Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Es pateicos jums

Kas ir vieglāk? Piedot vai aizmirst? Manuprāt, var piedot, bet aizmirst nav iespējams.

Kas ir vieglāk? Piedot vai aizmirst? Manuprāt, var piedot, bet aizmirst nav iespējams.
Lai gan arī piedošana var būt dažāda - virspusēja izlikšanās, vienaldzīgs vārdu virknējums, garām aizzibošs, trausls smaids.
Bet atmiņām piemīt pārsteidzoši uzbrūkošs spēks. Tās uzglūn tumšās vakara stundās, apvijas apkārt cilvēkam un sit ar pārdzīvotā un pieredzētā veseriem. "Vai atceries, vai atceries!" jautā kāda neredzama balss, skanot cauri gadu desmitiem. Cilvēks ir bezspēcīgs atmiņu priekšā, un tās to zina.
Atmiņas paņem aiz rokas arī to ļaužu simtus un tūkstošus, kam vairs nav lemts pārnākt. Izkārto garās rindās un katru gadu - 14.jūnijā - ved cauri šodienai. Ved, lai mēs - dzīvie - neaizmirstu, lai atcerētos un nepiedotu. Lai ziedošā pļavā saplūktu baltu pīpeņu klēpi un kā baltas zvaigznes sētu pāri pasaulei to cilvēku piemiņai, kas palika Sibīrijas plašumos ar dzimtās Latvijas vārdu uz lūpām.
Atmiņas iedēsta bērzus. Kā baltos kreklos tērpušies bārenīši tie rindojas cits pie cita, stiepjot trauslās zaru rokas pretim glāstam. Tam glāstam, ko bērniem nepaspēja sniegt badā izvārgušas mātes, tam vienīgajam, ko aizliedza lopu vagona restotais logs, aiz kura kā zilas rudzupuķes laužu pūļa vidū īsu brīdi iemirdzējās tēva acis.
Atmiņas klusā lūgsnā noslīgst ceļos pie nezināma cilvēka kapa svešas dzelzceļa stacija malā, kur vientuļa sirmgalvja un bērna dvēsele izlūdzas svētību dzīvajiem par to, ka nepietika spēka izturēt.
Atmiņas pieklauvē pie to māju durvīm, kur tikai pelēks slieksnis glabā tās saimnieku soļus, bet vecā akas vinda, šūpodamās vējā, žēlojas par vientulību un svešu ļaužu vienaldzību. To vienaldzību, kas nemeklē atbildi uz jautājumu, vai zemes un darba mīlestība, kārtība un centība ir grēks, kas sodāms ar neziņas un baisu nojautu tālumu, ar šķiršanās un nebeidzamu asaru, vaidu, izsmiekla un ciešanu straumēm.
Atmiņas ir tās, kas māca mūs nepiedot. Nepiedot nevainīgu cilvēku izpostītus un nozagtus mūžus, mīlestību, kas samīta kā trausls ziediņš ceļa putekļos. Māca nepiedot badā un aukstumā mirstošus bērnus. Māca neaizmirst pagātni.
Atmiņas izzīmē tās bezjūtīgās dzelzceļa sliedes un vagonus, kuros aizveda cilvēku likteņus un dzīves. Vagonus, kas aizveda mūsu tautas daļu. Atmiņas kārto ziedus uz sliedēm. Citu pie cita, cieši cieši. Par katru dzīvību, par katru mūžu, par izraudātajām asarām un pārciestajām sāpēm, par nepiepildītajiem sapņiem un zaudētajām mājām.
Es nolieku sarkanu rozi atmiņu piemiņai un pateicībā noliecu galvu. Pateicībā, ka varu dzīvot, ka man ir mājas, ka varu būt starp savu tautu, ka rītos pamostoties, dzirdu tuvinieku balsis un lakstīgalas treļļus aiz loga. Es pateicos jums, ka dzīvoju.

Citu datumu laikraksti

  • Lauku iedzīvotāji Latvijā uzskata, ka var izdzīvot bez Eiropas Savienības

    Alsviķu pagasta iedzīvotāja Velta Jundze ir pārliecināta, ka Latvija var izdzīvot arī bez iestāšanas Eiropas Savienībā.Alsviķu pagasta iedzīvotāja...

  • Upe

    Viņas balss aiztrūkst, viņa atmin Ansi un iedomā, kā būtu, ja viņš būtu ienācis pie Dārtas kā pie "Rotiņu" saimnieces, bagātais Silabriedis Ansi...

  • Uz Albāniju var doties bez vīzas

    29.maijā stājies spēkā vienpusējs bezvīzu režīms ar Albāniju.29.maijā stājies spēkā vienpusējs bezvīzu režīms ar Albāniju . Latvijas Republikas...

  • Saņēmēju vairāk, bet saujā mazāk

    Latvijas lauksaimnieki nonākuši grūtas apjēgas priekšā. Turpmāk katru nākamo gadu paredzama atšķirīga valsts atbalsta forma lauksaimnieciskajai...

  • Būs jauni kredīti

    Vai Latvijas iedzīvotājs līdz brīdim, kad zemi varēs iegādāties ES iedzīvotāji, būs ekonomiski spējīgs iegādāties zemi pats?Vai Latvijas iedzīvotājs...

  • Upe

    - Tad jau gan, bet redzi, Pēter, - tici vai netici , bet tas augstais visu redz. Vai varēsi mierīgu sirdi dzīvot?12. - Tad jau gan, bet redzi, Pēter,...

  • Kalni - bauda dvēselei un miesai

    Ko latvietim izsaka tādas valsts nosaukums kā Slovākija? Tie, kas nav tur bijuši, visticamāk, Slovākiju jauks ar Slovēniju, jo vārdi ir ļoti...

  • Līnis murdā un šķīvī uz galda

    Kad dienas kļuvušas garākas un siltākas, gribas pēc iespējas vairāk laika pavadīt ārpus telpām un arī maltītes ieturēt brīvā dabā.Kad dienas kļuvušas...

  • Daži izteikumi no vēstures eksāmena

    1939. gada 23. augustā Sibīrija noslēdza neuzbrukšanas līgumu ar ANO.1939. gada 23. augustā Sibīrija noslēdza neuzbrukšanas līgumu ar ANO. 1939....