devušies tālāk, būs zināms vēlāk. “Ir ļoti grūti prognozēt, jo iepriekš ir bijis tā, ka saka vienu, bet gala rezultātā izdara citu izvēli,” norāda G.Ļuļe.

“Paldies Dievam, nokārtoju!”
D.Ozoliņa Apes vidusskolas audzēkņiem eksāmenu rezultāti latviešu valodā un svešvalodā ir līdzīgā līmeni kā pērn, taču matemātikā tie ir krietni zemāki. “Matemātikā, tāpat kā visā valstī, rezultāti neatbilst pamatzināšanām. Ja ikdienā matemātikā mācās matemātikas darbības, tad eksāmenā samērā daudz prasa analītiskas zināšanas – spēju analizēt un salīdzināt. Jaunajai paaudzei tas rada problēmas,” skaidro vidusskolas direktore Dina Meistere. Viņasprāt, eksāmens vispār ir subjektīvs vērtējums, jo to rezultāti atkarīgi no vairākiem komponentiem, ne tikai no zināšanām vien. “Latviešu valodas eksāmena rezultāta procents nav tik augsts, kāds tas ir angļu valodā. Kāpēc tā, nezinu. Iespējams, tas atkarīgs no eksāmenu uzbūves un uzdevumiem,” min direktore. Saņemot eksāmenu rezultātus, Apes vidusskolas jauniešu bijuši gan sarūgtināti, gan priecīgi, savukārt vairāki atviegloti noteikuši: “Paldies Dievam, nokārtoju!”. “Lielākoties eksāmenu rezultāti ir atbilstoši skolēnu spējām, taču kādam tie ir zemāki, nekā gaidīts,” saka D.Meistare. Direktores rīcībā esošā informācija liecina, ka visi absolventi turpinās mācīties. “Divi eksterņi ir jau savā dzīvē, trīs jaunieši dosies mācīties uz Policijas koledžu. Citi izvēlējušies datorspeciālista, bērnudārza audzinātājas, viesnīcu speciālista profesijas,” saka direktore.

Labāki kā gada atzīme
Arī O.Vācieša Gaujienas vidusskolā vadība ar eksāmenu rezultātiem ir apmierināta. “Rezultāti bija tādi, kā paredzēts - pat labāki kā gada atzīme. Vislabāk ir valodās, angļu un latviešu, tāpat kā valstī – zemāki rezultāti ir matemātikā. Runājot par matemātikas eksāmenu, bērni teica, ka eksāmens ir ļoti sarežģīts un grūts. Šogad tiešām bija grūtāks,” secina skolas lietvede, komerczinību skolotāja Ausma Valtere. Absolventi lielākoties izvēlējušies turpināt studijas, tikai viens jaunietis jau tagad zina, ka mācības neturpinās, bet strādās. “Pēdējos trīs līdz piecus gadus mums ir bijuši ļoti labi absolventi - praktiski visi dodas mācīties. Strādāt aiziet tikai viens vai divi. Mēs varam būt lepni,” teic A.Valtere. ◆

VIEDOKļi

Matemātika attīsta loģisko domāšanu
Edgars Sināts, E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas absolvents:
“Ar saviem eksāmenu rezultātiem esmu apmierināts. Protams, ir priekšmeti, kuros gribējās sasniegt augstāku līmeni, bet kopumā vērtējot rezultāti ir labi un tādi, kādus gaidīju. Lai gan tieši matemātikā izdevās sasniegt procentuāli augstāko rezultātu no visiem eksāmeniem, tomēr biju cerējis uz vēl labāku vērtējumu. Diemžēl neuzmanības kļūdu dēļ zaudēju punktus. Tā kā plānoju studēt Rīgas Tehniskajā universitātē programmētājos, tad man matemātika ir svarīga. Manuprāt, matemātikas eksāmens nebija grūts. Citi saka, ka bija ļoti sarežģīts, bet, tā kā man matemātika padodas, tad man tā nešķita.  Labs rezultāts man ir arī angļu valodā - arī šis eksāmens nelikās grūts. Sarežģītāks ne tikai man, bet arī citiem klasesbiedriem, šķita latviešu valodas eksāmens - rezultāts tur nav tāds, kā gaidīts. Iespējams, tas ir tādēļ, ka šajā priekšmetā viela ir garlaicīga, pati par sevi saprotama un negribas tik daudz iedziļināties, piemēram, gramatikas likumos. Tad arī rezultāts izpaliek. Vai matemātikas eksāmenam jābūt obligātam? - jā! Tad ir lielāks stimuls mācīties un uzlabot savu loģisko domāšanu. Loģiskā domāšana ir ļoti vajadzīga un noteikti būs noderīga vienmēr. Man matemātika šķietviegla, tāpēc šī visa diskusija liekas lieka. Varbūt eksāmenus vajadzētu pielāgot skolēnu zināšanu līmenim, piemēram, katrā skolā varētu būt savs eksāmens.”

