ES fondu apguves krahs

Saistībā ar budžeta grozījumiem valdībai nākas atzīst vairākas makroekonomiskas patiesības, kuras tā vēl pirms pāris mēnešiem centās noliegt.

Saistībā ar budžeta grozījumiem valdībai nākas atzīst vairākas makroekonomiskas patiesības, kuras tā vēl pirms pāris mēnešiem centās noliegt. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) šā gada aprīlī prognozēja, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šogad būs 3.6 procenti, bet gada vidējā inflācija – 15,3 procenti. Finanšu un Ekonomikas ministrijas noraidīja šo prognozi kā nepamatoti pesimistisku un pat neloģisku – kā gan varot būt tik augsta inflācija pie tik lēnas izaugsmes? Abas uzsvēra, ka nemaina savu IKP izaugsmes prognozi – 5,5 procenti, bet I.Godmanis turpināja solīt inflāciju viencipara skaitļa līmenī.
Tagad valdībai nākas atzīt, ka tās prognozes bijušas nepamatoti optimistiskas. IKP pieaugums tiek prognozēts 2 – 3 procentu līmenī, bet gada vidējā inflācija – 16,5 procenti. Šie rādītāji ir pat sliktāki, nekā pirms pāris mēnešiem prognozēja valdības kritizētais SVF. Ekonomiskās krīzes rezultātā strauji pasliktinās budžeta bilance – iepriekš plānoto 161 miljona latu pārpalikuma vietā būs tikai 8 miljonu latu pārpalikums. Valsts pamatbudžeta deficīts sasniegs 238 miljonus latu, bet sociālajā budžetā saglabājas ievērojams pārpalikums – 246 miljoni latu. Tādējādi budžetā vērojama jau iepriekšējos gados redzētā prakse, ka ar sociālā budžeta pārpalikumu tiek segts valsts pamatbudžeta deficīts. I.Godmaņa valdība turpina A.Kalvīša valdības iestaigāto sociāli bezatbildīgo taciņu ar budžeta lāpīšanu uz pensionāru rēķina.
Mīts par ministriju tēriņu samazināšanu
Pirms dažām nedēļām I.Godmaņa valdība apņēmās samazināt budžeta izdevumus par vismaz 100 miljoniem latu un uzdeva ministrijām ierobežot savus tēriņus. Pavirši raugoties, varētu šķist, ka apņemšanās samazināt ministriju izdevumus izpildīta. Tomēr dīvaini, ka valdība, kas parasti tik naski sevi slavē, šoreiz ir neparasti atturīga – budžeta grozījumus izskata slēgtā valdības sēdē un komentē minimāli. Finanšu ministrs A.Slakteris vien norāda, ka "budžeta izdevumu daļā ietaupījums panākts uz vakanto štata vietu un dažādu iepirkumu rēķina. Tāpat budžetā netiks iekļauti šogad dažādu iemeslu dēļ nerealizējamie projekti". Kopumā var teikt, ka veiktā ministriju tēriņu samazināšana ir tikai darbības imitācija un dūmu aizsegs faktiskajam izdevumu samazinājumam.
ES fondu apguves krahs
Atslēgas vārdi izdevumu samazināšanai ir iekodēti jau minētajā finanšu ministra A.Slaktera paziņojumā: "Tāpat budžetā netiks iekļauti šogad dažādu iemeslu dēļ nerealizējamie projekti". Tad, lūk, – tiek samazināti līdzekļi ES un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības projektu finansēšanai. Trauksmes zvani ES fondu apguves sakarā skanēja jau sen. Pagājušā gada septembrī Eiropas Komisija nāca klajā ar brīdinājumu, ka ES jaunās dalībvalstis pārāk lēni apgūst struktūrfondu līdzekļus – Latvijai bija otrais sliktākais rādītājs to apguvē. Līdz šā gada jūnijam valsts budžetā bija apgūti tikai 76 procenti kopējā ES struktūrfondu piešķīruma 2004. – 2006. gadam. Ja sākuma posmā vēl varētu runāt par to, ka nepieciešams uzkrāt pieredzi darbam ar ES fondiem utt., tad tagad līdzekļu neapgūšanai nav nekāda attaisnojama.
Diemžēl arī gatavošanās jaunajai finanšu perspektīvai 2007. – 2013. gadam notiek pārāk lēni. Tikai pagājušā gada septembrī Latvijai kā pēdējai jaunajai dalībvalstij tika apstiprināts ar ES fondu apguvi saistītais valsts stratēģiskais ietvardokuments. Līdz jūlija vidum no 150 Ministru kabineta noteikumiem, kuri nepieciešami, lai izsludinātu konkursus ES fondu apguvei, valdība bija apstiprinājusi tikai 34! Situācijā, kad mūsu ekonomikas rādītāji un ražošanas apjomi krītas, ES fondi kalpo kā papildu stimuls Latvijas ekonomikai. Valdības nekompetences un bezdarbības dēļ daļa šo līdzekļu paliks neizmatoti, un tas tikai vēl vairāk pastiprinās ekonomisko krīzi Latvijā. Jautājums – vai Saeimas vairākums atbalstīs šādus budžeta grozījumus vai tomēr pieprasīs no valdības atbildību par zaudētajiem ES fondu līdzekļiem?

Citu datumu laikraksti

  • Radīt vietu, kur kūsā dzīvība

    Jaunā vadītāja Natālija Pomerance Ates muzejā saskata plašas attīstības iespējas.Jaunā vadītāja Natālija Pomerance Ates muzejā saskata plašas...

  • Jauno brāļu meklējumos

    Tas nu gan vienreizēji un kolosāli! Fan – tas – tis – ki! Paklausieties – 25. Vispārējie Dziesmu un 15. Deju svētki mums būs jaunā, padomājiet, jaunā...

  • Kopā priekos un bēdās

    Vainas izjūta ir viena no nepatīkamākajām emocijām, ar ko nākas saskarties partnerattiecībās. Tā var būt tikpat mokoša kā skaudība, greizsirdība vai...

  • Mālpilī skolēni izdzīvos lauku dzīvi

    Lauku dzīves izzināšana, ekskursijas un iepazīšanās ar saimniecībām, lopkopība un augkopība, darbs grupās, veidojot saimniecību maketus, konkursi un...

  • Saeima aizmirsa

    Rīgā, Pērnavas un Vagona ielu krustojumā, 2.jūlijā ceļu satiksmes negadījumā cieta divi policijas darbinieki. Neraugoties uz mediķu pūlēm un donoru...

  • Sāk likt jumtu degušajai mājai

    No trīs pretendentiem iedzīvotāji, kuru dzīvokļi ir Alūksnē, Dzirnavu ielā 3, izvēlējušies SIA "Ozolmājas". Uzņēmuma strādnieki sākuši atjaunot...

  • Dziesmotais kurvītis

    Nedēļa kopumā pagājusi vērienīgākās prātulas «Latvieši - dziedātāju tauta» apliecinājuma – Dziesmu un deju svētku – zīmē.Nedēļa kopumā pagājusi...

  • Divkosīgas rūpes raķešu ēnā

    Japānā kārtējo sammitu aizvadījuši astoņu industriāli attīstīto valstu jeb G8 līderi.Japānā kārtējo sammitu aizvadījuši astoņu industriāli attīstīto...

  • Dzīve dārgāka, apbedīšana lētāka

    Malta. Lai arī dzīves dārdzība Maltā paaugstinās, drīzumā šajā valstī varētu kristies apbedīšanas pakalpojumu cenas.Malta. Lai arī dzīves dārdzība...