Eksperts: nodokļu sistēmā jāmaina akcenti

Kā nākamā gada budžets ietekmēs mājsaimniecības, pensionārus, uzņēmējus, tai skaitā — lauksaimniekus, un — vai 2011.gads būs labāks, stāsta SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis

Kā nākamā gada budžets un nodokļu pakete ietekmēs Latvijas vidējās ģimenes ikdienu?
2010.gada budžets ir krīzes budžets, kas paredz tālāku izdevumu samazinājumu, tāpēc jārēķinās ar mazākiem ienākumiem vai papildu izdevumiem. Arī izmaiņas nodokļu sistēmā lielākā vai mazākā mērā ietekmēs ikvienu Latvijas mājsaimniecību. Piemēram, ikvienai ģimenei, kurai pieder mājoklis vai auto, nākamgad palielināsies izdevumu apmērs, jo tiek ieviests dzīvojamās platības nodoklis un tiek palielinātas transportlīdzekļu ikgadējās nodevas likmes. Dzīvojamās platības nodokļa apmērs atkarībā no īpašuma vērtības noteikts 0,1—0,3% no kadastrālās vērtības (minimālais maksājums — pieci lati gadā), tādējādi šis nodoklis būtiski neietekmēs ģimeņu budžetu, jo standarta dzīvokļiem un mājām reģionos šis maksājums gadā būs 5—15 lati. Lielāki izdevumi gaidāmi autobraucējiem, jo transportlīdzekļu ikgadējās nodevas apmērs atkarībā no automašīnas masas palielināsies par 12—43 latiem gadā. Diemžēl iedzīvotāju ienākumi nākamgad turpinās samazināties, samazinoties algām un pabalstiem. Strādājošajiem dēļ iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes paaugstināšanas no 23 līdz 26% nākamgad vidēji par 2—4% varētu samazināsies neto jeb uz rokas saņemtā alga.

Vai turīgākām ģimenēm slogs būs lielāks?
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes palielināšana procentuāli vairāk ietekmēs cilvēkus, kuriem ir lielāka alga un nav apgādībā esošu personu, savukārt mazāk skars tos, kuriem ir mazāka alga, un tos, kuriem ir apgādībā esošas personas (bērni, nestrādājoši laulātie u.c.). Darbiniekiem, kuri saņem minimālo algu, ienākumi varētu samazināties par pāris latiem mēnesī, cilvēkiem ar 500 latu bruto algu ik mēnesi sanāks par 10—13 latiem mazāk, savukārt tiem, kuri saņem 1000 latu un vairāk, ienākumi samazināsies par vairāk nekā 20 latiem mēnesī. Arī dzīvojamās platības nodoklis lielāks būs tiem, kuriem ir dārgi un lielas platības mājokļi, piemēram, lielu māju Rīgā vai Jūrmalā īpašnieki maksās nodoklī 0,3% no kadastrālās vērtības — gadā tie būs vairāki simti latu. Jāsaka gan, ka šeit tomēr vēl ir atrodamas rezerves valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumu palielināšanai, jo īpašums atšķirībā no ienākumiem ir grūti noslēpjams. Ienākumus var noslēpt — algu aploksnē var maksāt, savukārt māju aploksnē nevar ielikt. Tādējādi dzīvojamās platības nodokļa likme varēja būt lielāka un izteikti lielāka tieši ekskluzīvajiem īpašumiem, kas nozīmētu lielāku nodokļu slogu tieši bagātākajiem iedzīvotājiem.
Likumsakarīgi, ka tiek ieviesti arī nodokļi uz kapitāla pieaugumu un ienākumiem no kapitāla, piemēram, dividendēm un procentu ienākumiem no depozītiem, kas nozīmē lielāku nodokļu slogu tieši vidusslānim un turīgākajiem iedzīvotājiem, kuri gūst ienākumu no saviem ieguldījumiem.

