Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

ES atbalstu «preparējot»

Kārtējās mūsu rīkotās diskusijas dalībnieki bija zemnieki. Viņi izteica savus viedokļus, iebildes un uzdeva jautājumus par Latvijas lauku attīstību un zemnieku iespējām Eiropas Savienībā.

Kārtējās mūsu rīkotās diskusijas dalībnieki bija zemnieki. Viņi izteica savus viedokļus, iebildes un uzdeva jautājumus par Latvijas lauku attīstību un zemnieku iespējām Eiropas Savienībā (ES). Diskusijā piedalījās Vircavas zemnieku saimniecības «Austras» pārstāve Dzintra Ozoliņa, zemnieku saimniecības «Balvas» saimnieks Laimonis Strazdiņš, individuālā uzņēmuma «Ziemeļa Televīzijas darbnīca» un Viesātu HES īpašnieks Jānis Ziemelis, Iecavas pagasta saimniecības «Temīdas» īpašnieks Jānis Ērglis, Latvijas Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs, Zaļenieku pagasta «Mežacīruļu» saimnieks Juris Cīrulis, Jelgavas rajona zemnieku apvienības pārstāvis Dainis Pelšs, Zemkopības ministrijas (ZM) Lauksaimniecības stratēģijas departamenta Stratēģijas nodaļas vadītāja vietniece Aija Vīgnere, ZM Lauku attīstības departamenta direktora vietnieks Indulis Āboliņš, Sociāldemokrātiskās labklājības partijas aktīvists un kustības «Nē ES» pārstāvis Aigars Egle, Latvijas Zemnieku federācijas priekšsēdētājs un zemnieku saimniecības «Līči» īpašnieks Modris Jansons, zemnieku saimniecības «Strautnieki» saimnieks Mārtiņš Cimermanis, Nevalstisko organizāciju sektora projektu vadītājs Andris Tomašūns, Sidrabenes pagasta Padomes priekšsēdētājs un zemnieku saimniecības «Medņi» īpašnieks Jānis Vīgants, kā arī «Ziņu» komentētāji Jānis Kovaļevskis, Mārtiņš Kaprāns un Andrejs Janavs.
Tā kā diskusija vairāk nekā divu stundu garumā brīžam sita augstu vilni, par būtiskāko uzskatījām un turpmākajā atstāstījumā centāmies vairāk akcentēt sacītā būtību, ne runātājus.
Par vienoto platību maksājumu
Aija Vīgnere: Saprotams, visus zemniekus interesē, kas viņus gaida nākamgad. Vairums dzirdējis, ka 2004. gadā zemniekiem tiks piešķirti tiešie maksājumi pēc standarta shēmas. Tā paredz diferencētus maksājumus par laukaugiem, par zīdītājgovīm, liellopu speciālās prēmijas un tamlīdzīgas lietas. Diemžēl valdība nav savlaicīgi un pietiekami piešķīrusi līdzekļus, lai varētu izveidot tā saucamo integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu. Lielā institūcija, kas veic un ievieš šo sistēmu Latvijā, ir Lauku atbalsta dienests (LAD), kam jau ir pieredze SAPARD līdzekļu administrēšanā.
Tā kā līdzekļi netika piešķirti vajadzīgajā daudzumā, tagad ministrijā strādājam pie cita modeļa – vienotā platību maksājuma. Eiropas Komisija visām kandidātvalstīm piedāvājusi iespēju ieviest vienkāršotu shēmu, kuru administrēt ir lētāk un vienkāršāk. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pašlaik aprēķināts, ka saskaņā ar līgumu, ko Latvija 16. aprīlī parakstīja Atēnās, tiešie maksājumi no ES budžeta būs apmēram 16 latu par katru tā saucamo attaisnoto zemes hektāru. Galīgā variantā šis skaitlis gan varētu nedaudz mainīties, pēc tam tas tiks saskaņots ar Eiropas Komisiju, tādēļ patlaban varu operēt tikai ar šo provizorisko summu. Katrā ziņā izmaiņas drīzāk būs «plusā» nekā «mīnusā», jo pašlaik attaisnotajās platībās esam iekļāvuši arī ilggadīgos stādījumus.
Ne standarta shēmā, ne ES vispār nav šādu tiešo maksājumu.
