Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Emigrantu mūzika pārjūtīgajiem un trakajiem

Nesen, kad Rīgā viesojās spāņu radio, prezidente, zinādama, ka arī Latvijā mīt kāds pieredzējis flamenko ģitārists, piezvanīja Andrim Kārkliņam un uzaicināja viņu koncertēt "Reval Hotel Latvia".

Nesen, kad Rīgā viesojās spāņu radio, prezidente, zinādama, ka arī Latvijā mīt kāds pieredzējis flamenko ģitārists, piezvanīja Andrim Kārkliņam un uzaicināja viņu koncertēt "Reval Hotel Latvia".
Madrides radio esot skanējusi ne tikai ģitārspēle, bet arī saruna. "Andri, kas ir flamenko?" jautājis korespondents. "Dīvaini, ka to man prasa spānis," Andris noteicis un atvaicājis, vai sarunu biedram esot pāris mēnešu laika. Ja ne, jāiztiek ar īso atbildi: jau kopš Ferdinanda un Izabellas laikiem flamenko ir emigrantu un apspiesto mūzika - nekristīgo čigānu, mauru, kuriem pēc gadsimtiem ilgas dzīves Spānijā nebūt nebija viegli tā vienkārši "aizvākties". Flamenko pieder tiem, kas zaudējuši dzimteni, tiesības, visu dārgāko. Tāda bija Andra Kārkliņa nesenākā sastapšanās ar vēstnesi no zemes, kuras krastā viņš pirmoreiz izkāpa vēl Franko laikos kā divdesmitgadīgs ASV pilsonis.
Toreiz viņu tālajā ceļā spārnoja ne vien televīzijā dzirdētā Mario Skadero virtuozā skaņu ārprāta noburtība ("Klausoties šo trakulības un izstrādātības apvienojumu, galvā bija tikai viena doma: tas stils, tā saskaņa un cirka mākslinieka cienīgais ātrums - tas man jāiemācās!"), bet, kā vēlāk atzīs toreizējais māceklis, maznozīmīgs nav bijis arī glābiņš no militārisma zīmoga, preču kuģī dodoties Vjetnamai pretējā virzienā.
Dienu pēc ierašanās Spānijā sākās pirmie kursi - Granādas Universitātē un Malagas kultūras namā. Gadiem ilgās skološanās labos rezultātus Andra pēdējais skolotājs Djego del Gastors esot apliecinājis ar vārdiem: "Tu esi vēl lielāks čigāns nekā mēs."
Ceļojumi
Tagad Spāniju, kas viņu padarījusi par flamenko ģitāristu un dziedātāju, Andris kā zinošs gids laiku pa laikam rāda tūristiem no Latvijas. Ar viņiem kopā, kā pats piebilst, mēdz apceļot arī pārējās zemes, kur piedzīvota Dievmātes parādīšanās: Portugāli, Franciju un Meksiku.
Četros gados (septiņdesmito beigās un astoņdesmito sākumā) koncertēdams Andris Kārkliņš apceļojis vairāk nekā trīsdesmit valstis. Viņš fotografējis Sahāras smilšu laukus un Banjamas provinces klintīs kaltos Budas atveidus Afganistānā (tos pašus, kurus, spītējot pasaules protestiem, vēlāk barbariski iznīcināja talibu režīms). Arī par Irānas draudīgumu ārzemniekam kopš tā laika Andris var liecināt no personīgās pieredzes. Pārcietis nopietnu operāciju kādā primitīvi aprīkotā Manilas klīnikā, uzkāpis Filipīnu augstākajā virsotnē Apo. Pirms astoņdesmitajos gados apmesties uz dzīvi Vācijā, autobusā pusotrā gadā izbraucis cauri Dienvidamerikai. Ekvadorā pamanījies gan muzicēt kādā kultūras namā Kito, kad tur ieradies viesos atbraukušais Spānijas karalis, gan Galapagu salās par mata tiesu izbēgt no asiņainas izrēķināšanās policijas iecirknī, kur nokļuvis par to, ka atklāti izrādījis neapmierinātību par lidmašīnu kavēšanos nevis par minūtēm, bet dienām. Savukārt koncerts kādā nelielā zālē Kalkutā apstiprinājis Andra teoriju par viņa spēlētās mūzikas senindoeiropeisko izcelsmi, par ko, viņa vārdiem, liecina tikai atsevišķas Andalūzijas un Indijas mūzikā sastopamas taktis. Indieši tās esot uztvēruši un sapratuši.
Trimda
Andris Kārkliņš dzimis Zaļeniekos, kā pats saka, "šķūnī lauka vidū". Tas notika 1942. gadā, un drīz klāt bija bēgļu gaitas, nometne Vācijā un galu galā ģimenes apmešanās uz dzīvi ASV Luiziānā, pēc tam Ilinoisā.
"Mans tēvs dzimis Kauņas apkārtnē, audzis Saratovas guberņā, vecāmamma bija poliete, un mājās skanēja ļoti daudz dažādas mūzikas - gan mazurkas, gan Šopēna mūzika un krievu melodijas," ģitārists stāsta par bērnu dienām. Muzicēšanu ģimenes lokā Andris sāka ar akordeonu, bet, daļēji skumdams par to, ka brālis ģitāru pametis novārtā, ātri vien pārorientējās uz stīgām. Aizraušanās nopietnību, protams, ievērojis un atbalstījis tēvs. No tiem laikiem Andris vēl tagad glabā itāļu klasiskās ģitārspēles grāmatu, kuru atzīst par ļoti labu mācību līdzekli. Kā zināms, Latvijā spēlēt vēl dziļos padomju laikos Andris Kārkliņš aicināts vairākkārt - līdz 1986. gadam, kad iebraukšanas vīza viņam pēkšņi liegta. Dzimtenes brīvlaišana viņu pārsteidza Baleāru salās, kur trimdinieks grasījās iekārtoties uz palikšanu un bija jau pat vienojies par mājas iegādi. Lieki piebilst, ka ilgi gaidīto atgriešanās iespēju viņam nebija divreiz jāatkārto, un šāgada maijā apritēs 10 gadu, kopš Latviju Andris var dēvēt par savu pastāvīgo dzīvesvietu.
Neprognozējamība
Andris domā, ka koncerta izdošanās galvenā ķīla tomēr ir ne tik daudz publika vai paša tehniska gatavība koncertu "izcīnīt, asins sviedrus svīstot", bet viena no pasaulē neprognozējamākajām izjūtām, ko viņš dēvē par spēju "tikt garām nerviem - iekšā mūzikā", proti, atbrīvoties no vietas un laika sajūtas. "Tu spēlē labi, ja esi nevis Andris Kārkliņš, bet neapzinies ne to, kas tu esi, ne kur tu atrodies. Tu esi iekšā "tīrajā" mūzikā, ļauj tai sevi nest un uzvarēt tavā vietā. Uz flamenko visvairāk nāk trakie un pārjūtīgie," viņš atzīst, piebilstot, ka kaut ko līdzīgu esot izjutis, piedaloties kādas lugas iestudējumā. "Atšķirība ir tā, ka no lomas "tikt ārā" pēc tam bija daudz, daudz grūtāk. Mūzika šai ziņā ir saudzējošāka - abstraktāka," uzskata ģitārists.
Vēlāk gan Andris sākumā pieminētās sarunas atstāstu palabo, piebilzdams, ka spāņa neziņa par flamenko šīs zemes pazinējam dīvaina tomēr nevarētu šķist: "Mīts ir tas, ka flamenko vienlīdz labi orientējas visi spāņi. Teiktais, protams, neattiecas uz Andalūzijas iedzīvotājiem. Ziema tur ir kulturāli tukša, nav kur spēlēt, un flamenko mūziķi vienkārši "mirst nost", bet, iestājoties siltākam laikam, varenu festivālu organizē katrs ciems. Sarīkojumus un to dalībniekus ik gadu apkopo katalogā. Tā ir vesela grāmata, kur nereti pie tā vai cita koncerta dalībnieka vārda sastopama piebilde, kas sākas ar "ja" - ja viņš būs spējīgs uzstāties, tātad - dabūjams. Iespēja tālu uz priekšu paredzēt flamenko mūziķa gaitas varbūt salīdzināma ar matadora pārliecību par piedalīšanos koridā pēc mēneša. Prognoze, kas jau rīt uz vērša ragiem var izčākstēt kā nebijusi. Likstas, kas apdraud flamenko mūziķus, ir pēkšņas un māksliniekiem vienlīdz iznīcinošas. Ķibeles ar balsi var gadīties ļoti viegli, no tām nav pasargāts neviens. Protams, arī man ir gadījies," saka flamenko ģitārists.