Kā mainīsies pensionāru dzīves līmenis?
Pieņemtais valsts budžets nākamgad attiecībā uz pensijām izmaiņas neparedz — pensijas netiks samazinātas un netiks arī indeksētas. Protams, lielāko pensiju apjomu negatīvi ietekmēs iedzīvotāju ienākuma nodokļa palielināšana no 23 līdz 26%. Pensionāriem papildu izdevumi varētu rasties saistībā ar dzīvojamās platības aplikšanu ar nodokli un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) palielināšanu, dārgāka kļūs arī auto uzturēšana transportlīdzekļu nodevas dēļ.
Tomēr krīzes apstākļos ir arī mierinoša ziņa attiecībā uz citiem izdevumiem, jo ekonomiskā lejupslīde līdz ar mazākiem ienākumiem nes arī patēriņa preču cenu samazināšanos jeb deflāciju. Deflācija turpināsies arī nākamgad, kas nozīmē arī zemākas cenas gan daļai produktu, tajā skaitā — pārtikai, gan arī pakalpojumiem.

Vai mazturīgie nenokļūs vēl sliktākā situācijā?
Pozitīvi, ka netika realizēta sākotnējā iecere strādājošajiem samazināt neapliekamo minimumu un samazināt atvieglojumus par bērniem un citām apgādībā esošām personām, jo šādā gadījumā visvairāk ciestu tieši nelielo algu saņēmēji un ģimenes ar bērniem. Tādējādi mazturīgajiem iedzīvotājiem netiks uzkrauts vislielākais budžeta izdevumu samazināšanas smagums. Kā jau minēju, deflācija nozīmē arī mazākus izdevumus par ikdienas precēm, tajā skaitā — pārtikas produktiem, kas kompensēs ienākumu samazinājumu.

Vai slogs uzņēmējiem būs panesams?
Uzņēmējiem nodokļu slogs palielināsies, un daudziem būs jācīnās par izdzīvošanu. Jāsaka, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa palielināšana mazina Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, jo salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju pie mums darbaspēka nodokļu likmes ir visaugstākās — tas var negatīvi ietekmēt jaunas investīcijas un jaunu darbavietu radīšanu. Ir gan plānots veikt izmaiņas attiecībā uz mikrouzņēmumu veidošanu, kas varētu sekmēt iedzīvotāju iesaistīšanos uzņēmējdarbībā un savu individuālo un ģimenes uzņēmumu dibināšanu, lai darbotos un nodrošinātu ar darbu sevi un savus ģimenes locekļus.

Kā budžets ietekmēs lauksaimniecības nozari?
Lauksaimniekiem jārēķinās ar to, ka zemei un saimnieciskajā darbībā izmantojamām ēkām NĪN likme palielinās no 1 līdz 1,5% no kadastrālās vērtības. Tomēr tas nenozīmē, ka NĪN maksājums palielināsies par 50%, jo kadastrālās vērtības daudzviet ir samazinājušās par 20—30%, kas nozīmē, ka nodokļa maksājuma reālais pieaugums vidēji varētu būt tikai 10—20%, turklāt joprojām tiek saglabāts šī nodokļa ikgadējā pieauguma ierobežojums, ka nodokļa apmērs nepalielinās par vairāk nekā 25% gadā. T.s. dīvānu zemniekiem gan var nākties maksāt vairāk, jo neapstrādātai lauksaimniecības zemei NĪN būs 3% apmērā no kadastrālās vērtības — cerams, ka augstāks nodoklis stimulēs apstrādāt lauksaimniecības zemi. Tāpat lauksaimniekiem jārēķinās ar to, ka var samazināties ienākumi, kas tiek gūti no fondu naudas, jo ar ienākuma nodokli plānots aplikt naudas summas, kas tiek izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai.