Šo maksājumu varēs saņemt gan fiziska, gan juridiska persona, summu paredzēts izmaksāt gada beigās. Platību maksājumiem jāpiesakās līdz nākamā gada 3. maijam. Tas nozīmē, ka līdz tam zemniekiem jāvēršas savā LAD reģionālajā pārvaldē un jāiesniedz pieteikums. Šis datums noteikts tālab, lai LAD varētu plānot un reģistrēt visus pieteikumus. Zemniekiem nevajadzētu atlikt reģistrēšanos uz pēdējo brīdi, to vajadzētu nokārtot jau aprīļa otrajā pusē. Tā kā 3. maijā vēl nebūs zināma visa informācija par sējumu platībām, pieteikumus varēs precizēt līdz 15. jūnijam. Tas gan vairāk attiecas uz zemniekiem, kas audzē laukaugus.
Tiesības saņemt minētos 16 latus būs gan par apsēto aramzemi, gan par kultivētajām pļavām un ganībām, gan par papuvi un ilggadīgajiem stādījumiem. Tas nozīmē, ka atbalsta saņēmēju loks ir daudz plašāks, nekā būtu atbilstoši standarta shēmai, jo tad zemniekiem piešķirtu maksājumus tikai par graudaugiem, par atsevišķiem lopiem... Pēc pašreizējā modeļa vienoto hektāra maksājumu varēs saņemt arī, piemēram, cukurbiešu audzētāji, kuri nekur citur Eiropā nesaņem tiešos maksājumus. Viņiem noteicošā ir tikai cena. Arī kartupeļu un lopbarības kultūru audzētāji saņems (pagaidām vēl nosacītos) 16 latus par hektāru. Tas gan ir labi tikai no vienas puses, jo ir vairāk saņēmēju. Tas «atspēlējas», piemēram, uz graudaug audzētājiem, kas pēc standarta shēmas noteikti varētu saņemt lielāku summu.
Lai zemniekam šos maksājumus piešķirtu, zemei jābūt «labā lauksaimnieciskā stāvoklī». Aramzemei jābūt apsētai ar kultūraugiem: tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka, LAD pārstāvjiem atbraucot lūkot, pietiks, ka četri augi būs sastādīti piecās rindās! Zeme nedrīkst būt aizaugusi nezālēm un krūmiem. Kultivētajām pļavām un ganībām jābūt savlaicīgi nopļautām un noganītām. Turklāt jābūt uzturētām meliorācijas sistēmām. To LAD prasa jau tagad, un šī prasība tiks saglabāta.
Tiktāl sacītais attiecas uz to naudu (25 procentiem), ko zemnieki varēs saņemt tieši no ES. Taču ir noteikts, ka dalībvalstis tiešos maksājumus var palielināt līdz 55 procentiem no saviem līdzekļiem: tā veidojas 30 procenti, ko maksā dalībvalsts. Līdz ar to varēsim piemērot tādus noteikumus, lai lopu audzētāji un graudaugu ražotāji nebūtu cietēji: šos 30 procentus saņemtu tikai laukaugu (proteīnaugu, graudaugu, stiebraugu, eļļas augu un sēklu) audzētāji. Viņi varētu pretendēt uz apmēram 58 latu piemaksu par hektāru. Taču arī šis skaitlis var nedaudz mainīties.
Piemaksu likmi tiem, kuriem saimniecībā ir lopi, mēs vēl pilnībā neesam aprēķinājuši, jo ZM aplūko vairākus variantus. Viena no iespējām ir tāda, ka lopkopjiem varētu maksāt par lopbarības platībām (ap 19 latiem). Būtu iespējams par lopiem maksāt pēc to blīvuma. Tad iznāktu tā: jo zemniekam vairāk lopu, jo vairāk viņš saņemtu tiešajos maksājumos. Vēl cits variants būtu paredzēt konstantu summu par katru attiecīgo lopu, proti, par zīdītājgovi – tik, par piena govi – tik un tamlīdzīgi. Taču tas sarežģītu kontroles procesu.
Bet, protams, nedrīkst aizmirst zemnieku intereses, tādēļ arī tiek apsvērti vienlaikus vairāki un atšķirīgi varianti. Viss manis sacītais ir tikai projekta stadijā, tādēļ gan jūs, gan visi pārējie zemnieki esat aicināti izteikt savu viedokli.
Vēl šajos valsts tiešajos maksājumos paredzēti maksājumi par kartupeļu cieti. Šajā gadījumā tiek saglabāta standarta maksājumu shēma, saskaņā ar kuru atbalstu saņems gan bumbuļu audzētāji, gan pārstrādātāji. Protams, papildus sacītajam joprojām tiek saglabāts valsts pagaidu atbalsts piecām nozarēm – linu audzēšanai, piena lopkopībai, cūkkopībai, aitu, kazu audzēšanai un sēklkopībai.
