Elektroniskos norēķinus izmanto vairāk

Ja ekonomika attīstītās - aug iekšzemes koppro-dukts -, tad naudas daudzums apgrozībā palielinās: tā martā, piemēram, Latvijā iedzīvotāju maciņos, bankās, veikalu kasēs skaidrā naudā atradās 717,8 miljoni latu.

Ja ekonomika attīstītās - aug iekšzemes koppro-dukts -, tad naudas daudzums apgrozībā palielinās: tā martā, piemēram, Latvijā iedzīvotāju maciņos, bankās, veikalu kasēs skaidrā naudā atradās
717,8 miljoni latu. Tas ir par 10 procentiem vairāk nekā pirms gada un par veseliem 207 procentiem vairāk nekā pirms desmit gadiem, kad skaidrā naudā Latvijā apgrozījās 233,8 miljoni latu.
Iedzīvotāji arvien labprātāk uzticas elektroniskajiem norēķiniem - kaut arī skaitliski naudas daudzums apgrozībā palielinās, maksājumiem banknotes un monētas izmanto mazāk. Citiem vārdiem sakot -, jo ekonomiski attīstītāka ir valsts, stabilāks un plašāks ir banku sektors, jo mazāk tiek pieprasīta skaidrā nauda. Var teikt, ka esam ceļā uz pārējā Eiropā esošo proporciju starp skaidro naudu un bezskaidras naudas norēķiniem: jau vairākus gadus no visas tautsaimniecības apritē esošo līdzekļu kopējās summas tikai 7 % tur ir skaidrā nauda. Latvijā tā ir 22 % līmenī.
Kādas banknotes un monētas iedzīvotāji Latvijā visbiežāk izmanto?
Latvijas Bankas dati rāda divas tendences - plaši tiek izmantoti mazie nomināli un salīdzinoši strauji pieaug lielo - Ls 500 un Ls 100 nomināla banknošu skaits. Tā, piemēram, šāgada martā tika pieprasīti 10,2 miljoni piecu latu nomināla banknotes (pirms desmit gadiem - 12,6 miljoni gabalu), 10 latu naudas zīmes ir vairāk nekā 6,8 miljoni (1995. - 6,5 miljoni banknošu). Vislielāko īpatsvaru skaidrās naudas kopējā klāstā aizņem 20 latu banknotes un apgrozībā to ir 12,5 miljoni (1995. bija tikai 3,1 miljons šo naudas zīmju). Līdz ar izmaiņām tautsaimniecībā, maksājumiem, pirkumiem divdesmit latu nomināla banknotes izmanto ievērojami vairāk. Latvijas cenu veidošanas mehānisms joprojām pieprasa ievērojamu daudzumu 1 un 2 santīmu, kā arī viena un divu latu monētas. Kas attiecas uz lielajiem nomināliem, pieprasījums pēc Ls 100 un Ls 500 palielinās ar katru gadu. Lūk, 500 latu banknotes gada laikā pieprasītas par 33 procentiem vairāk un martā atradās 260 tūkstoši banknošu.
Kur paliek vecā, bojātā nauda?
Banknotes, tāpat kā ikviena daudzkārt izmantota lieta, "novalkājas". Katru naudas zīmi apgroza simtiem roku - pārdevēji, pircēji, banku darbinieki. Ne velti piecu latu naudas zīme vidēji kalpo tikai gadu, desmit latu - divus gadus, divdesmit un piecdesmit - trīs gadus, savukārt simts lati - piecus, bet piecsimt latu banknote - 14 gadus. Dažkārt to mūžs ir īsāks, ja banknotes nosmērē, ieplēš, vai kā citādi mehāniski sabojā.
Tāpēc Latvijas Bankā, kad nauda tiek nodota bankas filiālēs Rēzeknē, Daugavpilī, Liepājā vai Rīgā, tās tiek rūpīgi pārskaitītas un sašķirotas. Naudas apstrādes mašīnas derīgās monētas iepako rullīšos vai maisiņos, banknotes - paciņās, lai šo naudu ar kredītiestāžu starpniecību atkal laistu apgrozībā. Toties bojātā un nolietotā nauda no visas Latvijas tiek atvesta uz Rīgu, kur to iznīcina.

Citu datumu laikraksti