Enerģiju smeļas no dabas un saules

Jaunalūksniete Inta Aizupiete atzīst, ka viņai nekad nav garlaicīgi, jo katras dienas darbi ir sīki izplānoti. Reizēm pensionārei pat šķiet, ka diennakts ir par īsu, jo nevar visu pagūt.

Jaunalūksniete Inta Aizupiete atzīst, ka viņai nekad nav garlaicīgi, jo katras dienas darbi ir sīki izplānoti. Reizēm pensionārei pat šķiet, ka diennakts ir par īsu, jo nevar visu pagūt.
Sešus gadus viņa ir Jaunalūksnes pagasta pensionāru padomes priekšsēdētāja. I.Aizupietes vaļasprieki ir dziedāšana un strādāšana dārzā, tādēļ viņa dzied Alūksnes senioru korī "Brūklenājs" un ir kooperatīvās sabiedrības "Alūksnes dārzkopība" valdes locekle. I.Aizupietei patīk lasīt dzeju, arī tā ir viņas dzīves neatņemama sastāvdaļa.
Viņa ir ļoti līdzcietīgs, labestīgs cilvēks un iespēju robežās palīdz katram Kolberģa iedzīvotājam, kam dzīvē neklājas viegli. "Mums ir jāpieņem cilvēki, kādi viņi ir, jo visi nedomā vienādi. No vienas puses - tā ir liela nelaime, bet ne mūsu spēkos to ir izmainīt. Cilvēkiem vienmēr vajag labu domāt un labu darīt. Sevi mēdzu norāt, ja klusībā par kaut ko pukstu, jo cilvēku uzskati ir atšķirīgi. Ja ar gaišām domām no rīta pamosties, tad visu dienu ir enerģija," domā I.Aizupiete.
Ir dzīvots, mīlēts, strādāts
I.Aizupiete ir gulbeniete, 1958.gadā absolvējusi Rīgas Kultūras darbinieku tehnikumu. Studiju gados viņa iepazinās ar alūksnieti Imantu Aizupieti un pārcēlās uz dzīvi Alūksnē, neilgi pēc tam - Kolberģī. "Kolberģī ir pagājusi manas dzīves lielākā daļa. Tur ir dzīvots, mīlēts, strādāts un audzināti bērni," saka I.Aizupiete. Savulaik viņa ir strādājusi padomju saimniecībā "Alūksne" par grāmatvedi un bērnudārzā par auklīti. Kad 1960.gadā atklāja Kolberģa tautas namu, viņa bija tā pirmā vadītāja.
Pensionāre vērtē, ka Alūksnes rajonā un Jaunalūksnē ir vērojama liela kultūras dzīves atšķirība. "Kad Kolberģī atklāja tautas namu, vietējie pašdarbnieki bija ļoti aktīvi - dziedāja, dejoja un kupli apmeklēja pasākumus. Deviņdesmitajos gados bija vērojams kultūras panīkums, bet nu jau atkal pašdarbnieku ir vairāk. Agrāk Kolberģī bija daudz jauniešu un vidējās paaudzes, bet nu lielākoties te dzīvo vecākā gadagājuma cilvēki. Priecājos, ka visā rajonā kultūra tomēr atdzīvojas," saka I.Aizupiete. Viņa piekrīt komponistam Raimondam Paulam, ka latviešu dziesmu svētki ir svētki dziesmai, tādēļ uz tiem ir jāļauj braukt pēc iespējas vairāk kolektīviem. "Tik brīnišķīgu dziesmu svētku nav nekur citur pasaulē! Ir muļķīgi uz tiem speciāli atlasīt tikai labākos dziedātājus, jo tie ir visas tautas svētki. Man simpatizēja kultūras ministre Ingūna Rībena, jo viņai par visu bija savs argumentēts viedoklis, arī par dziesmu svētkiem," klāsta I.Aizupiete.
Nepatīk naidīgi cilvēki
I.Aizupiete nemitīgi seko līdzi politiskajiem notikumiem Latvijā. Kādreizējā Ministru prezidenta Einara Repšes darba stils viņai nav pieņemams. "Es nepārmetu - viņš daudz ir izdarījis, tomēr par pensionāru problēmām teikt: "Nu kā var nesolīt?!" - bija nekorekti. Viņš ir pārāk liels diktators. Ja tauta ir ievēlējusi Saeimu, tad kā no koalīcijas var "izmest" tautas ievēlēto partiju? Visiem simts ievēlētajiem cilvēkiem bija jāstrādā kopā, nevis kāds jāatstāj malā. Ko tad Latvijas valstsvīri darīs Eiroparlamentā? Arī nedraudzēsies? Kamēr viņi nepārvarēs personiskās ambīcijas, tauta labus darba rezultātus nesagaidīs," uzskata I.Aizupiete.
Viņa domā, ka cilvēkos ir par daudz naida un sabiedrībā valda pārāk liela visatļautība. Viņai patīk Latvijas prezidentes diplomātiskais stils, bet neizprotama ir daudzu politiķu vaļība. "Visiem ir jāievēro noteiktas kultūras normas. Medijos un pat teātra izrādēs ir par daudz atkailinātības. Manuprāt, tagad pārāk bieži publicējam intīmas lietas. Protams, tas ir gados veca cilvēka uzskats, par šādām domām sevi bieži norāju, tomēr man tas nav pieņemami. Pārāk daudz kultūras normu pārņemam no ārzemēm, aizmirstot savas," spriež I.Aizupiete.