Vēl jārunā par kopējās lauksaimniecības politikas reformu ES. Zemnieki reizēm jauc vienoto platības maksājumu, kas stāsies spēkā 2004. gadā, un vienoto maksājumu zemnieku saimniecībām, kas pašreiz ES vēl ir tikai projekta līmenī. Šā gada 26. jūnijā Luksemburgā tika panākta politiska vienošanās par ES lauksaimniecības politikas reformu, kas gan vairāk attiecināma uz pašreizējām ES dalībvalstīm. Sarunas ar kandidātvalstīm šajā jomā tiks turpinātas, un tikai septembrī būs skaidri zināmi detalizēti nosacījumi.
Kādi tad būtu galvenie nosacījumi tiešajiem maksājumiem zemnieku saimniecībai?
Pašreizējām dalībvalstīm, ņemot vērā zemnieku saimniecību vidējo lielumu un to, cik attiecīgajai saimniecībai piešķirts tiešajos maksājumos šajā laikā, lai turpmākajos gados katra saimniecība varētu saņemt šo konstanto maksājumu, noteikts references periods 2000. – 2002. gads. Tādas pieejas priekšrocība būtu maksājumu sistēmas vienkāršošana. Turpmāk šīs saimniecības varētu izvēlēties, kā tālāk attīstīties, kā arī mainīt specializāciju, jo vairs neviens to nepārbaudītu.
Lauku attīstības pasākumi
Indulis Āboliņš: Kolēģe pastāstīja par gaidāmajām nozīmīgajām izmaiņām, kas saistītas ar lauksaimniecisko ražošanu un tai paredzēto atbalstu, taču ES ļoti svarīgi ir tas, ka maksājumi vairs netiek tik lielā mērā saistīti tieši ar lauksaimniecisko ražošanu, bet ar atbalstu lauku attīstībai kopumā – lai uzlabotu cilvēku dzīvi laukos.
Eiropā arvien lielāku lomu ieņem lauku attīstības pasākumi, lai cilvēki paliktu laukos, lai viņi varētu nodarboties ne tikai ar lauksaimniecisko ražošanu, bet arī ar citiem uzņēmējdarbības veidiem. Protams, daudzi no mums jau izjutuši SAPARD programmas atbalstu lauku attīstībai. Tā Latvijā darbojas no 2001. gada beigām, un tajā līdz jūlija sākumam bija iesniegts 1400 projektu. Gandrīz 90 procentu no šiem projektiem ir apstiprināts. Šīs ir pirmās iespējas, ko esam varējuši izmantot. Protams, valsts subsīdijas un politika ir vērsta uz lauku dažādošanu (piemēram, bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai, kooperatīvu atbalstam, izglītojošo pasākumu un nevalstisko organizāciju atbalstam). Bet tas viss nozīmē tikai sagatavošanos, lai pēc iestāšanās ES mēs būtu gatavi un prastu darboties ar ES strukturālajiem fondiem.
Lai saņemtu lauku attīstībai paredzēto ļoti prāvo naudu, Latvijā izstrādāti un apstiprināti divi dokumenti – Lauku attīstības plāns un Vienotais programmdokuments. Pirmais paredz tieši lauku attīstību un ir ZM kompetencē, bet otrais aptver visus strukturālos fondus (ne tikai lauksaimniecības, bet arī zivsaimniecības, reģionālo, Eiropas sociālo fondu to daļu, kas paredzēta laukiem). Paredzēti līdzekļi ne tikai traktoru pirkšanai vai piena dzesētāju iegādei, bet arī atbalsts lauku ceļiem no reģionālā fonda, izglītības un nodarbinātības pasākumiem lauku apvidos un tamlīdzīgi. Īpaša palīdzība domāta jauniem cilvēkiem vecumā līdz 40 gadiem – lai varētu uzsākt uzņēmējdarbību laukos.
Sarunās panākts īpašs atbalsts lauksaimniecībā neizmantotajām zemēm, kas aizaugušas krūmiem, latvāņiem... Šo atbalsta programmu ietvaros iespējams izstrādāt projektus ainavu izveidei vai cita veida uzņēmējdarbībai. Paredzēts atbalsts mācībām, lai zemnieki varētu bez maksas saņemt konsultācijas, varbūt ne tikai kā līdz šim Ozolniekos, bet arī kādā privātfirmā.
Visi minētie pasākumi darbojas līdzīgi SAPARD – jāraksta projekts, jādodas uz LAD, kur to izvērtē, apstiprina vai noraida, tiek slēgts līgums un, tiklīdz projekts
vai tā daļa tiek īstenota, iespējams saņemt finanšu atmaksu par veiktajām darbībām. Dažādu programmu ietvaros nedaudz atšķiras līdzfinansējuma likmes, taču visumā tās svārstās ap 50 procentu robežās.