Kas ir galvenās pēc iespējas ātrāk labojamās kļūdas?
2010.gada budžets un pieņemtie nodokļu grozījumi lielā mērā ir veikti matemātiski, lai sastādītu šo budžetu ar tādu deficītu, kas pieņemams starptautiskajiem aizdevējiem, mazāk domājot par nodokļu sistēmas izmaiņu ietekmi uz ekonomiku kopumā. Tāpat pārāk maz uzmanības tiek veltīts jautājumam par nodokļu nemaksāšanu un nodokļu iekasēšanu. Nodokļu sistēmā jāturpina mainīt akcenti, vairāk ar nodokļiem apliekot patēriņu, luksuspreces un spekulācijas un mazāk nodokļu slogu attiecinot uz darbaspēku. Bezdarbs ir būtiska problēma, tādēļ jācenšas stimulēt visa veida uzņēmējdarbību un jaunu darbvietu radīšanu, jo, tikai aktivizējot ekonomiku un radot jaunas darbvietas, palielināsies ieņēmumi budžetā un mazināsies izdevumi dažādiem pabalstiem.

Vai 2011.gads sabiedrībai būs labāks?
Atsevišķās nozarēs jau redzamas dažas stabilizācijas pazīmes, un arī globālā ekonomika uzrāda iespējamo atkopšanos no finanšu krīzes radītajām sekām, aktivizējas tirdzniecība, kas varētu ļaut mūsu eksportētājiem uzlabot savus realizācijas apjomus jau 2010.gadā. Nākamgad bezdarbs Latvijā vēl saglabāsies augsts, savukārt 2011.gadā tas pakāpeniski varētu sākt samazināties, jo līdz ar labākiem panākumiem ārējos eksporta tirgos vajadzēs saražot vairāk un tiks radītas jaunas darbvietas.

Citu datumu laikraksti

  • Kultūras pasākumi Alūksnes rajonā

    Ziemassvētku dievkalpojumi: 24.decembrī 19.00 Opekalna evaņģēliski luteriskajā baznīcā – Ziemassvētku dievkalpojums.Ziemassvētku dievkalpojumi:24.dece...

  • Vai esat piedzīvojis Ziemassvētku brīnumu?

    Guntis no Veclaicenes Visādi brīnumi notiek, bet Ziemassvētkos vēl neviens pagaidām nav gadījies. Viktorija no Veclaicenes - Varbūt pasaulē kaut...

  • Eglīte

    Kopš tā laika ir pagājuši divdesmit četri gadi – ar bargām, aukstām ziemām, dziļu sniegu. Ar vēsām un siltām vasarām, ar pamatīgiem negaisiem, pēc...

  • Pašvaldības naudu salūtam netērēs

    Alūksnes novada pašvaldības decembra sēdē, vērtējot iepriekšējā mēnesī paveikto, izpilddirektore Janīna Čugunova atzinīgi novērtēja četras notikušās...

  • Būs pasākums bērniem

    Kalncempju pagasts Kalncempjos dzīvojošie pirmsskolas vecuma bērni tiek aicināti 23.decembrī pulksten 12.00  uz tradicionālo Ziemassvētku...

  • Meklē pieredzi Veros

    Alūksnes novads Pašvaldības pārstāvji decembra sākumā apmeklēja sadarbības partnerus Veru pilsētā Igaunijā. “Turp devās plānošanas un attīstības...

  • Vērot hokeju klātienē

    Rīga Pagājušajā piektdienā vairāk nekā 800 bērniem no 33 speciālajām skolām un attīstības centriem visā Latvijā tika dota iespēja klātienē vērot...

  • Veic izmaiņas štatos

    Alūksnes novads Vakar deputāti nolēma veikt izmaiņas Alūksnes novada pašvaldības administrācijas amatu sarakstā. No 2010.gada janvāra kancelejas...

  • Kontrolēs makšķerniekus

    alūksne Lai pastiprinātu pastāvīgu makšķerēšanas noteikumu un nolikuma par licencēto makšķerēšanu kontroli Alūksnes ezerā, Alūksnes novada domes...