Matemātikas eksāmens bija grūts
Justīne Birkenberga, Alūksnes novada vidusskolas absolvente:
“Kopumā ar eksāmenu rezultātiem esmu apmierināta, taču matemātikā varēja būt labāk, jo uzskatu,  ka tieši matemātikas eksāmens bija ļoti grūts. Arī citi eksāmeni bija grūtāki, nekā iepriekšējos gados. Savu nākotni saistīšu ar medicīnu, mācīšos Rīgas 1.medicīnas koledžā. Eksāmenu rezultāti manus nākotnes plānus saistībā ar nākotnes profesiju neietekmē. Katru gadu eksāmeni atšķiras ar grūtības pakāpi, un nekad nevar zināt, ko eksāmens sevī ietvers.”

Fakti

◆ Kopš 2012./2013.mācību gada izglītojamo mācību sasniegumi centralizētajos eksāmenos tiek izteikti procentuāli. Novērtējums ierakstīts vispārējās vidējās izglītības sertifikātā, norādot kopējo procentuālo novērtējumu un procentuālo novērtējumu katrai eksāmena daļai. Eksāmena rezultātu procentos veido pareizo atbilžu attiecība punktos pret maksimāli iespējamo punktu skaitu eksāmenā vai tā daļā.

◆ Obligātais centralizētais eksāmens matemātikā tika ieviests no 2008./2009. mācību gada. Centralizētajā matemātikas eksāmenā 12.klases skolēniem šogad vidēji izdevies sasniegt tikai 36,2 procentu rezultātu. Šogad matemātikas eksāmenā vidēji valstī uzrādītais rezultāts, salīdzinot ar 2014./2015. mācību gadu, kad vidēji bija 43,6 procentu rezultativitāte, krities par 7,4 procentpunktiem. Tieši matemātikas eksāmena rezultāts šogad, tāpat kā pērn, ir zemākais starp visiem eksāmeniem.

                                 Dati: Valsts izglītības satura centrs

Citu datumu laikraksti

  • Drons – drauds valsts un cilvēku drošībai? 4

    Drons – drauds valsts un cilvēku drošībai?  4

    (Turpinās no 1.lappuses)Bezpilota lidaparātiem jeb droniem kļūstot arvien populārākiem, valdība domā, kā ierobežot šo brīvo lidaparātu lidināšanos....

  • Jauni pasākumi

    Jauni pasākumi

    Nākamās nedēļas nogalē Alūksnē un Apē norisināsies divi nebijuši pasākumi. 16.jūlijā Alūksnē pirmo reizi pulcēsies tūrisma rallija jeb brīvdienu...

  • Vajadzētu kļūt mazliet iecietīgākiem

    Pagājušās nedēļas svētdienas vakarā Engures pagasta kempingā “Abragciema Baloži” kāds puisītis uz brīdi atstāts rotaļājamies ar citiem bērniem smilšu...

  • Gan kungs, gan kalps saviem dziedātājiem 3

    Gan kungs, gan kalps saviem dziedātājiem

    Lai gan katrā sētā un mājā Līgosvētku svinēšanas tradīcijas ir nedaudz atšķirīgas, šķiet, tie tomēr nav iedomājami bez siera, augsta ugunskura un...

  • Horoskopi

    24. – 30. jūnijsAuns ◆ Aktuāli kļūs nekustamā īpašuma jautājumi. Kāds vērtīgs piedāvājums var atrisināt sarežģījušos situāciju. Attiecībās ar darba...

  • Sieru, sieru, Jāņa māte, līgo, līgo! 7

    Sieru, sieru, Jāņa māte, līgo, līgo!

    Rīt malu malās skanēs: “Līgo, līgo!” Kopā vāksies radinieki, draugi, lai nosvinētu latviešiem tik tradicionālus svētkus, kuriem pat vēsturniekiem...