Lauku attīstības plāns ir sava veida piedeva kolēģes jau minētajiem tiešajiem maksājumiem un «piešprices» par kaut kādu papildu nosacījumu izpildi. Piemēram, varu minēt līdz šim maksāto kompensāciju bioloģiskajai lauksaimniecībai, turpmāk plānots piemaksāt par bioloģiski vērtīgu pļavu apsaimniekošanu, jo daudzas no tām pašlaik vienkārši aizaug. Zemgales zonai piemērots atbalsta pasākums paredzēts aizsargjoslu ierīkošanai gar upēm un ūdenstilpēm.
Ir paredzēts atbalsts arī pusnaturālajām saimniecībām – tādām, kam ir ļoti grūti realizēt investīciju projektus. Turpmāk tām varētu piešķirt ikgadēju maksājumu 1000 eiro uz laiku līdz 5 gadiem, lai varētu īstenot iecerēto attīstību (piemēram, iegādāties vairāk govju, pievērsties lauku tūrismam vai kaut kam citam atbilstoši iesniegtajam vienkāršotajam biznesa plānam). Lauku attīstības kontekstā paredzēts atbalsts kooperatīviem, tie varēs saņemt atbalstu procentu veidā no sava apgrozījuma.
Pagaidām vēl nav skaidrs, kā tiks ieviestas ES veterinārās un higiēnas prasības. ES iestāšanās līgums paredz kompensācijas līdz 200 eiro par katru hektāru 5 gadu laikā, lai attiecīgās saimniecības varētu sasniegt ES standartus, taču tas vairāk attiecas uz lopkopības saimniecībām, turklāt šie maksājumi paredzēti tikai kārtējo izdevumu segšanai, nevis investīcijām.
Strukturālie fondi – prioritāšu prioritāte
Laimonis Strazdiņš: Nav īsti skaidras definīcijas, kas ir zemnieks un kas nav...
Aija Vīgnere: ZM iesniegusi apritē jaunā Likuma par lauksaimniecību un lauku attīstību projektu. Tas stāsies vecā Lauksaimniecības likuma vietā. Tur definēts, kas ir zemnieks un lauksaimnieks: tā ir fiziska un juridiska persona, kas ražo lauksaimnieciskos produktus vai arī sniedz lauksaimniecības pakalpojumus. Visā Eiropā par zemniekiem uzskata gan juridiskas, gan fiziskas personas.
Laimonis Strazdiņš: Viss sacītais skan jauki un rožaini, taču cilvēkiem, kam nav lauksaimnieciskās izglītības, nav iespējams gūt atbalstu! Turklāt, lai pretendētu uz ES atbalstu, ir vajadzīga sertificēta sēkla. Ja tādas nav, tad saņem tikai pusi. Ja tā ir – tā ir diskriminācija.
Modris Jansons: Zemnieki paši Zemnieku federācijā to atbalstīja, jo ir taču jābūt attīstībai un kaut kādām noteiktām prasībām. Ja nav izglītības, ja negribam strādāt – cilvēki jāieliek virzībā! LOSP to akceptēja, un domāju, ka ZM nekas cits neatlika, kā piekrist.
Juris Cīrulis: Strazdiņa sacīto sapratu tā. Runa ir par to, vai ES naudu saņems tieši tie cilvēki, kas dzīvo lauku vidē, apsaimnieko zemi un tā tālāk. Tas ir, vai atbalstu nesaņems kaut kāds Griša vai Aivars no kaut kādas partijas (tās, kam nav zemes) vai tāds, kas zemi spekulatīvos nolūkos sapircis milzīgos daudzumos. Savukārt tie, kas sitas ar sviedriem vaigā, varētu palikt bešā.
Indulis Āboliņš: Par neko nedarīšanu neviens Griša vai Aivars neko nesaņems. Kas būs nopircis, teiksim, 2000 ha kaut kur Latgalē un kam zeme netiks apstrādāta, bet labākajā gadījumā «nopļauta» ar sērkociņiem, protams, nekādu atbalstu nevarēs saņemt.
Juris Cīrulis: Un tomēr ir daudz iespēju «palīst apakšā» un tikt pie naudas arī tiem, kam zeme pieder milzīgās platībās, kas ar to spekulē. Par to jau ir kreņķis. Pārējam visam, domāju, zemnieki un lauku iedzīvotāji var piekrist: progresīvi ir tas, ka pie atbalsta nosacījumu izveides strādā ZM un ES, tomēr «zem ūdens» var slēpties daudz kas apšaubāms. Piemēram, ES prasības attiecībā uz zemju meliorāciju. Es saprotu tā: Latvijai Eiropas Savienības sastāvā jābūt pret savas valsts iedzīvotājiem kā mātei barotājai, kas rūpētos par mums, lai subsīdiju saņēmēju loks būtu pēc iespējas plašāks, bet atstumto – pēc iespējas mazāk. Tādēļ būtu jāpalīdz, piemēram, ar meliorāciju, jo pretējā gadījumā mūsu lauki varētu izrādīties ES normatīviem neatbilstoši un tikai tādēļ mūs varēs pastumt malā. Valstij jābūt ieinteresētai, lai mēs šo subsīdiju saņemtu!
