Elektroenerģijas cenu līkloči

Bieži dzirdēts, ka elektroenerģijas tarifi Latvijā ir augsti, jo to noteikšanas procesā vērā jāņem daudz un dažādas komponentes. Tas nozīmē, ka cena, ko mēs regulāri maksājam par elektrību, ir daudzu dažādu komponenšu summa.
Bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks, tagad – enerģētikas eksperts Gatis Ābele norāda, ka elektroenerģijas tarifs mājsaimniecībām ir viens no unikālajiem gadījumiem, jo lielāko daļu no tā cenas neveido produkta pamatcena. Proti, no tām izmaksām, ko šobrīd sedz patērētāji Latvijā, tikai aptuveni 30 procentus veido elektroenerģijas cena. Visu pārējo veido subsīdijas AS “Latvenergo” darbības nodrošināšanai, atbalsts zaļajai enerģijai un citas komponentes. Jau tagad iedzīvotājiem par patērēto elektrību ir jāmaksā pietiekami daudz, taču nākamajā gadā situācija atkal būtiski mainīsies.

Kļūs dārgāk
Ar nākamā gada 1.aprīli arī mājsaimniecībām Latvijā tiks piemērots brīvā tirgus elektroenerģijas princips, un tas nevar neatsaukties uz tarifiem. Proti, ja šobrīd starta tarifa veidā tiek maksāti 8,18 santīmi par kilovatstundu, bet pamattarifa veidā – 10,65 santīmi par kilovatstundu, sagaidāms, ka ar 1.aprīli visas mājsaimniecības maksās 12 santīmus jeb 17,2 centus par patērēto kilovatstundu. Jāuzsver, ka elektroenerģijas galīgā cena iedzīvotājiem 1.aprīlī veidos tikai 3,5 santīmus, kas ir 5 centi jeb 30 procenti no izmaksām. Pārējo summu veidos šādas komponentes – 36 procentus sistēmas pakalpojums “Latvenergo”, 1,5 procentus tirdzniecības pakalpojums “Latvenergo” vai citam tirgotājam, 5 procenti būs maksa par zaļo enerģiju, 11 procenti būs maksa par dabasgāzes TEC, 1 procenta apmērā būs maksa par maksātnespējīgās AS “Liepājas Metalurgs” nenomaksāto obligāto iepirkuma komponenti.
“Kā redzams, šeit klāt nāk samaksa par “Liepājas Metalurga” radītajām problēmām, kas arī būs jāsedz visiem patērētājiem kopā. Tomēr jebkurā gadījumā lielāko izmaksu daļu veido “Latvenergo” subsidēšana, kas principā ir politisks lēmums, un līdzekļi no šīs komponentes nodrošina ienākumus valsts budžetā. Protams, būtu iespējams no šīs komponentes atteikties, neradot finansiālas problēmas “Latvenergo” vai visai Latvijas energoapgādes sistēmai kopumā. Tomēr ir skaidrs, ka vismaz tuvākajā laikā nekas tāds nav gaidāms. Jāņem vērā, ka nesen parlamentam ir izdevies apstiprināt nākamā gada valsts budžetu un ienākumi minētās komponentes veidā tajā jau ir ierēķināti. Šī ir viena no ļaunākajām vēstīm no 2013. gada budžeta paketes, par kuru diemžēl plašas diskusijas nav notikušas. Arī ekonomikas ministra plaši izreklamētais subsidētās elektroenerģijas nodoklis nekādā veidā nenovērsīs šo cenu pieaugumu,” norāda G.Ābele.
Atverot enerģijas tirgu mājsaimniecībām, jārēķinās, ka iespēja izvēlēties piegādātāju un augstāki tarifi nekā pašreiz nebūs vienīgie jauninājumi. Proti, atverot tirgu mājsaimniecībām, ir jāsaprot, ka pašreizējā norēķinu sistēma par patērēto elektroenerģiju vairs pastāvēt nevar, tādēļ ir saprotama vēlme pāriet uz tā dēvēto rēķinu principu. Kā apgalvo G.Ābele, šis solis nesadārdzinās maksu par patērēto elektroenerģiju, taču radīs problēmas maznodrošinātajai iedzīvotāju daļai valstī.