Nekad nenokar degunu
I.Aizupiete neslēpj, ka nav viegli vadīt Jaunalūksnes pagasta pensionāru padomi. 2004.gada rudenī būs valdes pārvēlēšana, tādēļ ir iecere ieviest izmaiņas tās darbībā. "Bejas pensionāri paši ir aktīvi, un tas ir pareizi. Kādēļ lai viņi brauktu uz Kolberģi, ja nav transporta? Domājam arī Kolberģī izveidot atsevišķu pensionāru grupu, tomēr gadā vismaz reizi rīkot kopīgu pasākumu pagasta pensionāriem," klāsta I.Aizupiete.
Finansiāli pensionāru aktivitātes atbalsta Jaunalūksnes pagasta padome, tomēr ar to ir par maz, lai īstenotu visas ieceres, tādēļ meklējam sponsorus.
"Cenšamies regulāri braukt ekskursijās, bet nu tas kļūst arvien dārgāk. Drīz dosimies pieredzes apmaiņā pie Līvānu pensionāru padomes. Ar viņiem draudzējamies jau vairākus gadus. Vēlamies aizbraukt arī uz Pokaiņiem Dobeles rajonā, kur ir senlatviešu svētvieta. Galvenais - nekad nedrīkst nokārt degunu, ir jābūt aktīviem," viņa ir pārliecināta.
Trešo gadu pensionāru padomei ir tradīcija pirms Lieldienām doties uz Alūksnes pansionātu apciemot iemītniekus, kas savulaik dzīvojuši Jaunalūksnes pagastā. To darīs arī šogad.
Visi saprot pensionārus
I.Aizupiete ir priecīga, ka viņai vecumdienās netrūkst darba. Viņa nesūdzas, ka valdība netaisnīgi nosaka pensiju apmēru. "Kāpēc gan nevarētu visiem Latvijas pensionāriem būt līdzīgs pensijas apmērs, nevis kā tagad - dažiem simtos, bet lielākajai daļai apmēram 50 līdz 70 lati? Visi valstsvīri, ar ko ir nācies runāt, saprot, ka mēs būtu pelnījuši skaistas vecumdienas, tikai neviens neko tā arī nedara. "Mēs strādājam tautas labā!" - tas visām partijām ir tikai sauklis. Bet es nesūdzos, jo nekas jau nemainīsies," secina I.Aizupiete.
Viņa spriež, ka pašvaldību sociālo darbinieku uzdevums būtu apciemot mājās visus pagasta vecos cilvēkus, apjautāties par problēmām un palīdzēt tās risināt. "Bet uzskata tā - ja tev ir bērni, tad tev problēmu nav. Tikai aizmirstam, ka bērniem ir arī sava dzīve un viņi ne vienmēr var atbraukt pie vecākiem," saka I.Aizupiete.
Viņa domā, ka latviešiem dzīves līmenis Eiropas Savienībā kļūs labāks, bet tikai pēc vairākiem gadu desmitiem. I.Aizupietei sāp sirds, ka tagad daudzi tautieši dodas strādāt uz ārzemēm, pametot Latvijā ģimeni un bērnus, jo savā zemē nav darba un iztikšanas.
"Agrāk cilvēkiem bija nauda, bet grūtības iegādāties kāroto. Tagad daudziem ir pretēji - preces veikalos ir, bet naudas kabatā nav. Var izprast situāciju, kādēļ cilvēki neapmeklē kultūras pasākumus - viņi nevar iegādāties elementāras lietas iztikšanai, kur nu vēl domāt par kultūru. Manuprāt, mēs nedzīvojam tik labi, lai Jaungadā varētu izšaut gaisā tik daudz raķetes, kā šaujam. Par ietaupīto naudu būtu labāk kādai izglītības iestādei jumtu nomainījuši," uzskata I.Aizupiete.
Dzied un lasa dzeju
I.Aizupiete labprāt lasa dzeju. Viņa domā, ka dzīvē cilvēks neprot tik skaistus vārdus pateikt, kā dzejnieks dzejas rindās. Kad ir drūms garastāvoklis, viņa lasa dzeju. Vismīļākā dzejniece ir Ārija Elksne, bet patīk arī Kornēlijas Apškrūmas un Vēsmas Kokles - Līviņas dzeja. "Cilvēkiem vajag sev apkārt vairāk laba ieraudzīt. Un citam pret citu labestīgākiem būt. Ne jau vienmēr cilvēkam var palīdzēt ar naudu, bet arī ar labu, līdzcietīgu vārdu," ir pārliecināta I.Aizupiete. Daudzus gadus viņa dzied Alūksnes senioru korī "Brūklenājs". "Es neeju uz kori tādēļ, ka esmu laba dziedātāja, bet satikt garīgi bagātus cilvēkus. Senioru bagātība ir mūsu gadi un dzīves pieredze. Tur ne tikai dziedam, bet runājam arī par dzeju un puķēm," saka I.Aizupiete.
Jaunalūksnietei vislabāk patīk saulainas dienas, jo tad ir ļoti daudz enerģijas. "Man pavasaros liekas, ka rokas zemes skumst, ka puķes sēt un stādīt ir mans pirmais pienākums. Ja es kādu laiku neesmu rušinājusies pa zemi, šķiet, esmu pārpilna ar negācijām. No puķēm, dabas, saules un kokiem es smeļos enerģiju," saka I.Aizupiete.