Laimonis Strazdiņš: Ar meliorāciju situācija ļoti nopietna. Zemnieks jau pats nespēj tos grāvjus kopt, jābūt valsts atbalstam. Saucamajos komunistu laikos bija starpsaimniecību grāvji, ko uzturēja valsts un tikai nelielu daļu – kolhozi. Bet tagad Zemgalei šī meliorācijas problēma ir ļoti smaga, jo te ir līdzens, visi grāvji aizauguši, pēc dažiem gadiem jau būs viss ciet. Par to neviens nedomā, tam, lūk, vajadzētu piesaistīt Eiropas naudu. Un, ja jau par naudu runā, tad jājautā, vai šai naudai, tāpat kā SAPARD, būs vajadzīgs pašu līdzfinansējums? Bet kur to ņemt? Arī Zemkopības ministrijas budžets taču tiek apcirpts? Lūk, mēs varam sapņot par milzu summām, turēt gatavībā makus, bet gala rezultātā – mums taču nav līdzfinansējuma. Un tas, manuprāt, ir noteicošais. «Augšā», valdībā, reālpolitiķis Repše saprot, ka jābūt līdzfinansējumam, bet, ja tā nav, tad viss ir nieka runāšana...
Juris Cīrulis: Es gan domāju, ka Repše vispār neko nav sapratis!
Indulis Āboliņš: Par budžeta veidošanu nākamajam gadam. Valdība noteikusi divas prioritātes – iestāšanos ES un iestāšanos NATO. Respektīvi, tajās iekļautas arī līdzfinansējuma summas, lai mums būtu tiesības «paņemt» ES naudu lauku attīstības pasākumiem, jo no katra ieguldītā lata saņemsim trīs četrus latus klāt. Tādēļ jau faktiski tagad arī budžets tek «cirpts», lai varētu dabūt naudu līdzfinansējumam. Cits jautājums, kā apcirpšana ietekmēs mūsu ministrijas darbību un spēju ātri sagatavoties darbam, taču svarīgi ir tas, ka principā valdība naudu līdzfinansējumam meklē. Lai līdzfinansētu Lauku attīstības plānu, jāatrod 13 miljonus latu, bet Vienota programdokumenta pasākumu līdzfinansējumam vajadzīgs apmēram 16 miljoni latu.
Aija Vīgnere: Strukturālie fondi tiešām ir mūsu valdības prioritāšu prioritāte.
Juris Cīrulis: Sāpīgi, ka neesam atrisinājuši finanšu administrēšanu. Lai valdība cīnās un meklē naudu, bet kā to administrēsim? Kas kontrolēs šo naudas plūsmu? Būs vajadzīga kāda vēl nopietnāka iestāde par KNAB!
Aija Vīgnere: Reāls kontrolieris būtu LAD. Protams, arī ES auditori, kas, ticiet man, brauks un pārbaudīs, vai ES nauda tiek izmantota pareizi un ievērojot visus nosacījumus.
Modris Jansons: Jo vairāk citus baidīsim ar šādiem piemēriem, jo lielākas summas būs jāatvēl «kontrolei»!
Aija Vīgnere: Administrēšanai un kontrolei vajadzīgā summa tiek plānota atsevišķi, ne LAD, ne kāda cita institūcija nevarēs iedzīvoties uz ES rēķina, jo finansējums nāks – no ES.
Dzintra Ozoliņa: Manuprāt, nevajag pārspīlēt kaut kādas potenciālas spekulācijas un negodīgumu. Katrā rajonā taču labi pazīstam savus cilvēkus, kādam atnācējam no malas, svešiniekam taču neviens lielas summas nedos.
Andrejs Janavs: Daudz runājam par naudu, par to, cik un par ko ES katram piemaksās. Bet tos zemniekus, kas vairāk paļaujas uz saviem spēkiem, visvairāk satrauc iespēja realizēt savu produkciju. Kā ES varētu ietekmēt produkcijas noietu?
