Enerģiju smeļas no bērniem un mazbērniem

Alūksniete Dzintra Bičevska ir sociālā darbiniece. Viņas pārziņā ir vientuļi cilvēki, daudzbērnu ģimenes, invalīdi un maznodrošinātie iedzīvotāji.

Alūksniete Dzintra Bičevska ir sociālā darbiniece. Viņas pārziņā ir vientuļi cilvēki, daudzbērnu ģimenes, invalīdi un maznodrošinātie iedzīvotāji.
- Dzintra, pastāsti par sevi, vecākiem.
- Es piedzimu Alūksnes slimnīcā. Mamma kopā ar vecomammu dzīvoja Mālupes pagastā. Mammīte tolaik strādāja kolhozā. Man ir astoņus gadus jaunāks brālis Rolands. Man bija trīs gadi, kad es uz laiku paliku pie vecāsmammas, bet mammīte aizbrauca uz Jelgavu strādāt cukurfabrikā. Kad viņa tur iekārtojās, paņēma mani pie sevis. Es gāju uz bērnudārzu. Jelgavā nodzīvojām divus gadus. Mājās atbraucām trijatā. Mammīte bija iepazinusies ar jauku cilvēku, kas vēlāk kļuva par manu audžutēvu. Patiesībā - papiņš. Viņš auklēja arī manus bērnus. Alūksnē dzīvojām īrētā dzīvoklī pie saimniekiem. Vēlāk papiņa darbavieta iedalīja dzīvokli Pils ielā. Esmu dzimusi Pūķa gadā Lauvas zīmē. It kā vajadzētu visu dzīvi zaigot, bet tā tas nav. Tagad nožēloju vējā palaistos gadus un to, ka nemācījos.
- Bet skolā taču gāji?
- Jā, pabeidzu vidusskolu. Sāku strādāt Alūksnē VEFā. Neilgu laiku konfekšu cehā biju konfekšu tinēja, tad pārcēlos dzīvot uz Rīgu. Arī tur strādāju VEFā. Kādā jubilejas reizē pie darbabiedrenes Slokā iepazinos ar vīru Ivaru. 2.septembrī būs 27 gadi, kopš esam kopā. Pārnācām dzīvot uz Alūksni. Pirmos četrus gadus dzīvojām pie maniem vecākiem. Tur arī piedzima pirmā meita Dana, pēc tam pasaulē nāca Didzis. Dzīvē gājis visādi. Bijuši gan paisumi, gan bēgumi.
- Bērni jau lieli un mācās tālāk?
- Didzis pabeidza Jāzepa Mediņa koledžu, studēs Mūzikas akadēmijā. Dana absolvēja Latvijas Universitāti, tagad strādā Nacionālajā bibliotēkā un audzina dēliņu Rendiju. Viņam ir septiņi mēneši, viņš ir mūsu ģimenes mīļā saulīte.
- Kas dzīvei dod enerģiju?
- Bērni, kuri aug godīgi un labestīgi. Mammīte, kura joprojām daudz palīdz. Bez viņas būtu grūti. Priecājos, ka man ir darbs, ir atsaucīgi un saprotoši kolēģi. Viņi man ir daudz palīdzējuši grūtos brīžos. Man nav daudz draugu, bet tie ir īsti, pie viņiem varu iet pat nakts vidū. Mazdēliņš, kuru es mīlu ar visu sirdi un dvēseli.
- Kā tu kļuvi par sociālo darbinieci?
- Kad sāka slēgt daudzas darbavietas, pirms kārta pienāca manējai, laikus interesējos, ko varētu darīt pēc tam. 1992.gada 13.aprīlī man piedāvāja izmēģināt spēkus sociālajā darbā. Es priekšlikumu pieņēmu. Gadu strādāju viena, pēc tam man piebiedrojās Lolita Krūmiņa. Ilgāku laiku divatā vilkām šo "vezumu". Mācījāmies dažādos kursos, lai saprastu, ko nozīmē sociālais darbs.
- Tavs darbs ir saistīts ar cilvēkiem.
- Jā, man jāstrādā ar klientu, kas nonācis grūtībās. Līdz mielēm izjūtu, cik grūti tiem, kuri nāk šeit pēc palīdzības. Jo cilvēks, lai kā gribētu strādāt, nevar dabūt darbu. Daudzviet tā arī pasaka - diemžēl, jūsu gadi vairs neatļauj... Ir jau arī tādi, kuri kategoriski atsakās par 50 latiem mēnesī strādāt pagaidu darbus. Es viņus saprotu. Tajā pašā laikā ir mātes, kuras ņem līdzi mazus bērnus un strādā, jo mājās nav ko ēst. Tāda ir dzīve, ar kuru mums diendienā jāsaskaras.
Gadās, ka jāstrādā arī sestdienās. Izveidojusies laba sadarbība ar policiju. Kopā ar inspektori Līgu Medni apsekojam ģimenes, kurās notiek dzeršanas un kur bērni vieni līdz tumsai klīst pa ielām.
- Alūksnē tavas profesijas pārstāvjiem ir grūti strādāt?
- Jā, jo mums ir nabadzīga pilsēta. Ļoti gribas cilvēkiem palīdzēt, bet klientu skaits palielinās ar katru dienu. Sākumā bija desmit, tagad jau pāri 70. Manuprāt, būs vēl vairāk, jo tagad valsts garantētais iztikas minimums ir 18 latu mēnesī. Darbavietas, izņemot jaunus veikalus, neveidojas. Tāpēc ilgi vēl tuneļa galā gaisma nespīdēs. Tāda ir valsts politika. Nav brīnums, ka cilvēki dodas strādāt uz Īriju. Tie, kas šeit palikuši, katrs cīnās, kā var, un krīzes brīžos vēršas pie mums.
Grūtākais, kā jau teicu, ir tas, ka visi strādājam, bet neredzam rezultātu. Tagad daudzi atgriežas no apcietinājuma. Pēc likuma viņiem ir jāierāda dzīvesvieta. Mēs neesam spējīgi palīdzēt tā kā ārzemēs. Piemēram, Zviedrijā ar katru klientu strādā pusgadu. Viņam atrod darbu, dzīvesvietu.
Esam četri sociālie darbinieki, vadītāja ir Lolita Krūmiņa.
Problēmas auga augumā, bet zināšanu pietrūka. Tagad otro gadu mācīšos Rīgas Sociālās pedagoģijas augstskolā "Attīstība"". Katru mēnesi tur jāpavada nedēļu. Šogad mācības sāksies 13.septembrī. Nenoliedzami, studijas dod daudz, taču, godīgi sakot, viegli nav.
- Ir gandarījums, ka tā var virzīties uz priekšu?
- Protams. Mēs startējām Smiltenē kopā ar kolēģi Sarmīti Zilavu. Laimējās, iekļuvām budžeta grupā. Ja gadā būtu jāmaksā nepieciešamie 680 lati, tas būtu neiespējami.
- Tu vadi arī maznodrošināto ģimeņu bērnu nometni.
- Jā, mācījos kursos. Man ir nometnes vadītājas sertifikāts, kas katru gadu jāatjauno. Deviņus gadus, kamēr nometne darbojas, piedalījās vieni un tie paši bērni. Šogad kontingents krasi izmainījās. No sākotnējā sastāva bija tikai septiņi, citi izauguši, citiem laimējās atrast sezonas darbu. Nometnes ir nepieciešamas, jo vismaz tajā laikā bērni ir pilnvērtīgi paēduši. Tā ir skumja, bet skarba patiesība.
- Steigā vieta ir jāatrod arī priekam, kā tas izdodas?
- Man patīk būt savās mājās. Labprāt uzturos draugu pulkā. Tur esmu atraisīta, problēmas nobīdu malā. Bieži braucam uz Ērgļiem pie vīra vecākiem.
- Ja no ezera izpeldētu zelta zivtiņa un piedāvātu izpildīt trīs tavas vēlēšanās, kādas tās būtu?
- Lai pilsētā veidotos jaunas darbavietas, lai bērni turpinātu mācīties un visiem būtu laba veselība.