Citu datumu laikraksti

  • Kļūdas labojums

    Laikraksta “Alūksnes Ziņas” 25.marta numurā rakstā “Vokālie ansambļi ieskandina pavasari” ir kļūda. Veclaicenes pagasta jauktais ansamblis vokālo...

  • Uzņēmēju dienās notiks seminārs

    Alūksnes Uzņēmēju dienu laikā paredzēts organizēt semināru “Par Eiropas Reģionālā attīstības fonda izmantošanas iespējām uzņēmējiem”.Alūksnes...

  • Bērni projektēs atpūtas laukumus

    Alūksnes rajona bērni varēs piedalīties konkursā “Bērnu rotaļu, atpūtas vai sporta laukuma iekārtošana”, izstrādājot un iesniedzot savus...

  • Skrodera amats palīdz iepazīt šejieniešus

    Mājās uz galda novietota Nemitīgās palīdzības Dievmātes fotogrāfija. Apkārt valda ideāla kārtība - neraksturīga vīrietim, kas mūža nogalē saimnieko...

  • Politiskie vēji pagaidām pieklusuši

    Latvijas politiskā dzīve pagājušās nedēļas laikā bija mierīga. Nemanīja ne krievu valodas aizstāvju aktivitātes, ne kreisā politiskā spārna...

  • Alūksnē svinēs Eiropas dienu

    Valsts galvenās kultūras inspektores Alūksnes rajonā Astrīdas Bēteres projekts “Ar mums sākas Eiropa” saņēmis Kultūrkapitāla fonda finansiālu...