Vieni no nabadzīgākajiem
Jāņem vērā, ka ir noteikta daļa iedzīvotāju, kuri nevar samaksāt pilnībā par elektroenerģiju ziemas mēnešos, tāpēc šajā periodā uzkrāj parādu, kuru nomaksā vasaras periodā, kad regulārie izdevumi ir salīdzinoši zemāki. Atbilstoši jaunajai sistēmai šāda iespēja būs liegta – tas mazturīgajā iedzīvotāju daļā var izraisīt diskomfortu.
“Jāņem vērā, ka Latvijā ir arī salīdzinoši zemi vidēji mājsaimniecību ienākumi absolūtās vērtībās un, salīdzinot elektroenerģijas cenas trūcīgām mājsaimniecībām pēc to ienākumu līmeņa (1. kvintilei), var konstatēt būtiskas atšķirības. Tikai Latvijā un Lietuvā 1.kvintiles iedzīvotāji par gada kopējiem ienākumiem spēj iegādāties elektroenerģiju kas ir mazāk nekā 20 MWh (attiecīgi 18 un 17 MWh), salīdzinot ar Somiju un Zviedriju, kur trūcīgās kvintiles iedzīvotāji spēj iegādāties attiecīgi 94 un 73 MWh. Pēdējā gada laikā vairākās Eiropas valstīs enerģijas cenas ir izraisījušas sociālo spriedzi un spilgtākais piemērs ir Bulgārijas protesti 2013.gada februārī, kad ienākumu līmenis 1. kvintilei tur sasniedza 17,8 MWh ekvivalenta gadā. Tēlaini izsakoties, Latvijas iedzīvotāju gada ienākumi ļaus iegādāties ievērojami mazāk elektrības nekā Polijā, Lietuvā vai Igaunijā, nerunājot par Somiju vai Zviedriju, kur nabadzīgāko iedzīvotāju gada ienākumi, salīdzinot ar elektroenerģijas cenu, ir vairākas reizes augstāki,” skaidro enerģētikas eksperts. Jāatzīst, ka arī citās Eiropas valstīs elektroenerģijas cena veidojas faktiski tāpat kā Latvijā un arī norēķinu sistēma citur ir ļoti līdzīga tai, kāda mūs sagaida nākamajā gadā. Tomēr Latvijā ir kāda nianse.

Palīdz maznodrošinātajiem
G.Ābele norāda – ne vienā vien Eiropas valstī pastāv noteikts samazināts elektroenerģijas tarifs mazturīgajiem iedzīvotājiem, lai mazinātu iespējamo sociālo spriedzi. Palīdzības sniegšanu paredz arī pēdējā laikā pieņemtie ES normatīvie dokumenti. Proti, Eiropas Parlamenta 2013. gada 9. septembrī pieņemtās rezolūcijas “Par pasākumiem iekšējā enerģijas tirgus darbības nodrošināšanai” 56.punktā ir atzīts, ka tirgus atvēršana un konkurence ne vienmēr rada ieguvumus ievainojamiem patērētājiem un, atceļot vispārēju cenu regulāciju, ir nepieciešams ņemt vērā konkrētās sabiedrības grupas intereses. Attiecīgi šīs pašas rezolūcijas 81.punkts uzdod Eiropas Komisijai izstrādāt vadlīnijas mehānismiem ievainojamu patērētāju interešu aizsardzībai. “Līdz ar to tāpat kā līdz šim ES dalībvalstīm nav tiešu pienākumu pilnībā atteikties no regulētām elektroenerģijas cenām neaizsargātām sabiedrības grupām,” norāda G.Ābele.
Arī Baltijas enerģijas tirgu starpsavienojumu plāns (BEMIP) kā ceturto soli elektroenerģijas tirgū paredz pilnu tirgus atvēršanu līdz 2015.gadam, tā mērķis ir pabeigt tirgus integrāciju Baltijas reģionā. Diemžēl Latvijā un Baltijas reģionā kopumā nav ieviestas vairākas saistības no iepriekšējiem soļiem, piemēram, subsīdiju nezaudēšana, tirgojot elektroenerģiju tirgū (otrais solis), kur Latvijā subsidēto elektroenerģiju ir iespējams pārdot tirgū tikai caur starpnieku – “Latvenergo”. Nav notikusi kopēju rezervju un balansēšanas tirgus izveide, kā arī finanšu instrumentu ieviešana (trešais solis) un citas saistības. Ņemot vērā ierobežoto progresu piedāvājuma veicināšanā elektroenerģijas tirgū, jebkura papildu pieprasījuma tirgus atvēršana rada riskus negatīviem cenu efektiem, īpaši trūcīgām un mazturīgām mājsaimniecībām.