Juris Cīrulis: Man noietu garantē kvotas. Protams, kvotu vienmēr ir par maz, taču tās dod garantijas produkcijas noietam. Zemnieks varēs plānot savu attīstību. Un, vai nu tas notiek līdzšinējā «bardaka» apstākļos, vai daudzmaz sakārtotajā ES, es jūtu, ka man izdevīgāk būs strādāt ES, jo pastāvēs vismaz kaut kāda sistēma! Tagad valdības mainās viena pēc otras, bet mēs raustāmies tām līdzi, Dievs vien zina kā. Bet, protams, piekrītu, ka kvotu nekad nepietiks, neapmierinātie būs.
Jānis Ziemelis: Sabiedrībā valda neizpratne par mazajām HES, kas tomēr arī ir alternatīva uzņēmējdarbība laukos. Esmu vērsies Eiropas informācijas centrā, lai uzzinātu, vai ES vispārējās lauku attīstības programmā paredzējusi atbalstu arī mazajām elektrospēkstacijām. Tur man atbildēja, ka Latvijā «jau uzceltas sešas mazās HES». Kad izdzirdēju šos vārdus, kas ir vismaz par gadiem desmit novecojuši, sapratu, ka arī Eiropas Savienība man un maniem kolēģiem nespēj sniegt pārliecinošu perspektīvu. Varbūt ES vēl iedomāsies piemaksāt, lai visas šīs mazās HES nojauktu?
Aigars Egle: Sīko zemnieku ar tikai dažām govīm vienmēr būs vairāk nekā lielo. Vai tiešām tiem, kam ir pāris govju, lai izdzīvotu, jāiet strādāt algotu darbu? Kāpēc jūs, ministrijas pārstāvji, nevarat pateikt, kādiem jābūt normatīviem aktiem, lai varētu audzēt cūciņu. Tirgus direktors janvārī avīzē rakstīja: lai audzētu cūciņu, vajadzīga apsildāma grīda. Cik tad cilvēkiem pie mums ir tādu? Cūkām vajadzīgas savas rotaļlietas… Kur cilvēki saņems naudu visam šim spožumam? Kāpēc nevaram mazliet pagaidīt, paskatīties, lai Igaunija, Lietuva iestājas ES, paskatīties, kā viņiem klāsies? Varbūt tad arī mēs būsim gatavāki un iesim tai Eiropā, nevis tagad skriesim ratiem pa priekšu!
Indulis Āboliņš: Par ES izlēma mūsu politiķi, bet viņus ievēlējām mēs – Latvijas tauta. Viss ir vienkārši. Un tauta arī būs tā, kas 20. septembrī savu attieksmi paudīs tiešā veidā. Par nepietiekamo informētību… Vai atceraties, pirms pāris nedēļām izskanēja ziņa, ka vairāk nekā puse Vācijas iedzīvotāju nezināja, kas ir Gerhards Šrēders? Arī pie mums diemžēl ir liela sabiedrības daļa, kas neinteresējas par valstī notiekošajiem procesiem. Tādēļ atgādinu, ka ZM kopā ar Zemnieku federāciju izveidojusi zemnieku konsultāciju centrus, visos 26 rajonos ikviens var saņemt visu informāciju. Tie, kas interesējas, var uzzināt pilnīgi visu.
Aija Vīgnere: Jāpiekrīt, ka diemžēl Eiropas informācijas birojs tomēr ne vienmēr izplata kompetentu informāciju.
Juris Cīrulis: Īpaši lauku teritorijās viņu sniegtā informācija neapmierina. Ne velti tagad rodas jautājumi – stāties vai nestāties, steigties vai nesteigties uz Eiropas Savienību…
Modris Jansons: Tie lauksaimnieki, kas ir organizēti sabiedriskajās organizācijās vai profesionālajās apvienībās, tieši otrādi, ir informēti labāk nekā jebkurš cits Latvijā! Jo, mīļie ļaudis, ja cilvēks ir saimnieks, viņš skaita naudu, tāpēc nemālēsim acis: viņš labi zina, kur kāda odziņa karājas! Uztrauksimies par tiem, kas paliek «ārpusē».
Jānis Ērglis: Bet kas tad pusi lauku iedzīvotāju padarīja par pelēko masu? Kas viņu bērnus aizdzina strādāt uz Īriju, uz Čaka ielu, nezinu, kur vēl? Tie, kas ministrijās «kārto lietas»!
Andrejs Janavs: Tādu, kas atrunājas ar nezināšanu, acīmredzot netrūks nekad. Ir sens teiciens: kurš grib, tas meklē iespējas, kurš nevīžo – meklē atrunas...
Aija Vīgnere: Tam tantukam, arī nevienam citam neko nevar ar karotīti mutē ieliet… Cilvēkiem, kam rūp viņu un viņu bērnu nākotne, pašiem aktīvāk jāinteresējas un jāpiedalās visas tautas nākotnes izvēlē.
Diskusijas rīkotāji pateicas «Līču» saimniekam, omulīgās viesu mājas «Zemnieku cienasts» īpašniekam Modrim Jansonam par pajumti, pavēni un veldzējumu tveicīgajā vasaras dienā un karstajās sarunās.