Citu datumu laikraksti

  • Viena taisnība visiem?

    Tāpat kā dabā, arī sabiedrībā iezīmējas rudens laiks. Latvijas politikā padziļinājusies plaisa starp valdību un sabiedrību. Šķiet, ka iedzīvotāji...

  • Divas skolas saņems uzņēmēju dāvinātos datorus

    Sikšņu un Bejas pamatskolā divu mēnešu laikā nogādās uzņēmēju ziedotos datorus. Tajās situācija datortehnoloģiju sagādē atzīta par īpaši kritisku,...

  • Piedāvā grāmatas un mācību materiālus

    Alūksnes rajona Izglītības pārvalde saņēmusi grāmatas un materiālus, kas atvieglos skolotāju un skolēnu mācību darbu.Alūksnes rajona Izglītības...

  • Speciālists informē

    Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, suņa apmācībai un mājas (istabas)...

  • Ziemeļu vējā bites nemedo

    Viņa ir kā dzirkstošs, līdz malām piepildīts vīna trauks. Pilna ar gaišām domām. Ar dvēselē uzplaucētu saules dārzu.Viņa ir kā dzirkstošs, līdz malām...

  • Fotoservisa centrs svin desmit gadu jubileju

    Alūksnieša Jāņa Podnieka “Fotoservisa centrs” ceturtdien svinēja 10 gadu jubileju. Svētku dienā Fotoservisa centra darbinieki mielojās ar īpašu...

  • Aicinām sūtīt priekšlikumus!

    Aicinām uz diskusiju par Zemkopības ministrijas izstrādātajiem noteikumiem par mājas (istabas) dzīvnieku labturību un dzīvnieka īpašnieka tiesībām un...

  • Zemnieki turpina labības pļauju

    Pagaidām: par graudu ražu nesūdzas. Mālupes pagasta zemnieku saimniecībā “Dzirnavu 8” līdz otrdienas pēcpusdienai bija nopļauta apmēram ceturtā daļa...

  • Skolām dāvina jaunāko informāciju par ES

    Visas Alūksnes rajona vidusskolas saņems jaunākos informatīvos materiālus par Eiropas Savienību un pilsoniskas sabiedrības veidošanu Latvijā.Visas...