Starp ko izvēlēties?
Būtisks ir jautājums par to, cik liela būs iedzīvotāju iespēja izvēlēties sev elektroenerģijas piegādātāju. G.Ābele pauž – sagaidāms, ka līdz ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu Latvijā varētu strādāt trīs vai četras kompānijas, kas piedāvātu attiecīgo pakalpojumu. Vērā ņemami spēlētāji, viņaprāt, noteikti būšot gan pašmāju uzņēmums “Baltcom”, gan arī Igaunijas kompānija “Enefit”, kas jau šobrīd strādā Latvijā, kā arī sagaidāms, ka varētu ienākt kāds spēlētājs no Krievijas. “Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka dominējošais elektroenerģijas piegādātājs vismaz pārskatāmā nākotnē būs “Latvenergo”,” piebilst G. Ābele. Tajā pašā laikā “Enefit” publiskajā telpā jau ir norādījis, ka tā plānos neietilpstot cīņa par mājsaimniecību elektroenerģijas tirgu Latvijā. Tas savukārt apstiprina AS “Latvenergo” pausto tēzi, ka konkurence elektroapgādes jomā Latvijā noteikti būs. Taču var gadīties, ka brīdī, kad notiks elektroenerģijas tirgus atvēršana, iedzīvotājiem nemaz nebūs divu reālu pretendentu, starp kuriem izvēlēties. ◆

Citu datumu laikraksti

  • Muzejam jauna vadītāja

    Muzejam jauna vadītāja

    Vakar, ar deputātu balsojumu 14 par un 1 pret, par jauno Alūksnes muzeja vadītāju tika apstiprināta Marita Oldere.Pieteikšanās vakantajai muzeja...

  • Afiša

    29.novembrī ◆ 16.00 Apes bibliotēkā viesosies Trapenes pagasta muzejs ar novadniekam Ojāram Vācietim veltītu uzvedumu „…es tev dāvinu laiku”....

  • Gremdēties mierā

    Gremdēties mierā

    21.decembrī pulksten 14.00 Alūksnes Sv. Bonifācija Romas katoļu baznīcā skanēs Latvijas Nacionālās operas solistes Evitas Zālītes, grupas “Pērkons”...

  • Audzina trīs mazmazmeitas

    Audzina trīs mazmazmeitas

    “Visu mūžu esmu audzinājusi bērnus: vispirms savus trīs, tad māsas meitu, dēla trīs bērnus un tagad – mazmazmeitas,” atzīst Liepnas pagasta...

  • Mudina uz veselīgāku dzīvesveidu

    Mudina uz veselīgāku dzīvesveidu

    Šonedēļ “Food Union” piena dzēriena zīmols Rasēns sakarā ar kampaņu “Kustība par kustību” viesojās Strautiņu pamatskolā. Bērni varēja kopā ar Rasēnu...

  • Alūksnē būs “Tumšas-gaišas dienas”

    Alūksnes pilsētas tautas namā 8.decembrī pulksten 16.00 ar jaunu programmu, jaunu mūzikas albumu un jaunām dziesmām viesosies “Brīnumskapis”. Pārsla...

  • Laima, par mums lem(i), sargā mūsu zemi! 7

    Laima, par mums lem(i), sargā mūsu zemi!

    Kopš senseniem laikiem cilvēki ir dzīvojuši simbolu un tēlu pasaulē, kur garīgais un ikdienišķais ir cieši savijies. Simboli, ko veido latviskās jeb...

  • Afiša

    15.novembrī ◆ 13.00 Alūksnes pilsētas tautas namā - Latvijas dzimšanas dienai veltīts bērnu koncerts „Mana Latvija”. 15.novembrī ◆ 18.00 Alūksnes...

  • Korim “Trapene” -  jauna vadītāja

    Korim “Trapene” - jauna vadītāja

    Sieviešu korim “Trapene” kopš oktobra ir jauna vadītāja – Gaujienas mūzikas un mākslas skolas direktore Ilze Dāve. Viņa uzņēmusies kora vadību kora...