Citu datumu laikraksti

  • Tauriņam pa pēdām

    - Jūs runājāt ar Fredi Bremzi? - Nē. Fredi es labi pazīstu, tas bija cits, - Maigonis sasprindzināja atmiņu.9. - Jūs runājāt ar Fredi Bremzi? - Nē....

  • Dziedātāji izbauda karstu prieku un sirsnību

    Trešo gadu Alūksnes koris "Atzele" pieteicās starptautiskam koru konkursam Katalonijas pilsētā Cantonigros. Un beidzot saņēma uzaicinājumu tajā...

  • Saldais ēdiens - viegls un atsvaidzinošs

    Piedāvājam augļu un ogu laikam piemērotu saldo ēdienu. Tam garšu un izskatu papildinās pavisam neliels daudzums meža ogu. Atliek tikai apbruņoties ar...

  • Tauriņam pa pēdām

    Esot vietējais un vēl viens strādnieks. Teica, ka viņiem ir slaukšanas aparāti un piena dzesēšanas iekārtas.Esot vietējais un vēl viens strādnieks....

  • Iekārto pirmo golfa laukumu

    Jaunalūksnes pagasta "Salņi" saimnieka Viktora Litaunieka veidotā Vinnija Pūka dabas taka dāvā arvien jaunas iespējas aktīvi atpūsties, uzzināt un...

  • Pilsētas svētkus vērtē pretrunīgi

    Alūksne: vienmēr ir bijusi saistīta ar armiju. Pirmo reizi Alūksnes pilsētas svētki bija neierasti - programmā bija Nacionālo bruņoto spēku...