Citu datumu laikraksti

  • Baltkrievus Latvijas sabiedrībā jūt

    Baltkrievu diaspora 25.martā atzīmēja Baltkrievijas neatkarības proklamēšanas 85.gadadienu, lai gan etniskajā dzimtenē šī diena jau vairākus gadus...

  • Kādi logi ir lētāki

    Žurnāls "DEKO" aprīlī: rezumē 2002.gada Latvijas arhitektūras sasniegumus un kopā ar arhitektu Ingurdu Lazdiņu runā par privātmāju apbūvi...

  • Zemledus makšķernieki sacenšas uz pēdējā ledus

    Uz Alūksnes ezera sestdien bija ieradušies 65 kaislīgākie zemledus makšķernieki no vairākām Latvijas pilsētām - Cēsīm, Rēzeknes, Madonas, Valmieras,...

  • Ministrs vēlas redzēt ražojošus laukus

    Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze pārliecināts, ka laukos cilvēkiem biežāk jāsanāk kopā, lai dalītos pieredzē un paustu viedokli par lauksaimniecības...

  • Kā labais kartupelis kļūst par slikto

    Šonedēļ žurnālā "Ieva": intervija ar Valkas pilsētas domes priekšsēdētāju Ventu Kraukli.Šonedēļ žurnālā "Ieva": intervija ar Valkas pilsētas domes...

  • Būs jauns pielikums "Citādie Lauki"

    Klajā nācis informatīvā lauku politikas biļetena "Agro Pols" 6.numurs.Klajā nācis informatīvā lauku politikas biļetena "Agro Pols" 6.numurs. Tajā...

  • Zupas dēļ galu nedarīs

    Kādā rītā radio Ufo un Fredis jokojās, kāpēc mēdz būt tā, ka cilvēki izdara pašnāvību nelaimīgas mīlestības dēļ, bet to nedara, ja zupa ir negaršīga...

  • Laimīga nejaušība ved uz Itālijas Alpiem

    Edgars Riekstiņš, kuram pēc trīs nedēļām paliks 18 gadi, ir aktīva dzīvesveida atbalstītājs, kam netīk stundas un dienas vadīt dīkdienībā.Edgars...

  • Gājputni atgriežas sargātā zemē

    Kopš neatminamiem laikiem dabas atmoda pavasarī ir neiedomājama bez gājputnu atgriešanās.Kopš neatminamiem laikiem dabas atmoda pavasarī ir...